Otrā svētdiena pēc Epifānijas (Omnis terra): “Kāzu svinības”

Piedāvājam komentāru šīs dienas Evaņģēlijam par mūsu Kunga Jēzus Kristus pirmo paveikto brīnumu.

kanu_kazas

Jāņa 2, 1 – 21

1. Un trešajā dienā Galilejas Kānā bija kāzas; un Jēzus māte bija tur.
2. Bet arī Jēzus un Viņa mācekļi tika aicināti kāzās.
3. Un, kad pietrūka vīna, Jēzus māte sacīja Viņam: Viņiem nav vīna.
4. Bet Jēzus viņai sacīja: Kas man un tev, sieviet? Vēl mana stunda nav nākusi!
5. Viņa māte sacīja apkalpotājiem: Visu, ko Viņš jums sacīs, dariet.
6. Bet saskaņā ar jūdu šķīstīšanos tur bija novietoti seši akmens trauki ūdenim, un katrā no tiem ietilpa divi vai trīs mēri.
7. Jēzus sacīja viņiem: Piepildiet traukus ar ūdeni! Un viņi tos piepildīja līdz malām.
8. Tad Jēzus sacīja viņiem: Tagad smeliet un nesiet galdzinim! Un viņi aiznesa.
9. Bet, kad galdzinis nogaršoja ūdeni, tas bija pārvērsts vīnā. Nezinādams, no kurienes tas (kamēr apkalpotāji, kas smēla ūdeni, to zināja), galdzinis aicināja līgavaini.
10. Un sacīja viņam: Ikviens cilvēks vispirms pasniedz labo vīnu, bet, kad tie jau ieskurbuši, tad sliktāko; bet tu taupīji labo vīnu līdz šim.
11. Šo sākumu brīnumiem Jēzus darīja Galilejas Kānā, atklādams savu godību; un Viņa mācekļi ticēja uz Viņu.

Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Gregoriskie dziedājumi, Liturģiskais_gads | Komentēt

Epifānijas “oktāvas” diena – Kunga Kristīšanas svētki

christbaptism1

Kristus kristīšana (www.breviary.net)

Kā vairumam lielo svētku, Epifānijai jeb Zvaigznes dienai gadsimtiem ilgi bija turpinājums nedēļas garumā. Oktāvas diena bija astotā, kā pirmo skaitot pašus svētkus, bet parasti visas starpā esošās dienas bija “infra octavam”. Pašā Epifānijas oktāvas dienā – 13. janvārī – tika lasīts evaņģēlijs par to, kā Sv. Jānis Kristītājs kristīja Jēzu Jordānas upes  ūdenī (Jņ. 1:29–34). Kā svētki sākās ar Austrumu gudro jeb magu ierašanos pie bērna Jēzus, tā noslēdzas ar pieaugušā Jēzus ierašanos Jāņa, kurš sagatavo Viņam ceļu. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Liturģiskais_gads, Ziemassvētki | Komentēt

In memoriam – Kristīna Kampo, 1923–1977

“Otaviāni intervences” iedvesmotāju pieminot

campoŠā gada 10. janvārī aprit 40 gadu, kopš Dievs no šīszemes dzīves aizsauca itāļu dzejnieci, rakstnieci, tulkotāju, kā arī asociācijas Una Voce Italia  līdzdibinātāju, kas pazīstama ar pseidonīmu Kristīna Kampo (Cristina Campo). Vitorija Gverrīni  (Guerrini) – tāds viņas īstais vārds – piedzima komponista un muzikologa Gvido Gverrīni ģimenē. Būdama ar vārīgu veselību kopš dzimšanas un kautrīgas dabas, viņa publicējās galvenokārt ar pseidonīmiem, no kuriem Kristīna Kampo ir vispazīstamākais un ar ko parakstīti visi viņas darbi, kas iznākuši pēc viņas nāves. Viņai bija plašas intereses reliģiju pētniecības laukā, t. sk.  par jūdaismu un Austrumu reliģijām. Viņa bija pazīstama ar vairākiem ievērojamiem 20. gs. domātājiem, piem., Simonu Veilu (Weil), no kuriem gan distancējās mūža beigu posmā, pievēršotie dziļākai katoliskās ticības praksei. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Una voce | 1 komentārs

Svētdiena pēc Zvaigznes dienas – Svētās Ģimenes svētki (2)

Svētā Ģimene (www.breviary.net)

Svētā Ģimene (www.breviary.net)

Šī publikācijas pirmajā daļā apskatījām Svētās Ģimenes svētku vēsturi, vietu Baznīcas kalendārā un Sv. Mises galvenos tekstus. Evanģēlija lasījums (Lk. 2:24–52) stāsta par divpadsmitgadīgā Jēzus trīs dienu uzturēšanos Jeruzalemes Templī un sarunām ar  mācītājiem, kur Marija un Jāzeps Viņu arī atrod. Šo epizodi arī mēdzam apdomāt, lūdzoties Rožukroņa Priecīgās daļas piekto noslēpumu. Par tā saukto Jēzus dzīves “apslēpto posmu”, ieskaitot atgadījumu Templī, raksta arī Katoliskās Baznīcas Katehisms (n. 531–534).

