Gavēnis gavēnī?

Trīs jaunekļi krāsnī

Nedēļā pēc Gavēņa 1. svētdienas Romas rita kalendārā parādās ieraksti Feria IV temporum, un proti, attiecībā uz trešdienu, piektdienu un sestdienu. Šāds pats apzīmējums (latgaliski gods daļu dīnos) dots gadalaika gavēņiem Adventa 3. nedēļā, Vasarsvētku oktāvas laikā un septembra 3. nedēļā. Varētu likties, ka šīm trim dienām Gavēņa laikā nav nekādas jēgas, jo arī pārējās dienas no Pelnu trešdienas līdz Lielajai sestdienai (izņemot svētdienas) ir ar gandarīšanas raksturu. Un patiešām, kā jau šeit rakstīts iepriekš, šis ceturtais sezonas gavēnis nav praktizēts Romā no paša sākuma, bet 6. gs. vai drusku agrāk ieviests, iespējams, lai būtu atbilstība līdzīgai Vecās Derības praksei. Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Gavēnis, Liturģiskais_gads, Priesterība | Komentēt

Labvēlīgs laiks

Duccio di Buoninsegna (1255?–1319?) “Kristus kārdināšana” (Wiki Commons)

Mistiskie četrdesmit

Nule aizvadītā Gavēņa laika pirmā svētdiena sākotnēji iezīmēja šīs sezonas sākumu līdz pat pāvesta Gregora Lielā laikam, tā ka visai tautai obligātā gavēšana ilga tikai 36 dienas (jo svētdienas neskaita par gavēņa dienām). Pati sezona tomēr tikai saukta Quadragesima (no latīņu vārda “četrdesmit”) pēc tā, ka Kungs Jēzus gavēja tuksnesī 40 dienas, kā to vēstī šīs dienas Evaņģēlija lasījums. Taču šī skaitļa mistisko nozīmi pasvītro arī Vecā Derība, īpaši saistībā ar gandarīšanu vai Dieva sodu, piem., Grēku plūdu 40 dienas un 40 naktis (Rad. 7:12), kad Dievs iznīcināja visu cilvēci, izņemot vienu ģimeni. Tā arī ebreju tauta tika sodīta par nepateicību ar 40 gadiem klejojumu tuksnesī, pirms varēja ieiet apsolītajā zemē (Skaitļu 14:26–34). Mozus 40 dienas uzturējās Sinaja kalnā, kur Dievs viņam atklāja savus likumus. Praviets Elijs bez ēšanas 40 dienas bija ceļā uz Horeba kalnu, kur Dievs viņam atklājās (3. Ķēn. 19:8). Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Gavēnis, Liturģiskais_gads | 1 komentārs

Tradicionālā svētdienas Sv. Mise Ogrē 2019. g. 24. februārī

V. van Gogs “Sējējs” (breviary.net)

Priekšaizgavēņa jeb Seksagezimas svētdienā, kas pēc tās Sv. Mises introita iesākuma pazīstama arī kā Exsurge, 24. februārī, plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā jau trešo reizi notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem. Piedalīsies ansamblis Schola Sancti Meinardi. Gleznas reprodukcija lai atgādina, ka Sv. Mises evaņģēlijs šajā svētdienā ir līdzība par sējēju (Lk. 8, 4–15). Par Priekšaizgavēņa svētdienu šajā vietnē jau iepriekšējos gados ir bijuši informatīvi raksti:

Seksagezima: Lielie Plūdi un Sējējs – pārskats par visiem šīs svētdienas dievkalpojumiem, bet īpaši – par Sv. Mises lasījumiem un dziedājumiem.

Pirmsaizgavēņa svētdiena: cilvēks un pārējā radība – Sv. Ambrozija komentārs par Grēku plūdiem, par ko vēstī Vecās Derības lasījumi šīs dienas Matutīnā.

Publicēts iekš Baznīca Latvijā, Priekšgavēnis | Komentēt

Tradicionālā svētdienas Sv. Mise Ogrē 2019. g. 27. janvārī

Kristus dziedina spitālīgo (http://www.thesacredpage.com)

Trešajā svētdienā pēc Zvaigznes dienas (Adorate), 27. janvārī plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā jau otro reizi notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem. Piedalīsies ansamblis Schola Sancti Meinardi. Priestera komentārs šīs Mises tekstiem jau ir bijis publicēts mūsu vietnē. Pēc Sv. Mises paredzēta  sadraudzība un – tās ietvaros  – lekcija “Sv. Rakstu lasījumi divās Romas rita formās – salīdzinājums”. Aicināti visi interesenti, jo īpaši – visi UVL biedri. Ir cerība, un varam lūgties par to, ka tas turpmāk varētu notikt reizi mēnesī.

Publicēts iekš Baznīca Latvijā | Komentēt

Atskats uz 2018. gadu: “Una Voce Latvija” gada laikā

Betlēmīte Ogres baznīcā

Svētdienā pēc Ziemassvētkiem notika, kā jau bija izsludināts, Una Voce Latvija  (UVL) pilnsapulce.  Tā iesākās ar Sv. Misi, kuru dziedāja Ogres Sv. Meinarda draudzes prāvests pr. Konstantīns Bojārs, piedaloties arī gregorisko dziedājumu ansamblim Schola Sancti Meinardi, kam šī bija viena no retajām iespējām izpildīt liturģiskos dziedājumus sava debesu aizbildņa vārdā nosauktajā draudzē.

