Pateicoties Dieva žēlastībai esam sagaidījuši kārtējos Kristus augšāmcelšanās svētkus! Cerams, ka Gavēņa laiks nav pagājis bez augļiem, un šie svētki mums nav tikai ierastas tradicionālas vai reformētas ceremonijas. Atcerēsimies, ka tik daudziem Kristus Augšāmcelšanās fakts ir ļoti neērts un ienīstams. Tas traucē agresīvi sekulārajai sabiedrībai, kas pat mūsu zemē cenšas slēpt Kristus pestījošo darbu zaķu un olu ēnā. Tas traucē arī dažiem Turpiniet lasīt
Kristus atver elles vārtus un atbrīvo Vecās Derības taisnos (www.breviary.net)
Lieldienu Vigilijas Sv. Mise Lielajā Sestdienā iesākas ar uguns svētīšanu, no kuras tiek iedegta un pasvētīta Lieldienu svece. Šīs ceremonijas laikā diakons dzied īpašu dziedājumu, ko pazīst pēc tā pirmā vārda “Exsultet” (“Lai līksmo”), bet tas ir ticis saukts arī Laus cerei (Sveces slavinājums) vai Praeconium paschale (Lieldienu daudzinājums). Šajā tekstā “liturģijas valoda paceļas tādos augstumos, kam grūti atrast paralēli kristīgajā literatūrā” (Katoļu enciklopēdija). Šogad piedāvājam lasītājiem vācu priestera Mihaēla Vildfeiera (Wildfeuer) pārdomas izejot no virsrakstā liktās paradoksālās frāzes, kas ņemta no dziedājuma teksta. Autors tālāk aplūko cilvēka kritušo un atpestīto stāvokli un Dieva žēlastības darbību tajā. Raksts vācu valodā publicēts žurnālā Una Voce Korrespondenz, 2007. g. 2. numurā, 67.–80. lpp., un tulkojums šeit ar dažiem īsinājumiem publicēts ar izdevēja Una Voce Deutschland laipnu atļauju. Kopā ar raksta pirmo daļu publicējam pašu “Exsultet” tekstu latīniski un (liekas, pirmoreiz visā garumā) latviski.
Šķietami paradoksālais izsauciens “Ak, laimīgā vaina!” (“O felix culpa!”) izskan liturģiskā gada kulminācijā, visu svētku svētkos, vissvētajā Lieldienu naktī Turpiniet lasīt
Bīskaps izved gandarītājus arā no dievnama (Romas Pontifikāles 1561. g. izd. gravīra; att. no Schola Sainte Cecile vietnes)
Pelnu trešdiena jau kopš pāvesta Gregora Lielā laikiem ir četrdesmit dienu Gavēņa laika sākums. Pirms tam Gavēnis sākās ar Gavēņa 1. svētdienu, un patiešām, dievkalpojumi nedēļā pēc Aizgavēņa svētdienas vēl daļēji saglabā tādu kārtību, kā visā iepriekšējā Priekšgavēņa laikā. Tomēr sākot ar Pelnu trešdienu – un turpmāk līdz Lielajai nedēļai – Sv. Misē pirmdienās, trešdienās un piektdienās pirms Evaņģēlija lasījuma novietots papildu dziedājums – Trakts, kas sastāv no vairākiem Psalmu pantiem. Savukārt kanoniskajās stundās – Laudēs un Vesperēs – tiek skaitīti īpaši aizlūgumi (Preces feriales) – par pāvestu, diecēzes bīskapu, labdariem, mirušajiem, dažādās ciešanās esošajiem. Turpiniet lasīt
Bet tagad paliek ticība, cerība, mīlestība, šīs trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība (1. Kor. 13:13)
Sv. Pāvils sludina Atēnās (breviary.net)
Aizgavēņa svētdienas Sv. Mises lasījums noslēdzas ar šiem vārdiem, ar kuriem Sv. Pāvils pabeidz savu slavas dziesmu mīlestības tikumam. To klasiski definē kā “Dieva “ielietu” tikumu, kas virza cilvēka gribu mīlēt Dievu par visu vairāk un mīlēt cilvēku Dieva dēļ.” (The Catholic Encyclopedia, Robert Appleton Co., 1910, Vol. IX, p. 397.)
