Tradicionālā Sv. Mise Aglonas bazilikā

Publicēts 2020-08-13 autors Andris Amoliņš

Arī šogad, sanitāro ierobežojumu apstākļos Aglonas bazilikas kriptā 15. augustā notiks Sv. Mise Romas rita tradicionālajā formā. Šoreiz tikai par stundu agrāk – plkst. 7.00 no rīta. Piedalīsies Schola Sancti Meinardi. Svētku norises plānu var apskatīt vietnē katedrale.lv vai arī Tieslietu ministrijas vietnē.

[Papildinājums 18.08.2020.] Tāpat kā citi svētku dievkalpojumi, arī šī Sv. Mise bija redzama arī interneta tiešraidē bazilikas Facebook profilā. Videoierakstu arī tagad var noskatīties. Pats dievkalpojums gan sākas ar apm. 10. minūti. Pirms tam dzirdamas skaņas no dziedājumu mēģinājuma.

Publicēts iekš Baznīca Latvijā | 1 komentārs

Tradicionālā svētdienas Sv. Mise Ogrē 2020. g. 26. jūlijā

Publicēts 2020-07-22 autors Andris Amoliņš

Tāds bija sākums Ogres draudzē: tradicionālā Sv. Mise Ogres baznīcā 2008. g. 23. februārī

Astotajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem, 26. jūlijā, plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem.

“Ja netaisnās bagātības pārvaldniekam tiek kunga uzslava, ka tas no netaisnām lietām sev sagatavojis taisnību, un kungs, kam nodarīts zaudējums, slavē pārvaldnieka prātīgumu, kurš pret kungu krāpnieciski, pret sevi – prātīgi rīkojies, cik gan daudz vairāk Kristus, kurš nekādu zaudējumu nevar piedzīvot un ir gatavs apžēloties, slavēs savus mācekļus, ja tie būs žēlsirdīgi pret tiem, kuri Viņam ieticējuši?” (Sv. Hieronīms par dienas evaņģēlija lasījumu (Lk. 16:1–9); no Romas Breviāra)

Šajā datumā Baznīca piemin arī Sv. Annu, Vissvētākās Jaunavas Marijas māti.

Bet fotoattēlā redzam momentu no Sv. Mises Romas rita tradicionālajā formā gregorisko dziedājumu kursu ietvaros, kuri notika 2008. g. februārī Ogres Sv. Meinarda draudzē. Tā bija pirmā reize, kad šajā dievnamā tika noturēta tradicionālā latīņu Sv. Mise. Paldies draugiem no Lietuvas, kuri vadīja kursus, bet īpaši celebrantam – pr. A. Budrjum no Šauļu diecēzes. Un viens no toreizējiem ministrantiem tagad pats jau priesteris.

Publicēts iekš Baznīca Latvijā | Komentēt

Tradicionālā svētdienas Sv. Mise Ogrē 2020. g. 28. jūnijā

Publicēts 2020-06-24 autors Andris Amoliņš

Jacopo Bassano (1510–1592) “Brīnumainais loms” (wikiart.org)

Ceturtajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem, 28. jūnijā, plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem. Pandēmijas dēļ uzliktajiem ierobežojumiem ejot mazumā, dievkalpojums atkal notiks dziedātā formā ar Schola Sancti Meinardi piedalīšanos. Jāatzīmē, ka arī visu pandēmijas laiku ikmēneša tradicionālā Sv. Mise Ogrē tika noturēta, tikai, protams, pielāgojoties epidemioloģiskajai situācijai, tomēr ne reizi neizlaižot. Zīmīgi, ka šogad svētdiena, kuras evaņģēlija lasījums mums rāda Jēzu iekāpjam Sīmaņa Pētera laivā un no tās mācām ļaudis, un tad sūtām Sīmani un viņa biedrus vilkt lielo lomu (Lk. 5:1–11), iekrīt tieši Pēterdienas priekšvakarā. Kā šo Rakstu vietu skaidroja Sv. Ambrozijs: “Tā ir laiva, kas pēc Mateja teiktā tiek svaidīta viļņos (sk. Mt. 8:23–26), pēc Lūkas – piepildīta zivīm, lai tajā tu redzi, ka Baznīca, iesākumā satricināta, pēcāk tiek ielīksmota. Jo zivis ir tie, kuri peld pa dzīves ūdeņiem. Tur Kristus guļ, šeit izrīko. Guļ remdenajos, pilnīgajos ir nomodā. Šī laiva, kuru pati Gudrība vada, nešūpojas; te nav neticības, bet ticība ir kā ceļavējš. Kā lai tā tiktu sašūpota, kuru vada Tas, kurā ir Baznīcas pamats? Tur ir šūpošanās, kur maz ticības; šeit ir drošība, kur pilnīga mīlestība. Un ja arī citiem Viņš liek izmest tīklus, tomēr tikai Pēterim saka: “Dodies dziļāk”, tas ir – izzināšanas dzīlēs. Jo kas gan ir dziļāks, kur lielākas bagātību dzīles kā – pazīt Dieva Dēlu un apliecināt viņa dievišķo izcelsmi (sk. Mt. 16:16)?” (no Matutīna lasījumiem)