Prāvests savu uzrunu uzsāka ar ļoti personisku liecību par savu turēšanos pie iknedēļas tradicionālās Sv. Mises, kas piektdienu vakaros Ogrē notiek jau 10 gadus. Tā kā dienas evaņgēlija lasījumā bija minēti dievbijīgie sirmgalvji Simeons un Anna, kas Templī ieraugot bērnu Jēzu tika svētā gara pildīti (Lk. 2:33–40), tad prāvests atgādināja par savu pastorālo pieredzi darbā ar slimniekiem un mirstošajiem un par to, cik atšķirīgā noskaņā ticīgie un neticīgie sagaida nāvi. Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Baznīca Latvijā, Una voce, Ziemassvētki | Komentēt

Paziņojums par asociācijas Una Voce Latvija gada sapulci

Peter Fendi (1796.–1842.). “Fridolins piekalpo Svētajā Misē”

Svētdienā pēc Ziemassvētkiem, 30. decembrī, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētku pasākums sakarā ar asociācijas Una Voce Latvija (UVL) gada sapulci.
Plkst. 12.00 – Sv. Mise Romas rita tradicionālajā formā ar gregoriskajiem dziedājumiem. Piedalīsies ansamblis Schola Sancti Meinardi.
Pēc Sv. Mises – UVL konsekrācijas Bezvainīgi ieņemtajai Dievmātei atjaunošana. Pēc tam – sadraudzība. Tās ietvaros  – lekcija “Tradicionālā Romas rita tiesiskais stāvoklis Baznīcā”, pēc tam UVL atklātā sapulce. Aicināti visi interesenti, jo īpaši – visi UVL biedri.

Publicēts iekš Uncategorized | Komentēt

“O” antifonas

“O” Antifonas (dappledthings.org)

7, 6, 5, … – sākas laika atskaite Ziemassvētkiem. Septiņas pēdējās dienas pirms Kristus Dzimšanas svētkiem Romas rita Kanonisko stundu dievkalpojumi piedāvā īpaši bagātu dziedājumu klāstu, no kurām pazīstamākie ir “O” antifonas. Minētas jau 5. gs. avotos (Boēcijs), tās ir antifonas pie evaņģēliskā dziedājuma Magnificat pēdējo septiņu Adventa dienu Vesperēs. Gaidāmais Pestītājs tiek uzrunāts dažādos no Vecās Derības Svētajiem Rakstiem ņemtos epitetos. Katrā antifonā ir arī lūgums „Nāc!” Latviski uz šo antifonu pamata veidota Adventa dziesma „Ak nāc, Emanuēl.” Jaunajā Sv. Mises Lekcionārijā, šie teksti (saīsināti!) ir ievietoti kā attiecīgās dienas Alleluja panti, tāpēc atrodami izdevuma „Mieram Tuvu” decembra numurā. Šeit pacentīsimies iepazīstināt ar pilniem tekstiem un norādīt uz Sv. Rakstu vietām, kur smelta dziedājuma ideja. Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Advents | Komentēt

Baznīcas mūzika pašas Baznīcas skatījumā. Gregorisko dziedājumu universalitāte

Romas Graduāls. Vatikāna izdevums (gregorianbooks.com)

Abats K. M. Dž. Zeļinskis (Zielinski), OSBOliv

Māksla un mūzika, kas ir skaistuma manifestācijas, nav liturģijas fakultatīvi elementi, nedz arī tiem ir tīri dekoratīva loma, bet gan tie ir dievkalpojuma integrāla sastāvdaļa, kā to uzsvēris pāvests Benedikts XVI pēcsinodes pamudinājumā Sacramentum caritatis (22.02.2007): “Sakars starp noslēpumu, ko pieņemam ticībā un kuru svinam, īpašā veidā parādās skaistuma teoloģiskajā un liturģiskajā spēkā. Liturģijai, tāpat kā kristīgajai atklāsmei vispār, ir cieša saistība ar skaistumu: tā ir “patiesības spožums” (veritatis splendor). Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Baznīcas mūzika | Komentēt

Svētceļojums “Populus “Summorum Pontificum” – 2018″ Romā

Nesen pagājušo Kristus Karaļa svētku noskaņā piedāvājam neklātienes reportāžu no Romas, kur šos svētkus sagaidīja svētceļnieki – ikgadējā starptautiskā svētceļojuma Populus Summorum Pontificum (SP-2018) dalībnieki. Interneta vietne Messainlatino arī šogad ir sekojusi līdzi šā pasākuma gaitai. Paldies viņiem! Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Baznīca | Komentēt

Dvēseļu diena Baznīcas tradīcijā

Sv. Mise un Šķīstītava (www.michaeljournal.org)

Visu mirušo ticigo piemiņas dienā jeb Dvēseļu dienā, ko atzīmējam 2. novembrī, īpaši atceramies savus vecākus, radus un draugus, kuri pēc īsāka vai garāka mūža ir beiguši šīs zemes gaitas.

Baznīca māca, ka dvēseli, tiklīdz tā ir atstājusi iznīcīgo miesu, gaida Dieva tiesa, kur tā saņem spriedumu par to, kur būs jāpavada mūžība, kur tā – pēc vispārējās augšāmcelšanās – būs ieģērbta augšāmceltā neiznīcīgā miesā. Debesu godība un Dieva svētlaimīga skatīšana vaigu vaigā tiem, kam grēki piedoti, bet mūžīgs sods – tiem, kas miruši smaga grēka stāvoklī.

Taču arī atpestītie nāves brīdī ir nevienādā stāvoklī. Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Liturģiskais_gads | Komentēt