Tradicionālā svētdienas Sv. Mise Ogrē 2019. g. 27. janvārī

Publicēts 2019-01-23 autors Andris Amoliņš

Kristus dziedina spitālīgo (http://www.thesacredpage.com)

Trešajā svētdienā pēc Zvaigznes dienas (Adorate), 27. janvārī plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā jau otro reizi notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem. Piedalīsies ansamblis Schola Sancti Meinardi. Priestera komentārs šīs Mises tekstiem jau ir bijis publicēts mūsu vietnē. Pēc Sv. Mises paredzēta  sadraudzība un – tās ietvaros  – lekcija “Sv. Rakstu lasījumi divās Romas rita formās – salīdzinājums”. Aicināti visi interesenti, jo īpaši – visi UVL biedri. Ir cerība, un varam lūgties par to, ka tas turpmāk varētu notikt reizi mēnesī.

Publicēts iekš Baznīca Latvijā | Komentēt

Atskats uz 2018. gadu: “Una Voce Latvija” gada laikā

Publicēts 2019-01-06 autors Andris Amoliņš

Betlēmīte Ogres baznīcā

Svētdienā pēc Ziemassvētkiem notika, kā jau bija izsludināts, Una Voce Latvija  (UVL) pilnsapulce.  Tā iesākās ar Sv. Misi, kuru dziedāja Ogres Sv. Meinarda draudzes prāvests pr. Konstantīns Bojārs, piedaloties arī gregorisko dziedājumu ansamblim Schola Sancti Meinardi, kam šī bija viena no retajām iespējām izpildīt liturģiskos dziedājumus sava debesu aizbildņa vārdā nosauktajā draudzē.

Prāvests savu uzrunu uzsāka ar ļoti personisku liecību par savu turēšanos pie iknedēļas tradicionālās Sv. Mises, kas piektdienu vakaros Ogrē notiek jau 10 gadus. Tā kā dienas evaņgēlija lasījumā bija minēti dievbijīgie sirmgalvji Simeons un Anna, kas Templī ieraugot bērnu Jēzu tika svētā gara pildīti (Lk. 2:33–40), tad prāvests atgādināja par savu pastorālo pieredzi darbā ar slimniekiem un mirstošajiem un par to, cik atšķirīgā noskaņā ticīgie un neticīgie sagaida nāvi. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Baznīca Latvijā, Una voce, Ziemassvētki | Komentēt

Paziņojums par asociācijas Una Voce Latvija gada sapulci

Publicēts 2018-12-27 autors Andris Amoliņš

Peter Fendi (1796.–1842.). “Fridolins piekalpo Svētajā Misē”

Svētdienā pēc Ziemassvētkiem, 30. decembrī, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētku pasākums sakarā ar asociācijas Una Voce Latvija (UVL) gada sapulci.
Plkst. 12.00 – Sv. Mise Romas rita tradicionālajā formā ar gregoriskajiem dziedājumiem. Piedalīsies ansamblis Schola Sancti Meinardi.
Pēc Sv. Mises – UVL konsekrācijas Bezvainīgi ieņemtajai Dievmātei atjaunošana. Pēc tam – sadraudzība. Tās ietvaros  – lekcija “Tradicionālā Romas rita tiesiskais stāvoklis Baznīcā”, pēc tam UVL atklātā sapulce. Aicināti visi interesenti, jo īpaši – visi UVL biedri.

Publicēts iekš Uncategorized | Komentēt

“O” antifonas

Publicēts 2018-12-17 autors Andris Amoliņš

“O” Antifonas (dappledthings.org)