Publicēts iekš Baznīca Latvijā, Liturģiskais_gads | Komentēt

Tradicionālā svētdienas Sv. Mise Ogrē 2020. g. 24. maijā

Publicēts 2020-05-20 autors Andris Amoliņš

Sv. Mise Ogres Sv. Meinarda baznīcā, 2015. g.

Tagad, kad ierobežojumi pandēmijas ierobežošanai ir kļuvuši mazāk stingri, varam ziņot, ka Ogres Sv. Meinarda draudzes baznīcā notiks kārtējā ikmēneša Sv. Mise Romas rita tradicionālajā formā latīņu valodā, un proti – svētdien, 24. maijā, plkst. 12.00, kas ir svētdiena pēc Kunga Debesskāpšanas svētkiem jeb sestā pēc Lieldienām. Protams, ievērojot visas nepieciešamās higiēnas normas.

Par šīs dienas evaņģēlija lasījumu (Jņ. 15:26–27, 16:1–4) Matutīna lasījumos atrodams Sv. Augustīna komentārs: “Kungs Jēzus uzrunā, ko teica saviem mācekļiem pēc vakariņām, kad Viņa ciešanu brīdis jau tuvojās, tā kā dodamies projām un atstādams viņus miesīgi, tomēr pie visiem savējiem līdz laiku beigām palikdams garīgi, pamācīja viņus būt pacietīgiem vajāšanās, ko viņiem būs jācieš no bezdievīgajiem, kurus Viņš apzīmēja ar vārdu “pasaule”.  Tomēr Viņš teicās mācekļus esam izredzējis no šīs pašas pasaules, lai viņi apzinātos, ka caur Dieva žēlastību viņi kļuvuši, kādi ir, bet savu grēku dēļ bijuši tādi, kādi bija. Tad kā uz saviem un viņu vajātājiem viņš acīmredzot norādīja uz jūdiem, lai skaidri parādītos, ka nosodītajai “pasaulei” pieder arī tie, kuri vajā svētos. Jo par tiem Viņš teica (15:21–24), ka tie nepazina to, kurš Viņu sūtījis, un tomēr ienīda gan Dēlu, gan Tēvu, tas ir, to kurš sūtīts un to, kura sūtīts. Un tad nonāca līdz vietai, kur teikts: “Bet vārdiem jāizpildās, kas rakstīti viņu bauslībā: Viņi mani veltīgi ienīda” (15:25, sal. Ps. 119). Tad itin kā turpinot Viņš piebilda: “Bet kad atnāks Iepriecinātājs, ko es sūtīšu no Tēva, patiesības Gars, kas no Tēva iziet, Viņš dos jums liecību par mani.
Un jūs dosiet liecību, tāpēc ka no sākuma esat pie manis” (26,27). Kā gan tas saistīts ar iepriekš teikto: “Bet tagad viņi tos redzēja un ienīda mani un manu Tēvu. Bet vārdiem jāizpildās, kas rakstīti viņu bauslībā: Viņi mani veltīgi ienīda”? Vai tā, ka Iepriecinātājs patiesības Gars kad atnāks, tos, kuri redzēja un ienīda, pārliecinās ar vēl skaidrāku liecību? Jā, tik tiešām, – pat dažus no tiem, kuri redzēja un tomēr ienīda, Viņš (Sv. Gars) ar savu atnākšanu pievērsīs ticībai, kura darbojas mīlestībā.”

