Tradicionālā latīņu Mise Aglonā

Publicēts 2018-08-27 autors Andris Amoliņš

Aglonas bazilikas Sakrālais laukums 15. augusta agrā rītā bija slapjš un tukšs, bet bazilikas apakšējā stāvā bija manāma rosība. Priekštelpā aizsmakušās rīta balsīs bija dzirdami iedziedāšanās vingrinājumi un gregorisko dziedājumu fragmenti, bet Latvijas dievnamiem neparasti spilgti izkrāsotajā kriptā tika dievkalpojumam kārtots altāris veidā, kādu tas kopš savas uzstādīšanas nebija pieredzējis. Atmodušies svētceļnieki laipoja starp tiem, kuri vēl snauda uz kriptas grīdas. Kamēr visa Bazilika un svētceļnieku telšu pilsētiņa aiz žoga modās Dievmātes lielo svētku dienai, baznīcas apakšstāvā gatavojās kas “ekstraordinārs”, šoreiz pamatoti tā saukts. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Baznīca Latvijā, Una voce | 2 komentāri

“Ak, laimīgā vaina!” Pārdomas par “Exsultet” dziedājumu (3)

Publicēts 2018-05-19 autors Andris Amoliņš

Lieldienu laikam ritot uz beigām, tagad pabeidzam publicēt pr. M. Vildfeiera raksta fragmentus ar pārdomām par Lieldienu Vigilijas dziedājumu Exsultet un Dieva žēlastības pārpilnību, ko Viņš dāvā grēkā kritušajai cilvēcei. Iepriekš šajā vietnē jau bija publicēts Lieldienu Vigilijas dziedājuma Exsultet pilnā teksta latviskojums, kā arī pirmā daļa pr. M. Vildfeiera pārdomām par šo tekstu. Uz šā gada Lieldienu vigiliju iznāca tulkojuma otrā daļa. Un nu – nobeigums.

B. E. Peress Muriļo (1618 – 1682) “Pazudušā dēla atgriešanās” (reprodart.com)

Šī ir mācība par žēlastības pārpilnību (superabundantia); abundare nozīmē “plūst pāri”, superabundare – “plūst pāri bez mēra, aumaļām”. Izpirkšanas mērs tālu pārsniedz grēka mēru. Grēka izraktā nelaimes bedre ne tikai tiek piepildīta līdz sākotnējam līmenim, bet ar kaudzi, kas slejas augšup kā laimīgais pestīšanas kalns. Un tas tāpēc, ka vainas izpircējs ir nevis cilvēks, bet gan Dievcilvēks. Un Dievs var tikai rīkoties dievišķi; viņu dāsnumā neviens nevar pārspēt. […] Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Lieldienas, Teoloģija | Komentēt

“Ak, laimīgā vaina!” Pārdomas par “Exsultet” dziedājumu (2)

Publicēts 2018-04-01 autors Andris Amoliņš

Pirms gada šajā vietnē tika publicēts Lieldienu Vigilijas dziedājuma Exsultet pilnā teksta latviskojums, kā arī pirmā daļa pr. M. Vildfeiera pārdomām par šo tekstu. Tagad turpinām publicēt šā raksta daļas.

Augšāmcelšanās: Sievietes un eņģelis pie tukšā kapa (www.breviary.net)

Lai saprastu Kristus veikto pestīšanas darbu, mums jāzina “izejas situācija” – cilvēks ar iedzimto grēku, tā sekām un – personiskajiem grēkiem. Kā izskatās šī situācija?1

Paradīzē cilvēks bija apveltīts ar svētdarīgo žēlastību. Tā bija nepelnīta Dieva dāvana. Žēlastība – latīniski gratia – saistīta ar vārdu gratis – “par velti” – tā ir tikai un vienīgi dāvana. Dievs varēja zemes iemītnieku radīt arī bez žēlastības stāvokļa. Tad viņš būtu Dieva kalps, bet ne Dieva bērns, Visaugstā radīts, apveltīts ar garu un tātad –radīts, Bībeles vārdiem runājot, “pēc Dieva attēla“, bet ne “pēc Dieva līdzības” (Rad. 1:27). Dievs mums, cilvēkiem būtu liels un absolūts kungs, bet ne tēvs. Arī tas būtu bijis ļoti daudz: jo lielāks kungs, jo lielāks gods būt tā kalpam. Viņam nebūtu nekad ļauts skatīt Dievu vaigu vaigā. Bez žēlastības nav domājama dievbērnība, nedz draudzība ar Dievu. Aristotelis saka, ka starp dieviem un cilvēku draudzība nav iespējama. Un viņš to arī pamato, sacīdams, ka draugi allaž ir vienlīdzīgi, bet tas šajā gadījumā tā nevar būt. Viņam kā pagānam ir pilnīga taisnība. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Lieldienas, Teoloģija | 3 komentāri

