Una Voce Latvija

Jēzus ar Mariju un Jāzepu, un rakstu mācītājiem (www.breviary.net)

No iepriekšējo dienu publikācijām jau redzējām, ka divpadsmit dienas no Ziemassvētkiem līdz Zvaigznes dienai ir kā vieni lieli svētki – gan atklājot dažādus Dieva iemiesošanās noslēpuma aspektus (dzimšana, vārda došana, norādes uz gaidāmo upurnāvi Golgātā, pestīšanas vēstures un pasaules vēstures sakars), gan liekot Kristus gaismai atspīdēt Jaunās Derības svētajos (pirmmoceklis Stefans, evaņģēlists Jānis, Nevainīgie bērniņi – tā sauktie Kristus līdzgaitnieki – Comites Christi). Savukārt Zvaigznes jeb Kunga Atklāšanās/Parādīšanās svētku diena (6. janvāris) kā pēdējā no šīm divpadsmit pati slēpj sevī veselu noslēpumu buķeti. Trīs atklāšanās notikumus, ko 6. janvāra Stundu dievkalpojumi nosauc visus vienā elpas vilcienā, Romas Misāle piemin izvērstāk, iekļaujot tos trijos formulāros: 6. janvārī – Jēzusbērna atklāšanās pagānu tautām, ko pārstāv Austrumu gudrie, svētku oktāvas dienā – 13. janvārī – pieaugušā Jēzus dievišķības atklāšanās kristībā Jordānas upē, bet otrajā svētdienā pēc Zvaigznes dienas – pirmais publiskais brīnums kāzu svinībās Kānā. Turpiniet lasīt →

Una Voce Latvija blogs sveic savus lasītājus jaunajā 2017. gadā!

Šajās dienās mūsu planētas lielu daļu pāršalc laba vēlējumi: novēl laimīgu Jauno gadu. Miljoniem cilvēku kopē un pārsuta pantiņus vai jautru prozu par veselību, bagātību, veiksmi… Pārsūta, kaut gan saprot, ka arī jaunajā gadā neizdosies izvairīties no neveiksmēm un ciešanām. Mums, kristiešiem, labi jāapzinās, ka mūsu īstā laime ir Dievs, ar kura palīdzību un kura dēļ mums jāpanes visas laicīgās dzīves grūtības.

Šodien tradicionālajā kalendārā tiek svinēta mūsu Kunga apgraizīšana. Lai gan arī reformētais lekcionārs piemin Jēzus apgraizīšanu, tā vairs netiek teoloģiski uzsvērta (svētku tradīcija ir ļoti sena – par to rakstiski pirmo reizi tika pieminēts 567. gadā – Tūras koncilā). Tāpēc aicinām iepazīties ar dienas komentāru. Turpiniet lasīt →

Kristus piedzimšanas svētki ir palikuši par kaut ko sentimentālu, ģimenisku, pasakainu. Tie ir pārtapuši par pasaulīgiem Ziemassvētkiem, kuros par Kristu pat nepiemin.

Tradicionālā lekcionāra 24.decembra vigīlijas lasījums (Rom 1:1-6) atgādina par kaut ko daudz nopietnāku: par iemiesošanos, nāvi uz krusta, augšāmcelšanos un… mūsu atpestīšanu.

Pāvils, Jēzus Kristus kalps, aicināts apustulis, izredzēts Dieva evaņģēlijam,
Ko Viņš jau iepriekš apsolīja svētajos Rakstos caur praviešiem
Par savu Dēlu, kas pēc miesas Viņam cēlies no Dāvida cilts,
Kas svētdarītājā Garā ar savu augšāmcelšanos no miroņiem spēkā parādījās Dieva Dēls, mūsu Kungs Jēzus Kristus.
Caur Viņu mēs saņēmām žēlastību un apustuļa sūtību pakļaut visas tautas ticībai Viņa vārda dēļ.
Tanī arī jūs esat Jēzus Kristus aicināti.

Una Voce Latvija novēl visiem gaišus Kristus piedzimšanas svētkus!

Visa diena paiet ar prieku gaidot Pestītāju – par to esam pārliecināti. Rīt mēs redzēsim Viņu ticības gaismā klātesot starp mums. Šodienas atturīgais prieks izpaudīsies prieka saucienos.
Baznīcas lūgšana arī atgādina mums par to lielo dienu, kas atnesīs mums galīgu mūsu Adventa cerību piepildīšanos: „Ak Kungs, kas iepriecini mūs ar ikgadējām mūsu atpestīšanas gaidām, ļauj mums Viņu droši redzēt, kad Viņš nāks mūs tiesāt – To, Kuru mēs gaidām ar prieku, kad Viņš nāk mūs glābt, mūsu Kungu Jēzus Kristu, Tavu Dēlu“.
„Vai Tu esi Tas, Kuram ir jānāk?“ Apustulis atbild viennozīmīgi: „Jā“. Tas ir Kristus – Dievs un Cilvēks vienlaicīgi.

Ja vigīlija iekrīt svētdienā, tad pēc Graduāļa ievieto priecīgu Alleluja pantu: „Alleluja, alleluja. Rīt pasaules grēki tiks nomazgāti, un pasaules Pestītājs valdīs par mums. Alleluja.“ Ir jāsagaida Tiesas diena, lai šī ziņa tiktu pilnība realizēta. Tad zeme būs pilnīgi attīrīta no grēcinieku grēka darbiem; tad Pestītājs valdīs pār jauno zemi un pār tiem, kurus Viņš izglābs. Arī rīt, Ziemassvētku Sv. Misē, mēs varēsim iepriekš izdzīvot Pastarās dienas brīnumu.

Evaņģēlijs mums stāsta par to, kā tika sagatavota Jēzus atnākšana šajā pasaulē. Tas pievērš mūsu uzmanību Vissvētākās Jaunavas uzticīgajam aizbildnim [..] Sv. Jāzepam. Trīs tik mīļi vārdi – Jēzus, Marija, Jāzeps – Evaņģēlija sākumā skan mūsu ausīs kā zvans, kas ieskandina lielu svētku sākumu.

Tādēļ mēs varam saprast Ofertorija atsauci uz Dieva valstību: „Jūs, vārti, paceliet savas palodas, un topiet augstākas, jūs, mūžīgās durvis, lai godības Ķēniņš ieiet!“. Bet Komūnijas brīdī atkal parādās doma par Kristus otro atnākšanu Pastarajā dienā: „Lai parādītos tā Kunga godība, un lai katra radība redz mūsu Dieva pestīšanu.“ Hostija uz korporāļa mums atgādina Jēzu silītē, apklātu ar mūsu mirstīguma drēbēm. Kādu dienu mēs redzēsim Viņu Viņa īstajā godības Ķēniņa veidolā. Ar prieku gatavosimies šai laimīgajai pestīšanas dienai, lai esam gatavi, kad parādīsies Kungs. […]

(J.Rudevska tulkojums no franču valodas. Missel vespéral très complet, éditions D.F.T., 2003, pp. 1485-1486)

P.S.  Te var iepazīties ar iepriekšējā gada rakstiem –  memuāriem par Kristus piedzimšanas svētkiem XX gadsimta sākumā:  Ziemassvētki Stenbrukā 1904. gadā un  Ziemassvētki Lečvortā 1909. gadā. Priestera Adriāna Forteskjū vēstule.