Epifānijas “oktāvas” diena – Kunga Kristīšanas svētki

christbaptism1

Kristus kristīšana (www.breviary.net)

Kā vairumam lielo svētku, Epifānijai jeb Zvaigznes dienai gadsimtiem ilgi bija turpinājums nedēļas garumā. Oktāvas diena bija astotā, kā pirmo skaitot pašus svētkus, bet parasti visas starpā esošās dienas bija “infra octavam”. Pašā Epifānijas oktāvas dienā – 13. janvārī – tika lasīts evaņģēlijs par to, kā Sv. Jānis Kristītājs kristīja Jēzu Jordānas upes  ūdenī (Jņ. 1:29–34). Kā svētki sākās ar Austrumu gudro jeb magu ierašanos pie bērna Jēzus, tā noslēdzas ar pieaugušā Jēzus ierašanos Jāņa, kurš sagatavo Viņam ceļu. Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Liturģiskais_gads, Ziemassvētki | Komentēt

In memoriam – Kristīna Kampo, 1923–1977

“Otaviāni intervences” iedvesmotāju pieminot

campoŠā gada 10. janvārī aprit 40 gadu, kopš Dievs no šīszemes dzīves aizsauca itāļu dzejnieci, rakstnieci, tulkotāju, kā arī asociācijas Una Voce Italia  līdzdibinātāju, kas pazīstama ar pseidonīmu Kristīna Kampo (Cristina Campo). Vitorija Gverrīni  (Guerrini) – tāds viņas īstais vārds – piedzima komponista un muzikologa Gvido Gverrīni ģimenē. Būdama ar vārīgu veselību kopš dzimšanas un kautrīgas dabas, viņa publicējās galvenokārt ar pseidonīmiem, no kuriem Kristīna Kampo ir vispazīstamākais un ar ko parakstīti visi viņas darbi, kas iznākuši pēc viņas nāves. Viņai bija plašas intereses reliģiju pētniecības laukā, t. sk.  par jūdaismu un Austrumu reliģijām. Viņa bija pazīstama ar vairākiem ievērojamiem 20. gs. domātājiem, piem., Simonu Veilu (Weil), no kuriem gan distancējās mūža beigu posmā, pievēršotie dziļākai katoliskās ticības praksei. Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Una voce | 1 komentārs

Svētdiena pēc Zvaigznes dienas – Svētās Ģimenes svētki (2)

Svētā Ģimene (www.breviary.net)

Svētā Ģimene (www.breviary.net)

Šī publikācijas pirmajā daļā apskatījām Svētās Ģimenes svētku vēsturi, vietu Baznīcas kalendārā un Sv. Mises galvenos tekstus. Evanģēlija lasījums (Lk. 2:24–52) stāsta par divpadsmitgadīgā Jēzus trīs dienu uzturēšanos Jeruzalemes Templī un sarunām ar  mācītājiem, kur Marija un Jāzeps Viņu arī atrod. Šo epizodi arī mēdzam apdomāt, lūdzoties Rožukroņa Priecīgās daļas piekto noslēpumu. Par tā saukto Jēzus dzīves “apslēpto posmu”, ieskaitot atgadījumu Templī, raksta arī Katoliskās Baznīcas Katehisms (n. 531–534).

Šajā evaņģēlija stāstā ir arī kas tāds, kas var nebūt uzreiz saprotams. Piemēram, kā Jēzus, kurš no iemiesošanās brīža ir patiess Dievs, var pieņemties gudrībā? Tāpat arī – kā Jēzus, kurš bija bez grēka, varētu sāpināt savus vecākus, bet tie – viņam izteikt pārmetumus? Bet Viņš taču nozuda no savu vecāku ceļabiedru redzesloka un tā vietā, lai, kā paredzēts, atgrieztos mājās, devās uz Jeruzalemes templi!