Jezuītu tēvs Pēteris Cirsis, apkopojot Baznīcas maģistērija izteikumus par šo tēmu, raksta: “”Svētdarīgā žēlastība nes visdaiļāko tikumu rotu; Dievs ielej tikumus dvēselē reize ar žēlastību” (Romas katechisms, II, 2, 50). Katechisms domā abu veidu tikumus – teoloģiskos un morālos. Turpiniet lasīt
Sv. Ambrozijs (breviary. net)
Seksagezimas jeb Pirmsaizgavēņa svētdienu raksturo dienas evaņģēlija lasījums – līdzība par sējēju (Lk. 8, 4–15). Savukārt Kanoniskās stundas mums liek priekšā arī Vecās Derības stāstu par Noasu un Lielajiem Plūdiem (Rad. 5:31, 6:1–15), ko turpina lasīt arī sekojošajās darbdienās. Ar pārskatu par šīs svētdienas dievkalpojumiem un īpaši Sv. Mises tekstiem var iepazīties pērn šeit publicētajā rakstā. Šoreiz, Sv. Ambrozija (340.–397.) komentārs par Dieva derību ar Noasu un gandrīz visas cilvēces iznīcināšanu plūdos (Matutīna 4.–6. lasījums, no Grāmatas par Noasu un šķirstu, 4. nod. ap vidu). Baznīcas doktors no Milānas pieskaras arī jautājumam par cilvēka un pārējās radības attiecībām Dieva plānā. Tā kā pāvests Francisks arī aicina mūs apdomāt savas attiecības ar radīto pasauli, kā to taisnīgi izmantot un apsaimniekot, tad arī šis Sv. Rakstu komentārs var palīdzēt iedziļināties aktualizētajā problēmā.
“Mēs lasām, ka Kungs bija sadusmots, Turpiniet lasīt
Allelūja “bēres” (New Liturgical Movement)
(Papildināts 16.02.17.)
Tradicionālā Romas rita liturģiskajā kalendārā šogad pie 12. februāra parādās grieķu izcelsmes vārds Septuagesima, kas nozīmē “septiņdesmitā”. Nosaukumam būtu jāapzīmē dienu skaits līdz Lieldienām, taču tas nav precīzi, jo īstenībā to ir sešdesmit trīs. Romas ritā sākot ar šo dienu vairs nedzied “Alleluja” (arī svētku dienās nē), bet svētdienās pazūd arī “Gloria“. Šī pāreja šur tur tiek atzīmēta ar dažādām paraliturģiskām izdarībām, kam kopīgs apzīmējums “Allelūja bēres”. Piemēram, Turpiniet lasīt
Atceros, ka V.E. bīskapam J. Cakulam, kurš savā dzīvē ir piedzīvojis grūtus laikus, patīk salīdzināt Baznīcu ar Kunga laivu vētrā. Viņam ir taisnība: jo grūtāki ir laiki Baznīcai un Baznīcā, jo biežāk jāatceras šis fragments.
Tikai pēc tam, kad vētra ir satricinājusi koku līdz pat tā saknēm, mēs varam zināt, vai šis koks vēl ir vesels un vai tas spēj pretoties laika likstām. Tāpat Jēzus skaidri parāda Sevi cīņā ar Saviem ienaidniekiem. Turpiniet lasīt
Atkal piedāvājam dziļu komentāru.
„Nešķīsts!“ – vai tas nav mūsu laikmeta kliedziens? Tik daudzi cilvēki, tik daudzi nabaga cietēji ir grēka spitālības skarti; visas cilvēces ķermenis guļ slimības drudzī. Pārāk ilgi tas tika izmantots ļaunumam, pārāk ilgi tika darītas ļaunprātības pret Dievu.