“Tenebrae” dievkalpojumi

Publicēts 2018-03-26 autors Andris Amoliņš

Džoto (ap 1306. g.) Jūdas skūpsts (Wikipedia)

Kad Gavēņa laika ritējums aizvien vairāk pietuvojas Lieldienām, Baznīca savos dievkalpojumos pastiprināti pievēršas Kristus ciešanu apcerei. Tas izpaužas gan izvēlētajos tekstos, gan arī ceremonijās. Trīs pēdējās Gavēņa dienās tiek svinēti tā sauktie “Tumsību” (latīniski tenebrae) dievkalpojumi, kas ir Kanonisko stundu nakts un rīta lūgšanas (Matutīns un Laudes), bet kas tradicionāli tiek dziedāti attiecīgās iepriekšējās dienas vakarā.

Nosaukums ir cēlies no tā, ka Jēzu piesitot krustā, saule uz trim stundām aptumšojās (Mt. 27:45), kas atspoguļots arī vienā no dziedājumiem. Tāpat arī Viņš pats savas apcietināšanas brīdī teica, ka ir pienākusi stunda “tumsības varai” (Lk. 22:53). Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Baznīcas mūzika, Gavēnis, Gregoriskie dziedājumi, Kanoniskās stundas | 5 komentāri

Gregoriskie dziedājumi mobilajā tālrunī. Trīs lietotnes mūsdienīgam kantoram

Publicēts 2018-03-17 autors Andris Amoliņš

Tā kā tagad gandrīz katrai dzīves situācijai un cilvēka darbības jomai ir atbilstoša mobilā telefona lietotne (aplikācija), arī Baznīcas dziedājumu joma nevar palikt malā un dažādi gregoriskās dziedāšanas un programmēšanas entuziasti vai to grupas piedāvā saviem kolēģiem iespēju respektablās Baznīcas dziedājumu grāmatas aizstāt ar krietni vieglākajām un lietojumā daudzpusīgākajām elektroniskajām ierīcēm.

Dievkalpojumu kongregācijas prefekts V. Em. Roberts kardināls Sara gan uzskata mobilo telefonu izmantošanu lūgšanā par nepiemērotu, jo šī ierīce nav veltīta dievkalpojumam vien, bet tiek izmantota arī profāniem nolūkiem. Varbūt tiešām dziedāšanai dievkalpojumā grāmatām būtu dodama priekšroka, taču mācību un mēģinājumu procesā elektroniskie palīglīdzekļi var noderēt. Tāpēc šeit aplūkosim trīs lietotnes Square Note, Chant Tools un Schola Cantorum. (Aicinām noklikšķināt uz attēliem, lai tos apskatītu tuvāk). Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Baznīcas mūzika, Gregoriskie dziedājumi | Komentēt

Starptautiskās Federācijas Una Voce Ģenerālā asambleja un Svētceļojums “Populus “SummorumPontificum” – 2017″

Publicēts 2017-12-19 autors Andris Amoliņš

Skats uz Vatikānu no FIUV Ģenerālās asamblejas norises vietas.

No 2017. gada 15. līdz 17. septembrim Romā norisinājās Starptautiskās Federācijas Una Voce (FIUV) kārtējā Ģenerālā asambleja. Kā jau pirms diviem gadiem, arī šoreiz tā tika rīkota vienlaicīgi ar ikgadējo svētceļojumu Populus Summorum Pontificum. Abu sarīkojumu datumi bija izvēlēti, lai tie sakristu ar desmitgadi, kopš spēkā stājās pāvesta Benedikta XVI apustuliskās vēstules Summorum Pontificum normas. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Una voce | Komentēt

Priesteris Jozefs fon Cīglauers (tradicionālā ceļotāja piezīmes).

Publicēts 2017-11-20 autors Andris Amoliņš

Pr. Jozefs fon Cīglauers (www.katholisches.info)

Vēl atrodoties aizvadītās Dvēseļu dienas noskaņā, radās vēlēšanās pakavēties atmiņās pie kāda ceļojuma pa Dienvidtiroli 2008. gadā, tā pieminot priesteri, kuru šajā rudenī Dievs pēc ilgas kalpošanas pie Viņa altāra aizsauca no šīs pasaules. Dzimis, uzaudzis un kalpojis Dienvidtirolē, kur pārsvarā runā vāciski, bet kas tagad atrodas Itālijas sastāvā (it. Alto Adige), Jozefs fon Cīglauers (Zieglauer, 1925.05.11.–2017.10.22.) ir savā ziņā pravietiska personība, jo līdz pat mūža beigām turējies pie Romas rita tradicionālās formas, tādējādi izdzīvojot savu pārliecību, kuras atbilstību patiesībai, par spīti valdošajam pretējam viedoklim, 2007. gadā apstiprināja pāvests Benedikts XVI, proti – ka šī dievkalpojuma forma nekad nav bijusi aizliegta. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Liecība | Komentēt