Pirms gada šajā sakarā diskusijas izraisīja arī pāvesta Franciska izteikumi kādā sprediķī, kas veltīts šai evaņģēlija epizodei (tulkotāja izcēlums): Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Liturģiskais_gads, Svētie, Teoloģija, Ziemassvētki | Komentēt

Svētdiena pēc Zvaigznes dienas – Svētās Ģimenes svētki (1)

Jēzus ar Mariju un Jāzepu, un rakstu mācītājiem (www.breviary.net)

Jēzus ar Mariju un Jāzepu, un rakstu mācītājiem (www.breviary.net)

No iepriekšējo dienu publikācijām jau redzējām, ka divpadsmit dienas no Ziemassvētkiem līdz Zvaigznes dienai ir kā vieni lieli svētki – gan atklājot dažādus Dieva iemiesošanās noslēpuma aspektus (dzimšana, vārda došana, norādes uz gaidāmo upurnāvi Golgātā, pestīšanas vēstures un pasaules vēstures sakars), gan liekot Kristus gaismai atspīdēt Jaunās Derības svētajos (pirmmoceklis Stefans, evaņģēlists Jānis, Nevainīgie bērniņi – tā sauktie Kristus līdzgaitnieki – Comites Christi). Savukārt Zvaigznes jeb Kunga Atklāšanās/Parādīšanās svētku diena (6. janvāris) kā pēdējā no šīm divpadsmit pati slēpj sevī veselu noslēpumu buķeti. Trīs atklāšanās notikumus, ko 6. janvāra Stundu dievkalpojumi nosauc visus vienā elpas vilcienā, Romas Misāle piemin izvērstāk, iekļaujot tos trijos formulāros: 6. janvārī – Jēzusbērna atklāšanās pagānu tautām, ko pārstāv Austrumu gudrie, svētku oktāvas dienā – 13. janvārī – pieaugušā Jēzus dievišķības atklāšanās kristībā Jordānas upē, bet otrajā svētdienā pēc Zvaigznes dienas – pirmais publiskais brīnums kāzu svinībās Kānā. Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Liturģiskais_gads, Ziemassvētki | 1 komentārs

6. janvāris – Kunga Parādīšanās svētki jeb Triju Ķēniņu diena: „Triju Ķēniņu zvaigzne“

epiphania

Vai Trīs Ķēniņu svētki ir tikai ierasta sentimentāla leģenda? Ko tie nozīmē katram no mums? Par to lasiet dienas komentārā. Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Gregoriskie dziedājumi, Liturģiskais_gads, Ziemassvētki | Komentēt

1. janvāris – Mūsu Kunga Apgraizīšana: „Pirmie Pestīšanas Asiņu pilieni“

albrecht_duerer_kunga_apgraiziisana

Una Voce Latvija blogs sveic savus lasītājus jaunajā 2017. gadā!

Šajās dienās mūsu planētas lielu daļu pāršalc laba vēlējumi: novēl laimīgu Jauno gadu. Miljoniem cilvēku kopē un pārsuta pantiņus vai jautru prozu par veselību, bagātību, veiksmi… Pārsūta, kaut gan saprot, ka arī jaunajā gadā neizdosies izvairīties no neveiksmēm un ciešanām. Mums, kristiešiem, labi jāapzinās, ka mūsu īstā laime ir Dievs, ar kura palīdzību un kura dēļ mums jāpanes visas laicīgās dzīves grūtības.

Šodien tradicionālajā kalendārā tiek svinēta mūsu Kunga apgraizīšana. Lai gan arī reformētais lekcionārs piemin Jēzus apgraizīšanu, tā vairs netiek teoloģiski uzsvērta (svētku tradīcija ir ļoti sena – par to rakstiski pirmo reizi tika pieminēts 567. gadā – Tūras koncilā). Tāpēc aicinām iepazīties ar dienas komentāru. Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Liturģiskais_gads, Ziemassvētki | 1 komentārs

Dievs, mēs Tevi slavējam!

Saint_Sylvester.jpg

Šodien Svētā Baznīca piemin Pāvestu Silvestru I, par kura dzīvi ir zināms diezgan maz (piemēram, angliski  var izlasīt rakstus enciklopēdijās Wikipedia vai Catholic Encyclopedia (1907-1912) . Latviski “Mieram tuvu” daudz īsāku informāciju:

„Silvestrs I (3.–4. gs.), 314. gadā iecelts par pāvestu, vadīja Baznīcu 21 gadu. Viņš sekmēja visu kārtu cilvēku pievēršanos kristīgajai ticībai. Pāvesta Silvestra I laikā izplatījās Aleksandrijas priestera Ārija maldu mācība. Ārijs apgalvoja, ka Kristus nav bijis Dieva Dēls. Pāvests šos maldus dedzīgi no­sodīja un aizstāvēja Baznīcas mācību Nīkajas I vispārējā Baznīcas koncilā.”