Svētdienas, kas seko Kunga parādīšanās svētkiem, stāsta mums par Jēzus Kristus Valstību virs zemes, par Dieva Valstību mūsos un Baznīcā. Turpiniet lasīt
Vatikāna Sv. Pētera bazilikas galvenais altāris un Sv. Pētera katedras altāris – kristiešu vienotības simbols (www.breviary.net)
“Maigās jūtas, kas pildīja Jēzus Vissvētāko Sirdi, kad Viņš redzēja ļaužu pulku “un Viņam kļuva to žēl, jo tie bija kā avis, kam nav gana (Mk. 6:34)”, nevar nepiepildīt arī Viņa Vikāra dvēseli, kad Mēs apdomājam to lielo skaitu, kam nav vēl pasludināta labā vēsts, bet īpaši tos, kuri nelaimīgā kārtā ir atdalīti no komūnijas ar Svēto Krēslu un Pētera katedru, ticības un mīlestības vienotības centru.” Tā rakstīja pāvests Jānis XXIII savā vēstulē Grēku izpirkšanas franciskāņu brāļu priekšniekam 1959. gada 28. oktobrī. Minēto brālību Ņujorkā (ASV) bija dibinājis kristiešu vienotības nedēļas tradīcijas aizsācējs T. L. Vatsons. Kad 1916. gada 25. februārī pāvests Benedikts XV apstiprināja šo lūgšanas iniciatīvu un piesaistīja tai atlaidas, tā varēja sākt izplatīties visā Katoliskajā Baznīcā, sākumā visvairāk, protams, ASV. Tātad šogad Kristiešu vienotības lūgšanu nedēļa kā visas Baznīcas pasākums noritēs jau 100 reizi. Jānis XXIII piekrizdams T. L. Vatsona domai, ka lūgšana ir galvenais līdzeklis ilgotās vienotības panākšanai un ka “dedzīgas lūgšanas jāraida uz Visvareno par to, lai visi atgriežas pie vienīgās patiesās ticības,” raksta: “Mēs labprāt pievienojamies mūsu priekšteča laimīgā piemiņā pāvesta Pija XII vārdiem, kas izteica dievbijīgu vēlmi, ka šī prakse “tiktu izplatīta pasaulē, cik plaši vien iespējams””. Turpiniet lasīt
Piedāvājam komentāru šīs dienas Evaņģēlijam par mūsu Kunga Jēzus Kristus pirmo paveikto brīnumu.
Jāņa 2, 1 – 21
1. Un trešajā dienā Galilejas Kānā bija kāzas; un Jēzus māte bija tur.
2. Bet arī Jēzus un Viņa mācekļi tika aicināti kāzās.
3. Un, kad pietrūka vīna, Jēzus māte sacīja Viņam: Viņiem nav vīna.
4. Bet Jēzus viņai sacīja: Kas man un tev, sieviet? Vēl mana stunda nav nākusi!
5. Viņa māte sacīja apkalpotājiem: Visu, ko Viņš jums sacīs, dariet.
6. Bet saskaņā ar jūdu šķīstīšanos tur bija novietoti seši akmens trauki ūdenim, un katrā no tiem ietilpa divi vai trīs mēri.
7. Jēzus sacīja viņiem: Piepildiet traukus ar ūdeni! Un viņi tos piepildīja līdz malām.
8. Tad Jēzus sacīja viņiem: Tagad smeliet un nesiet galdzinim! Un viņi aiznesa.
9. Bet, kad galdzinis nogaršoja ūdeni, tas bija pārvērsts vīnā. Nezinādams, no kurienes tas (kamēr apkalpotāji, kas smēla ūdeni, to zināja), galdzinis aicināja līgavaini.
10. Un sacīja viņam: Ikviens cilvēks vispirms pasniedz labo vīnu, bet, kad tie jau ieskurbuši, tad sliktāko; bet tu taupīji labo vīnu līdz šim.
11. Šo sākumu brīnumiem Jēzus darīja Galilejas Kānā, atklādams savu godību; un Viņa mācekļi ticēja uz Viņu.
MŪSU AIZBILDŅI:
Aglonas Dievmāte
Svētais Meinards
Una Voce Latvija 