Oportet eum regnare – Viņam jāvalda

Publicēts 2017-10-28 autors Andris Amoliņš

Kristus Karaļa svētki, kuri pēc to iedibinātāja pāvesta Pija XI rīkojuma jāsvin oktobra pēdējā svētdienā un kuri tā arvien tiek svinēti Romas rita tradicionālajā formā, ir pēc savas būtības un satura Baznīcas sociālās mācības svētki. Pija XI enciklika Quas primas (1925. g.), ar kuru šie svētki tika ieviesti, harmoniski iekļaujas garā virknē pāvestu izdoto dokumentu, kas veltīti evaņģēlija likuma īstenošanai cilvēku dzīvē šajā pasaulē. Īpaši daudz Baznīcas maģistērijs pievērsies šai tēmai sākot ar 19. gadsimtu, kad sociālajām tēmām savus gana rakstus veltījuši pāvesti Leons XIII, Pijs XI, Pijs XII, Jānis XXIII, Pāvils VI, Jānis Pāvils II, Benedikts XVI un Francisks. Pāvesti apzinājās, ka kristīgajai civilizācijai vājinoties, vispirms protestantisma, tad tā sauktās apgaismības ietekmē, vairs nav pašsaprotama sabiedrības likumu balstīšanās Dieva atklāsmē, tāpēc Baznīcas pienākums bija pacelt savu cilvēku mācītājas balsi un atgādināt un likt pie sirds visiem kristiešiem, bet īpaši tiem, kas ieņem vadošus amatus savās valstīs, ka tikai Kristus likuma ievērošana ir patiesas sabiedrības saskaņas un labklājības pamatā. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Kristietis pasaulē, Liturģiskais_gads | 3 komentāri

Paldies, Benedikt!

Publicēts 2017-07-07 autors Andris Amoliņš

Desmit gadu ir pagājis, kopš pāvests Benedikts XVI izdeva savas valdīšanas laika svarīgāko likumdošanas aktu, bet varbūt reizē arī maģisteriālo dokumentu – apustulisko vēstuli Summorum Pontificum. Divpadsmit kodolīgi punkti ar dažiem apakšpunktiem veido tādu kā priesteru un laju pamattiesību Magna Charta.

Kā svētais pāvests Pijs V ar bullu Quo primum 1570. gadā pasludināja, ka ikviens priesteris vismaz tā sauktajās “privātajās” Misēs drīkst un turpmāk drīkstēs, nebaidoties ne no kādām sankcijām, upurēt tradicionālo Romas sv. Misi tā, kā tolaik to darīja Romas pāvesta kūrijā, tā pāvests Benedikts XVI 2007. gada 7. jūlijā paziņoja: Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Baznīca | 1 komentārs

“Summorum Pontificum” – 10

Publicēts 2017-06-18 autors Andris Amoliņš

Pāvests Benedikts XVI (amatā 2005.–2013. g.)

Drīz apritēs desmit gadu, kopš pāvests Benedikts XVI izdevis apustulisko vēstuli motu proprio formā (t.i., pēc savas iniciatīvas) Summorum Pontificum – dokumentu, kuru daudzi sen jau gaidīja, bet kura iespējamībai tobrīd bija grūti noticēt. Par šo likumdošanas aktu emeritētajam pāvestam var būt pateicīgi visi Romas rita katoļi, sevišķi tie, kas mīl rita tradicionālo formu un tajā iemiesotās ticības patiesības.

Apustuliskā vēstule konstatēja faktu un visiem to atgādināja: tradicionālā Romas rita latīņu Sv. Mise jeb tā sauktā Tridentes Mise, proti, tā ko 1570. gadā kodificēja Tridentes koncils, bet kas gandrīz neatšķiras no tās, ko redzam gadsimtu agrāk izdotajā Romas pāvesta kūrijas Misālē, kas savukārt daudz neatšķiras no 13. gs. izplatītajām plenārmisālēm, kuras savukārt ir to Sv. Mises formulāru kopojums, ko atrodam kristietības pirmās tūkstošgades sakramentārijos, – šī pati Tridentes Mise, ko visi Romas rita priesteri svinēja līdz pat 20. gs. 60. gadiem, nekad nav bijusi atsaukta un principā vienmēr bijusi atļauta. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Baznīca Latvijā, Una voce | 1 komentārs