No iepriekš teiktā var secināt, ka lielu teoloģisko vētru laikmetā jāpiesauc Sv. Silvestra palīdzība. Bet laicīgā gada pēdējās dienas „galvenā tēma” ir pateicība par saņemtajām žēlastībām, par ko lasiet dienas komentārā. Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Gregoriskie dziedājumi, Liturģiskais_gads, Svētie | Komentēt

28.decembris – Sv. nevainīgie bērniņi

holy innocents.jpg

Šīs dienās tradicionālajās Laudes sākas ar antifonu:

Herodes iratus * occidit multos pueros in Bethlehem Iudae civitate David.

Hērods bija sadusmojies, un nogalināja daudzus bērnus Jūdejas Betlēmē.

 Šis stāsts ir tik pazīstams, tik ierasts, ka dažreiz tiek uztverts kā leģenda, pasaka. Tomēr pietiek atcerēties XX gadsimta vēsturi (piemēram, ebreju bērnu iznīcināšanu) vai pat šobrīd  notiekošo nedzimušu bērnu genocīdu, lai saprastu, ka Hērods nav ļaunais ķēniņš no biedējošas pasakas, bet realitāte, kas ir mums līdzās. Un tai realitātei pieder daudzi izpildītāji, kas aukstasinīgi (ieskatieties ilustrācijā – šie cilvēki nemaz neizskatās par asinskāriem bendēm!) izpildīs jebkuru pavēli.

Bet šis dienas komentārs ir par citu tēmu – par nevainīgo bērnu svētlaimi Debesīs. Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Liturģiskais_gads, Svētie, Ziemassvētki | Komentēt

27.decembris – Sv. Apustuļa Jāņa piemiņas diena: „Māceklis, kuru Jēzus mīlēja“

saint-john-the-apostle

Tradicionālajā lekcionārā šodien lasām (Jņ 21, 19b-24):

Un Viņš, to pateicis, sacīja tam: Seko man!  Pēteris, pagriezies atpakaļ, redzēja to mācekli sekojam, ko Jēzus mīlēja, kas Vakariņās piekļāvās Viņa krūtīm un sacīja: Kungs, kurš ir tas, kas Tevi nodos? Pēteris to ieraudzījis sacīja Jēzum: Kungs, kas būs ar šo?  Jēzus sacīja viņam: Tā es vēlos, lai viņš paliek, kamēr es atnāku, kas tev daļas? Tu seko man! Tā šī runa izpaudās starp brāļiem, ka šis māceklis nemirs. Bet Jēzus nesacīja viņam, ka tas nemirs, bet: Tā es vēlos, lai viņš paliek, kamēr atnākšu, kas tev daļas? Šis ir tas māceklis, kas par šo liecību dod un uzrakstīja šo; un mēs zinām, ka viņa liecība patiesa.

Mēs esam parādā Sv. Jānim, patiesam lieciniekam, jo caur viņu esam uzzinājuši daudzus mūsu ticības noslēpumus.

Komentārs piedāvā skaidrojumu par to, kāda loma bija apustuļa dzīvē dievišķajai Mīlestībai. Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Liturģiskais_gads, Svētie, Ziemassvētki | 1 komentārs

In Vigilia Nativitatis Domini

nativity-bar800

Kristus piedzimšanas svētki ir palikuši par kaut ko sentimentālu, ģimenisku, pasakainu. Tie ir pārtapuši par pasaulīgiem Ziemassvētkiem, kuros par Kristu pat nepiemin.

Tradicionālā lekcionāra 24.decembra vigīlijas lasījums (Rom 1:1-6) atgādina par kaut ko daudz nopietnāku: par iemiesošanos, nāvi uz krusta, augšāmcelšanos un… mūsu atpestīšanu.