Šajā evaņģēlija stāstā ir arī kas tāds, kas var nebūt uzreiz saprotams. Piemēram, kā Jēzus, kurš no iemiesošanās brīža ir patiess Dievs, var pieņemties gudrībā? Tāpat arī – kā Jēzus, kurš bija bez grēka, varētu sāpināt savus vecākus, bet tie – viņam izteikt pārmetumus? Bet Viņš taču nozuda no savu vecāku ceļabiedru redzesloka un tā vietā, lai, kā paredzēts, atgrieztos mājās, devās uz Jeruzalemes templi!

Pirms gada šajā sakarā diskusijas izraisīja arī pāvesta Franciska izteikumi kādā sprediķī, kas veltīts šai evaņģēlija epizodei (tulkotāja izcēlums): Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Liturģiskais_gads, Svētie, Teoloģija, Ziemassvētki | Komentēt

Svētdiena pēc Zvaigznes dienas – Svētās Ģimenes svētki (1)

Jēzus ar Mariju un Jāzepu, un rakstu mācītājiem (www.breviary.net)

Jēzus ar Mariju un Jāzepu, un rakstu mācītājiem (www.breviary.net)

No iepriekšējo dienu publikācijām jau redzējām, ka divpadsmit dienas no Ziemassvētkiem līdz Zvaigznes dienai ir kā vieni lieli svētki – gan atklājot dažādus Dieva iemiesošanās noslēpuma aspektus (dzimšana, vārda došana, norādes uz gaidāmo upurnāvi Golgātā, pestīšanas vēstures un pasaules vēstures sakars), gan liekot Kristus gaismai atspīdēt Jaunās Derības svētajos (pirmmoceklis Stefans, evaņģēlists Jānis, Nevainīgie bērniņi – tā sauktie Kristus līdzgaitnieki – Comites Christi). Savukārt Zvaigznes jeb Kunga Atklāšanās/Parādīšanās svētku diena (6. janvāris) kā pēdējā no šīm divpadsmit pati slēpj sevī veselu noslēpumu buķeti. Trīs atklāšanās notikumus, ko 6. janvāra Stundu dievkalpojumi nosauc visus vienā elpas vilcienā, Romas Misāle piemin izvērstāk, iekļaujot tos trijos formulāros: 6. janvārī – Jēzusbērna atklāšanās pagānu tautām, ko pārstāv Austrumu gudrie, svētku oktāvas dienā – 13. janvārī – pieaugušā Jēzus dievišķības atklāšanās kristībā Jordānas upē, bet otrajā svētdienā pēc Zvaigznes dienas – pirmais publiskais brīnums kāzu svinībās Kānā. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Liturģiskais_gads, Ziemassvētki | 1 komentārs

6. janvāris – Kunga Parādīšanās svētki jeb Triju Ķēniņu diena: „Triju Ķēniņu zvaigzne“

epiphania

Vai Trīs Ķēniņu svētki ir tikai ierasta sentimentāla leģenda? Ko tie nozīmē katram no mums? Par to lasiet dienas komentārā. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Gregoriskie dziedājumi, Liturģiskais_gads, Ziemassvētki | Komentēt

1. janvāris – Mūsu Kunga Apgraizīšana: „Pirmie Pestīšanas Asiņu pilieni“

albrecht_duerer_kunga_apgraiziisana

Una Voce Latvija blogs sveic savus lasītājus jaunajā 2017. gadā!

Šajās dienās mūsu planētas lielu daļu pāršalc laba vēlējumi: novēl laimīgu Jauno gadu. Miljoniem cilvēku kopē un pārsuta pantiņus vai jautru prozu par veselību, bagātību, veiksmi… Pārsūta, kaut gan saprot, ka arī jaunajā gadā neizdosies izvairīties no neveiksmēm un ciešanām. Mums, kristiešiem, labi jāapzinās, ka mūsu īstā laime ir Dievs, ar kura palīdzību un kura dēļ mums jāpanes visas laicīgās dzīves grūtības.