Publicēts iekš Lieldienas | Komentēt

Divas Jeruzālemes

Publicēts 2020-03-20 autors Andris Amoliņš

Jēzus pavairo maizi un zivis (Breviary.net)

Gavēņa ceturtās svētdienas nosaukums ir arī Laetare svētdiena – pēc Sv. Mises introita pirmā vārda, kas nozīmē “Priecājies!” Baznīca tā iezīmē Gavēņa laika viduspunktu parādot gavēšanas optimistisko pusi, arī savā ceremoniālā – gandarīšanas violetais liturģiskajos tērpos uz vienu dienu tiek nomainīts ar mazliet vieglprātīgu rozā, krāsa it kā līdzīga, tomēr ne gluži tā pati. Bet aicinājumu priecāties pravietis Isajs šajā tekstā (Is. 66:10,11) adresē Jeruzālemei. Arī pāvesta galma tradicionālā stacija, kas atzīmēta misālē, ir Romas baznīca Sv. Krusts Jeruzālemē, kurā atrodas 4. gs. no Jeruzālemes atvestās Jēzus ciešanu relikvijas, tajā skaitā – uzraksta plāksne, kas bija piestiprināta krustam Golgātā. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Gavēnis | 1 komentārs

Gavēnis pandēmijas noskaņā

Publicēts 2020-03-18 autors Andris Amoliņš

Simone Baschenis de Averara “Nāves deja” (1539. g.) (Messa in latino)

“Io sont la morte che porto corona
Sonte signora de ognia persona
Et cossi son fiera forte et dura
Che trapaso le porte et ultra le mura“

“Es esmu nāve un kroni nesu, pār cilvēku katru es valdniece esmu, un esmu tik varena, stipra un barga, ka vārti, nedz mūri no manis nesarga.” Ar šādiem vārdiem sākas kāds dzejolis, kas atrodams vienā no viduslaikos izplatītajiem “Nāves dejas” gleznojumiem, šajā gadījumā – 16.gs. freskā uz Sv. Vigīlija baznīcas sienas Pincolo Ziemeļitālijā (att.). Šodien tas skan kā pravietiska vārdu spēle, atsaucoties uz koronavīrusa izskatu elektronmikroskopa attēlā. Viduslaikos šādus mākslas darbus iedvesmoja Melnā nāve – mēra pandēmija 14. gs. vidū, kā arī dažādas citas pandēmijas. Cilvēce tādas ir pārdzīvojusi daudzas: mēris 6. gs. sākumā, tad 14. gs., 17. gs. Gripas pandēmijas zināmas jau no 9. gs. Pēdējās no tām – 1889. g., 1918. g. (t. s. spāņu gripa;  tai piedēvēti 50 milj. mirušo visā pasaulē), 1957. g. (t. s. Āzijas gripa; 2 milj.), 1968. g. Un kur tad vēl holera, tīfs, bakas, …. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Gavēnis, Kristietis pasaulē | 1 komentārs

Tradicionālā svētdienas Sv. Mise Ogrē 2020. g. 23. februārī

Publicēts 2020-02-16 autors Andris Amoliņš

Priesteris Vladislavs Litaunieks (1909–1941) (oremus.lv)

Priestera-mocekļa Vladislava Litaunieka zīmē un viņa beatifikācijas nodomā šajā Aizgavēņa (Quinquagesima) svētdienā 23. februārī plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem. Piedalīsies ansamblis Schola Sancti Meinardi. Ogres baznīcā ir arī  apskatāma ceļojošā izstāde par pr. V. Litaunieka dzīvi un moceklību. Viņa beatifikācijas lietai veltīta īpaša interneta vietne – oremus.lv.

Zīmīgi, ka šī Sv. Mise notiks tajā pašā Romas rita formā, kurā celebrēja pats pr. V. Litaunieks un citi komunistu režīma nomocītie viņa amata brāļi.

Infomācija par Aizgavēņa svētdienas dievkalpojumu vēsturi un tekstiem atrodama agrākā rakstā, ir publicēts arī priestera sprediķis par apustuļa Pāvila vēstules lasījumu šajā Sv. Misē.

Publicēts iekš Baznīca Latvijā | Komentēt

Sveču dienas Vesperes ar gregoriskajiem dziedājumiem

Publicēts 2020-01-28 autors Andris Amoliņš

Jēzus prezentācija Jeruzālemes svētnīcā (breviary.net)

Sestdien, 1. februārī, plkst. 17.30, Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā tiks dziedātas Vesperes tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem un polifoniju. Piedalīsies ansambļa Schola Sancti Meinardi un kora Versija dziedātāji. Tā kā Dievmātes Šķīstītšanās svētki (2. februāris) šogad iekrīt svētdienā, ir viena no retajām reizēm, kad šo svētku priekšvakarā tiek dziedātas to Pirmās Vesperes.