Pāvils, Jēzus Kristus kalps, aicināts apustulis, izredzēts Dieva evaņģēlijam,
Ko Viņš jau iepriekš apsolīja svētajos Rakstos caur praviešiem
Par savu Dēlu, kas pēc miesas Viņam cēlies no Dāvida cilts,
Kas svētdarītājā Garā ar savu augšāmcelšanos no miroņiem spēkā parādījās Dieva Dēls, mūsu Kungs Jēzus Kristus.
Caur Viņu mēs saņēmām žēlastību un apustuļa sūtību pakļaut visas tautas ticībai Viņa vārda dēļ.
Tanī arī jūs esat Jēzus Kristus aicināti.

Una Voce Latvija novēl visiem gaišus Kristus piedzimšanas svētkus!


Visa diena paiet ar prieku gaidot Pestītāju – par to esam pārliecināti. Rīt mēs redzēsim Viņu ticības gaismā klātesot starp mums. Šodienas atturīgais prieks izpaudīsies prieka saucienos.
Baznīcas lūgšana arī atgādina mums par to lielo dienu, kas atnesīs mums galīgu mūsu Adventa cerību piepildīšanos: „Ak Kungs, kas iepriecini mūs ar ikgadējām mūsu atpestīšanas gaidām, ļauj mums Viņu droši redzēt, kad Viņš nāks mūs tiesāt – To, Kuru mēs gaidām ar prieku, kad Viņš nāk mūs glābt, mūsu Kungu Jēzus Kristu, Tavu Dēlu“.
„Vai Tu esi Tas, Kuram ir jānāk?“ Apustulis atbild viennozīmīgi: „Jā“. Tas ir Kristus – Dievs un Cilvēks vienlaicīgi.

Ja vigīlija iekrīt svētdienā, tad pēc Graduāļa ievieto priecīgu Alleluja pantu: „Alleluja, alleluja. Rīt pasaules grēki tiks nomazgāti, un pasaules Pestītājs valdīs par mums. Alleluja.“ Ir jāsagaida Tiesas diena, lai šī ziņa tiktu pilnība realizēta. Tad zeme būs pilnīgi attīrīta no grēcinieku grēka darbiem; tad Pestītājs valdīs pār jauno zemi un pār tiem, kurus Viņš izglābs. Arī rīt, Ziemassvētku Sv. Misē, mēs varēsim iepriekš izdzīvot Pastarās dienas brīnumu.

Evaņģēlijs mums stāsta par to, kā tika sagatavota Jēzus atnākšana šajā pasaulē. Tas pievērš mūsu uzmanību Vissvētākās Jaunavas uzticīgajam aizbildnim [..] Sv. Jāzepam. Trīs tik mīļi vārdi – Jēzus, Marija, Jāzeps – Evaņģēlija sākumā skan mūsu ausīs kā zvans, kas ieskandina lielu svētku sākumu.

Tādēļ mēs varam saprast Ofertorija atsauci uz Dieva valstību: „Jūs, vārti, paceliet savas palodas, un topiet augstākas, jūs, mūžīgās durvis, lai godības Ķēniņš ieiet!“. Bet Komūnijas brīdī atkal parādās doma par Kristus otro atnākšanu Pastarajā dienā: „Lai parādītos tā Kunga godība, un lai katra radība redz mūsu Dieva pestīšanu.“ Hostija uz korporāļa mums atgādina Jēzu silītē, apklātu ar mūsu mirstīguma drēbēm. Kādu dienu mēs redzēsim Viņu Viņa īstajā godības Ķēniņa veidolā. Ar prieku gatavosimies šai laimīgajai pestīšanas dienai, lai esam gatavi, kad parādīsies Kungs. […]

(J.Rudevska tulkojums no franču valodas. Missel vespéral très complet, éditions D.F.T., 2003, pp. 1485-1486)


P.S.  Te var iepazīties ar iepriekšējā gada rakstiem –  memuāriem par Kristus piedzimšanas svētkiem XX gadsimta sākumā:  Ziemassvētki Stenbrukā 1904. gadā un  Ziemassvētki Lečvortā 1909. gadā. Priestera Adriāna Forteskjū vēstule.

 

Publicēts iekš Liturģiskais_gads, Ziemassvētki | Komentēt