7, 6, 5, … – sākas laika atskaite Ziemassvētkiem. Septiņas pēdējās dienas pirms Kristus Dzimšanas svētkiem Romas rita Kanonisko stundu dievkalpojumi piedāvā īpaši bagātu dziedājumu klāstu, no kurām pazīstamākie ir “O” antifonas. Minētas jau 5. gs. avotos (Boēcijs), tās ir antifonas pie evaņģēliskā dziedājuma Magnificat pēdējo septiņu Adventa dienu Vesperēs. Gaidāmais Pestītājs tiek uzrunāts dažādos no Vecās Derības Svētajiem Rakstiem ņemtos epitetos. Katrā antifonā ir arī lūgums „Nāc!” Latviski uz šo antifonu pamata veidota Adventa dziesma „Ak nāc, Emanuēl.” Jaunajā Sv. Mises Lekcionārijā, šie teksti (saīsināti!) ir ievietoti kā attiecīgās dienas Alleluja panti, tāpēc atrodami izdevuma „Mieram Tuvu” decembra numurā. Šeit pacentīsimies iepazīstināt ar pilniem tekstiem un norādīt uz Sv. Rakstu vietām, kur smelta dziedājuma ideja. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Advents | Komentēt

Baznīcas mūzika pašas Baznīcas skatījumā. Gregorisko dziedājumu universalitāte

Publicēts 2018-11-22 autors Andris Amoliņš

Romas Graduāls. Vatikāna izdevums (gregorianbooks.com)

Abats K. M. Dž. Zeļinskis (Zielinski), OSBOliv

Māksla un mūzika, kas ir skaistuma manifestācijas, nav liturģijas fakultatīvi elementi, nedz arī tiem ir tīri dekoratīva loma, bet gan tie ir dievkalpojuma integrāla sastāvdaļa, kā to uzsvēris pāvests Benedikts XVI pēcsinodes pamudinājumā Sacramentum caritatis (22.02.2007): “Sakars starp noslēpumu, ko pieņemam ticībā un kuru svinam, īpašā veidā parādās skaistuma teoloģiskajā un liturģiskajā spēkā. Liturģijai, tāpat kā kristīgajai atklāsmei vispār, ir cieša saistība ar skaistumu: tā ir “patiesības spožums” (veritatis splendor). Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Baznīcas mūzika | Komentēt

Svētceļojums “Populus “Summorum Pontificum” – 2018″ Romā

Publicēts 2018-11-10 autors Andris Amoliņš

Nesen pagājušo Kristus Karaļa svētku noskaņā piedāvājam neklātienes reportāžu no Romas, kur šos svētkus sagaidīja svētceļnieki – ikgadējā starptautiskā svētceļojuma Populus Summorum Pontificum (SP-2018) dalībnieki. Interneta vietne Messainlatino arī šogad ir sekojusi līdzi šā pasākuma gaitai. Paldies viņiem! Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Baznīca | Komentēt

Dvēseļu diena Baznīcas tradīcijā

Publicēts 2018-11-01 autors Andris Amoliņš

Sv. Mise un Šķīstītava (www.michaeljournal.org)

Visu mirušo ticigo piemiņas dienā jeb Dvēseļu dienā, ko atzīmējam 2. novembrī, īpaši atceramies savus vecākus, radus un draugus, kuri pēc īsāka vai garāka mūža ir beiguši šīs zemes gaitas.

Baznīca māca, ka dvēseli, tiklīdz tā ir atstājusi iznīcīgo miesu, gaida Dieva tiesa, kur tā saņem spriedumu par to, kur būs jāpavada mūžība, kur tā – pēc vispārējās augšāmcelšanās – būs ieģērbta augšāmceltā neiznīcīgā miesā. Debesu godība un Dieva svētlaimīga skatīšana vaigu vaigā tiem, kam grēki piedoti, bet mūžīgs sods – tiem, kas miruši smaga grēka stāvoklī.

Taču arī atpestītie nāves brīdī ir nevienādā stāvoklī. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Liturģiskais_gads | Komentēt

Tradicionālā latīņu Mise Aglonā

Publicēts 2018-08-27 autors Andris Amoliņš

Aglonas bazilikas Sakrālais laukums 15. augusta agrā rītā bija slapjš un tukšs, bet bazilikas apakšējā stāvā bija manāma rosība. Priekštelpā aizsmakušās rīta balsīs bija dzirdami iedziedāšanās vingrinājumi un gregorisko dziedājumu fragmenti, bet Latvijas dievnamiem neparasti spilgti izkrāsotajā kriptā tika dievkalpojumam kārtots altāris veidā, kādu tas kopš savas uzstādīšanas nebija pieredzējis. Atmodušies svētceļnieki laipoja starp tiem, kuri vēl snauda uz kriptas grīdas. Kamēr visa Bazilika un svētceļnieku telšu pilsētiņa aiz žoga modās Dievmātes lielo svētku dienai, baznīcas apakšstāvā gatavojās kas “ekstraordinārs”, šoreiz pamatoti tā saukts. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Baznīca Latvijā, Una voce | 2 komentāri