Tāpat kā 1. janvāris, arī 2. februāris ir reizē Kunga un Dievmātes svētki, un tāpat ar trim nosaukumiem: Dievmātes šķīstīšana, Kunga upurēšana jeb prezentācija, Sveču diena. Par šo svētku izcelsmi šajā vietnē varam izlasīt vairāk.

Vesperu dievkalpojumā psalmi ir tādi kā Dievmātes un citu svēto sieviešu svētkos (109., 112., 121., 126., 147.), savukārt tiem piekārtotās antifonas ir tādas pašas kā Ziemassvētku Oktāvas dienā (1. janvārī). To teksti nav ņemti no Sv. Rakstiem, bet gan ir rezultāts  Baznīcas teoloģiskajai apcerei par Dieva iemiesošanos, skaidrojot Vecās Derības stāstus Jaunās Derības un cilvēces atpestīšanas “ekonomijas” gaismā. Tādā veidā Baznīcas tēvu tradīcija skaidro gan Mozus ieraudzīto liesmojošo, bet nesadegošo ērkšķu krūmu tuksnesī (Izc. 1:3–5) kā Marijas nezūdošo jaunavību, gan karavadoņa Gideona piedzīvoto brīnumu ar zemē noklāto aunādu, kuras vilna bija pilna rasas, kamēr zeme apkārt sausa (Soģu 6:36–38), – kā Dievišķības nokāpšanu Marijas klēpī (vairāki viduslaiku Baznīcas dziedājumi starp Dievmātei veltītajiem epitetiem min “veldzes pilno Gideona aunādu” (“madens vellus Gedeonis“)). Pazīstami tēli ir arī Isaja celma atvase (Is. 11:1) un Jēkaba zvaigzne (Skaitļu 24:17), kuri tiek attiecināti uz Pestītāju pašu. Pašu svētku notikumu, kad bērns Jēzus tiek ienests svētnīcā, Baznīca saskata pravieša Malahija vārdos “Un tūlīt nāks savā svētnīcā Valdnieks, kuru jūs meklējat, un derības eņģelis, pēc kura jūs ilgojaties” (Mal. 3:1).   Dievkalpojuma kulminācija  – kā vienmēr Vesperēs – Dievmātes dziesma Magnificat (Lk. 1:46–55).

Publicēts iekš Gregoriskie dziedājumi, Kanoniskās stundas, Svētie, Ziemassvētki | Komentēt

Tradicionālā svētdienas Sv. Mise Ogrē 2020. g. 26. janvārī

Publicēts 2020-01-19 autors Andris Amoliņš

Kristus dziedina spitālīgo (http://www.thesacredpage.com)

Pielūdziet Dievu, visi Viņa eņģeļi. Dzird un priecājas Siona, un līksmo Jūdas meitas.
(No Sv. Mises ievada dziesmas)

Trešajā svētdienā pēc Zvaigznes dienas (Adorate), 26. janvārī plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem. Piedalīsies ansamblis Schola Sancti Meinardi. Tādējādi paradums ik mēnesi noturēt tradicionālās latīņu Mises Ogrē ieiet jau otrajā gadā. Priestera komentārs šīs Mises tekstiem jau ir bijis publicēts mūsu vietnē.