Šodien tradicionālajā kalendārā tiek svinēta mūsu Kunga apgraizīšana. Lai gan arī reformētais lekcionārs piemin Jēzus apgraizīšanu, tā vairs netiek teoloģiski uzsvērta (svētku tradīcija ir ļoti sena – par to rakstiski pirmo reizi tika pieminēts 567. gadā – Tūras koncilā). Tāpēc aicinām iepazīties ar dienas komentāru. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Liturģiskais_gads, Ziemassvētki | 1 komentārs

Dievs, mēs Tevi slavējam!

Saint_Sylvester.jpg

Šodien Svētā Baznīca piemin Pāvestu Silvestru I, par kura dzīvi ir zināms diezgan maz (piemēram, angliski  var izlasīt rakstus enciklopēdijās Wikipedia vai Catholic Encyclopedia (1907-1912) . Latviski “Mieram tuvu” daudz īsāku informāciju:

„Silvestrs I (3.–4. gs.), 314. gadā iecelts par pāvestu, vadīja Baznīcu 21 gadu. Viņš sekmēja visu kārtu cilvēku pievēršanos kristīgajai ticībai. Pāvesta Silvestra I laikā izplatījās Aleksandrijas priestera Ārija maldu mācība. Ārijs apgalvoja, ka Kristus nav bijis Dieva Dēls. Pāvests šos maldus dedzīgi no­sodīja un aizstāvēja Baznīcas mācību Nīkajas I vispārējā Baznīcas koncilā.”

No iepriekš teiktā var secināt, ka lielu teoloģisko vētru laikmetā jāpiesauc Sv. Silvestra palīdzība. Bet laicīgā gada pēdējās dienas „galvenā tēma” ir pateicība par saņemtajām žēlastībām, par ko lasiet dienas komentārā. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Gregoriskie dziedājumi, Liturģiskais_gads, Svētie | Komentēt

28.decembris – Sv. nevainīgie bērniņi

holy innocents.jpg

Šīs dienās tradicionālajās Laudes sākas ar antifonu:

Herodes iratus * occidit multos pueros in Bethlehem Iudae civitate David.

Hērods bija sadusmojies, un nogalināja daudzus bērnus Jūdejas Betlēmē.

 Šis stāsts ir tik pazīstams, tik ierasts, ka dažreiz tiek uztverts kā leģenda, pasaka. Tomēr pietiek atcerēties XX gadsimta vēsturi (piemēram, ebreju bērnu iznīcināšanu) vai pat šobrīd  notiekošo nedzimušu bērnu genocīdu, lai saprastu, ka Hērods nav ļaunais ķēniņš no biedējošas pasakas, bet realitāte, kas ir mums līdzās. Un tai realitātei pieder daudzi izpildītāji, kas aukstasinīgi (ieskatieties ilustrācijā – šie cilvēki nemaz neizskatās par asinskāriem bendēm!) izpildīs jebkuru pavēli.

Bet šis dienas komentārs ir par citu tēmu – par nevainīgo bērnu svētlaimi Debesīs. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Liturģiskais_gads, Svētie, Ziemassvētki | Komentēt

27.decembris – Sv. Apustuļa Jāņa piemiņas diena: „Māceklis, kuru Jēzus mīlēja“

saint-john-the-apostle

Tradicionālajā lekcionārā šodien lasām (Jņ 21, 19b-24):

Un Viņš, to pateicis, sacīja tam: Seko man!  Pēteris, pagriezies atpakaļ, redzēja to mācekli sekojam, ko Jēzus mīlēja, kas Vakariņās piekļāvās Viņa krūtīm un sacīja: Kungs, kurš ir tas, kas Tevi nodos? Pēteris to ieraudzījis sacīja Jēzum: Kungs, kas būs ar šo?  Jēzus sacīja viņam: Tā es vēlos, lai viņš paliek, kamēr es atnāku, kas tev daļas? Tu seko man! Tā šī runa izpaudās starp brāļiem, ka šis māceklis nemirs. Bet Jēzus nesacīja viņam, ka tas nemirs, bet: Tā es vēlos, lai viņš paliek, kamēr atnākšu, kas tev daļas? Šis ir tas māceklis, kas par šo liecību dod un uzrakstīja šo; un mēs zinām, ka viņa liecība patiesa.

Mēs esam parādā Sv. Jānim, patiesam lieciniekam, jo caur viņu esam uzzinājuši daudzus mūsu ticības noslēpumus.

Komentārs piedāvā skaidrojumu par to, kāda loma bija apustuļa dzīvē dievišķajai Mīlestībai. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Liturģiskais_gads, Svētie, Ziemassvētki | 1 komentārs