“Ak, laimīgā vaina!” Pārdomas par “Exsultet” dziedājumu (3)

Publicēts 2018-05-19 autors Andris Amoliņš

Lieldienu laikam ritot uz beigām, tagad pabeidzam publicēt pr. M. Vildfeiera raksta fragmentus ar pārdomām par Lieldienu Vigilijas dziedājumu Exsultet un Dieva žēlastības pārpilnību, ko Viņš dāvā grēkā kritušajai cilvēcei. Iepriekš šajā vietnē jau bija publicēts Lieldienu Vigilijas dziedājuma Exsultet pilnā teksta latviskojums, kā arī pirmā daļa pr. M. Vildfeiera pārdomām par šo tekstu. Uz šā gada Lieldienu vigiliju iznāca tulkojuma otrā daļa. Un nu – nobeigums.

B. E. Peress Muriļo (1618 – 1682) “Pazudušā dēla atgriešanās” (reprodart.com)

Šī ir mācība par žēlastības pārpilnību (superabundantia); abundare nozīmē “plūst pāri”, superabundare – “plūst pāri bez mēra, aumaļām”. Izpirkšanas mērs tālu pārsniedz grēka mēru. Grēka izraktā nelaimes bedre ne tikai tiek piepildīta līdz sākotnējam līmenim, bet ar kaudzi, kas slejas augšup kā laimīgais pestīšanas kalns. Un tas tāpēc, ka vainas izpircējs ir nevis cilvēks, bet gan Dievcilvēks. Un Dievs var tikai rīkoties dievišķi; viņu dāsnumā neviens nevar pārspēt. […] Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Lieldienas, Teoloģija | Komentēt

“Ak, laimīgā vaina!” Pārdomas par “Exsultet” dziedājumu (2)

Publicēts 2018-04-01 autors Andris Amoliņš

Pirms gada šajā vietnē tika publicēts Lieldienu Vigilijas dziedājuma Exsultet pilnā teksta latviskojums, kā arī pirmā daļa pr. M. Vildfeiera pārdomām par šo tekstu. Tagad turpinām publicēt šā raksta daļas.

Augšāmcelšanās: Sievietes un eņģelis pie tukšā kapa (www.breviary.net)

Lai saprastu Kristus veikto pestīšanas darbu, mums jāzina “izejas situācija” – cilvēks ar iedzimto grēku, tā sekām un – personiskajiem grēkiem. Kā izskatās šī situācija?1

Paradīzē cilvēks bija apveltīts ar svētdarīgo žēlastību. Tā bija nepelnīta Dieva dāvana. Žēlastība – latīniski gratia – saistīta ar vārdu gratis – “par velti” – tā ir tikai un vienīgi dāvana. Dievs varēja zemes iemītnieku radīt arī bez žēlastības stāvokļa. Tad viņš būtu Dieva kalps, bet ne Dieva bērns, Visaugstā radīts, apveltīts ar garu un tātad –radīts, Bībeles vārdiem runājot, “pēc Dieva attēla“, bet ne “pēc Dieva līdzības” (Rad. 1:27). Dievs mums, cilvēkiem būtu liels un absolūts kungs, bet ne tēvs. Arī tas būtu bijis ļoti daudz: jo lielāks kungs, jo lielāks gods būt tā kalpam. Viņam nebūtu nekad ļauts skatīt Dievu vaigu vaigā. Bez žēlastības nav domājama dievbērnība, nedz draudzība ar Dievu. Aristotelis saka, ka starp dieviem un cilvēku draudzība nav iespējama. Un viņš to arī pamato, sacīdams, ka draugi allaž ir vienlīdzīgi, bet tas šajā gadījumā tā nevar būt. Viņam kā pagānam ir pilnīga taisnība. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Lieldienas, Teoloģija | 3 komentāri