Par šīs dienas evaņģēlija lasījumu (Mt. 8:1–13) Matutīna lasījumos atrodams Sv. Hieronīma komentārs: “Kungs nokāpjot no kalna satika ļaužu pulku, jo tie nespēja pakāpties augstāk. Un pirmo Viņš sastapa spitālīgo; viņš savas slimības dēļ nevarēja uzklausīt tik daudzus Pestītāja vārdus. Un jāatzīmē, ka šo viņš dziedināja kā pirmo, kā otro – virsnieka dēlu, kā trešo  – Pētera sievasmāti. Ceturtajā reizē pie viņa atveda ļaunā gara apsēstos, kuru garus Viņš izdzina ar vārdu, kad arī izdziedināja visus, kas tur bija slimi. Un, lūk, spitālīgais atnācis pielūdza Viņu un uzrunāja. Ir pareizi, ka pēc sprediķošanas vai pamācīšanas ir izdevība parādīt zīmi, lai caur brīnuma spēku klausītājos nostiprinātu sprediķī dzirdēto. “Kungs, ja Tu gribi, Tu vari mani šķīstīt.” Kurš apelē pie gribas, par spējām nešaubās. “Un Jēzus, izstiepis savu roku, pieskārās viņam un sacīja: Es gribu, topi tīrs!” Kungam izstiepjot roku, spitālība uzreiz atkāpās. Tūlīt arī apdomā, cik pazemīga, bez viltus seko atbilde. Viņš teica: “Ja gribi.” Kungs atbild: “Gribu.” Viņš pirms tam jau bilst: “Tu vari mani šķīstīt.” Kungs uzreiz atsaka: “Topi šķīsts!” Ne tā kā daudzi no latīņiem domā, ka jāsavieno kopā un jālasa: “Gribu šķīstīt.” Bet jālasa atsevišķi, jo vispirms saka: “Gribu”, un tad pavēl: “Topi šķīsts!” “Un Jēzus sacīja viņam: Pielūko, ka tu par to nesaki nevienam”. Un patiesi – kāpēc vajadzēja ar vārdu noklusēt, kas taču miesā bija saskatāms? Tomēr: “Ej, parādies priesterim.” Vispirms tas ir pazemības dēļ, lai redzams, ka viņš parāda godu priesteru kārtai. Pēc tam, lai tie, redzot spitālīgo šķīstītu, vai nu ieticētu Pestītājam, vai arī nē. Ja ieticētu, tiktu pestīti, ja neticētu, būtu bez attaisnojuma. Un vienlaikus – lai neizskatītos, ko Viņam bieži pārmeta, ka Viņš pārkāpj likumu.”

Publicēts iekš Baznīca Latvijā, Liturģiskais_gads | 1 komentārs

Atskats uz 2019. gadu: “Una Voce Latvija” gada laikā

Publicēts 2020-01-02 autors Andris Amoliņš

“Tev būs svēto dienu svētīt”, lasām bauslībā. Pie svētās dienas svētīšanas neatņemami pieder arī Svētās Mises apmeklēšana, tāpēc loģiska ir arī Latvijas ticīgo vēlme, piedalīties tradicionālajā latīņu Sv. Misē īpaši svētdienās un obligātajos svētkos. Nule aizvadītais gadā Dieva žēlastība ir ļāvusi spert pirmo soli šīs vēlmes piepildīšanā kaut vienā draudzes baznīcā. Visa 2019. gada garumā Sv. Mise Romas rita tradicionālajā formā notiek Ogres Sv. Meinarda draudzes baznīcā katra mēneša ceturtajā ceturtdienā. Lai Dievs aizmaksā prāvestam K. Bojāram par viņa uzņēmību par spīti gadu nastai pašam noturēt šos dievkalpojumus! Diemžēl vēl nekur Latvijā tradicionālā Mise Romas ritā nav pieejama katru svētdienu vai visos lielajos svētkos.

Par Una Voce Latvija veikumu informēšanas un izglītības darbā uzskatāma piedalīšanās un finansiāls atbalsts starptautiskās zinātniskās konferences “Starptautiska zinātniska konference Latīņu valoda liturģijā: jā vai nē? Liturģiskās tradīcijas daudzveidība Baltijā” rīkošanā. Tā notika 11. decembrī LU Filozofijas un socioloģijas institūtā un ļāva iepazīties ar vairākiem pētījumiem par sakrālās valodas nozīmi kristietībā. Paldies visiem, kas ieguldīja darbu vai līdzekļus. Konference tika rīkota, atzīmējot “Schola Sancti Meinardi” desmit gadu darbību. Ansamblis konferences dalībniekiem nodziedāja dažus Adventa laika dziedājumus – viena no retajām reizēm, kad tas dziedāja ārpus katoļu dievkalpojuma ietvariem. [Papildinājums 15.04.2020. – Reportāža par šo konferenci publicēta vietnē katolis.lv.]

Otro reizi Aglonas bazilikā varēja notikt tradicionālā Sv. Mise Dievmātes Debesīs uzņemšanas svētku ietvaros. Lai Viņas aizlūgumi pavada Una Voce Latvija darbību nule iesāktajā civilajā gadā!

Publicēts iekš Baznīca Latvijā, Una voce | Komentēt