Ziemassvētku vigilija un Kalendas

Astotajā dienā (pirms) Janvāra kalendām, Mēness 26. dienā, Kunga 2016. gadā:

Pieci tūkstoši simts deviņdesmit devītajā gadā kopš pasaules radīšanas, kad Dievs iesākumā radīja debesis un zemi; bet kopš Plūdiem divi tūkstoši deviņi simti piecdesmit septītajā gadā; kopš Ābrahāma dzimšanas divi tūkstoši piecpadsmitajā gadā; kopš Mozus un Izraēļa iziešanas no Ēģiptes tūkstotis pieci simti desmitajā gadā; kopš Dāvida svaidīšanas par karali tūkstoš trīsdesmit otrajā gadā; sešdesmit piektajā nedēļā pēc Daniēla pravietojuma; simts deviņdesmit ceturtajā olimpiādē; kopš Romas pilsētas dibināšanas septiņsimt piecdesmit otrajā gadā; Oktaviāna Augusta valdīšanas četrdesmit otrajā gadā, visā pasaulē pastāvot mieram, sestajā pasaules laikmetā, Jēzus Kristus, mūžīgais Dievs un mūžīgā Tēva Dēls, vēlēdamies pasauli svētīt ar savu visžēlīgo atnākšanu, ieņemts no Svētā Gara un pēc deviņiem kopš ieņemšanas apritējušiem mēnešiem Jūdejas Betlēmē kļuvis cilvēks piedzimst no Jaunavas Marijas: Mūsu Kunga Jēzus Kristus dzimšana miesā.

Ar šādiem vārdiem iesākas 25. decembra Romas Martiroloģija (attiecīgajā dienā šajā pasaulē mirušo, bet debesīm piedzimušo svēto saraksts) lasījums, ko lasa iepriekšējā dienā, tātad 24. decembrī – Ziemassvētku vigīlijas dienā. Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Gregoriskie dziedājumi, Liturģiskais_gads, Ziemassvētki | Komentēt

Ceturtā Adventa svētdiena (Rorate): „Ak, gudrība, kas nāc no Visaugstākā mutes!“

rorate_caeli_big

Pateicoties Dieva žēlastībai, esam sagaidījuši Ceturto Adventa svētdienu.

Šīs Mises Introitā atkal dzirdam  tos pašus pantus, kas skan Rorātmisēs (Is 45:8.)

Roráte, coeli, désuper, et nubes pluant iustum: aperiátur terra, et gérminet Salvatórem

Norasojiet, debesis, no augšas Taisnīgo, un mākoņi lai ar lietu to nosūta! Lai atveras zeme, un dāvā Pestītāju.

Atkal piedāvājam iepazīties ar jauku komentāru. Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Advents, Liturģiskais_gads | 1 komentārs

Svētā Pija X Brālības priesteri piedos grēkus derīgi un atļauti arī turpmāk

painting_confession

Pirms gada ar gandarījumu ziņojām, ka pāvests Francisks bija pasludinājis, ka  Jubilejas Žēlsirdības gadā Svētā Pija X Brālības (FSSPX) priesteri varēs derīgi un atļauti piedot grēkus. Ar vēl lielāku gandarījumu atgādinām, ka šīs tiesības ir pagarinātas uz nenoteiktu laiku. Šeit ievietojam  pāvesta Franciska apustuliskās vēstules  “Misericordia et misera”  12. paragrāfa fragmenta neoficiālu tulkojumu no Sv. Krēsla vietnē atrodamā teksta angļu valodā .

 Jubilejas gadā es biju atļāvis, lai tiem ticīgajiem, kuri dažādu iemeslu dēļ apmeklē Svētā Pija X Priesteru Brālības apkalpotās baznīcas, derīgi un atļauti saņemt savu grēku sakramentālu piedošanu.  Šo ticīgo pastorālajam labumam un  uzticoties viņu priesteru labajai gribai  censties, ar  Dieva palīdzību, atgūt pilnu komūniju ar Katolisko Baznīcu, es personīgi esmu nolēmis  pagarināt šīs tiesības ārpus Jubilejas gada, līdz turpmākiem rīkojumiem šajā lietā, lai nevienam nekad nebūtu liegta izlīgšanas  sakramentālā zīme caur Baznīcas piedošanu.

Tas ir ļoti svarīgs Pāvesta labas gribas mājiens, jo FSSPX ir vislielākā tradicionālo priesteru kopiena pasaulē, kuras vairāk nekā 600 priesteri nodrošina tradicionālos dievkalpojumus visās pasaules malās, tai skaitā arī Latvijā.Tā kā pozitīva informācija no FSSPX par iespējamu regularizāciju ir tikai pieņēmumu līmenī, jāturpina lūgties par tās īstenošanu.

Publicēts iekš Grēksūdze, Reliģiskie ordeņi un institūti, Sakramenti | Komentēt

Gadalaika gavēnis Adventā

Tradicionālā Rorātmise Itālijā (New Liturgical Movement)

Tradicionālā Rorātmise Itālijā (New Liturgical Movement)

Daudzslāņainais Advents. Lai gan pēc ielu un veikalu noformējuma varētu likties, ka tūlīt pēc 18. novembra valsts svētkiem jau sākas Ziemassvētki, tomēr Baznīcas kalendārā līdz pat 24. decembrim vēl nav nekādi svētki, bet ir laiks ar gatavošanās, gaidīšanas, un arī gandarīšanas raksturu. Arī liturģiskie teksti rosina ticīgos lūkoties Dieva iemiesošanās noslēpumā no dažādiem skatu punktiem. Piemēram, Adventa svētdienu evaņģēliju lasījumi. Pirmās svētdienas perikope – Lk. 21:25–33 – atgādina par šīs pasaules pārejošo raksturu un pasaules galu, kas reiz pienāks, bet var pienākt jebkurā brīdī. Otrajā svētdienā  – Mt. 11:2–10 – apcietinātais Sv. Jānis Kristītājs sūta savus mācekļus pie Jēzus, lai viņi paši pārliecinās, ka Jēzus ir Kristus – Mesija.  Trešajā svētdienā – Jņ. 1:19–28 – Jānis, apliecinādams, ka nav Kristus, norāda uz Jēzu. Ceturtajā svētdienā – Lk. 3:1–6 – Jāņa kā Jēzus priekšteča darbība tiek parādīta Romas impērijas un – līdz ar to – pasaules vēstures kontekstā. Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Advents, Liturģiskais_gads, Priesterība | 2 komentāri

Trešā Adventa svētdiena (Gaudete): „Kungs ir tuvu“

gaudete_rose

gaudete_in_domino

Šī  svētdiena ir viena no divām dienām gadā, kad Baznīcā mūs priecē neparasta rozā krāsa.Šajā Adventa dienā drīkstēja skanēt ērģeles, kā arī bija atļauts rotāt dievnamus ar ziediem.

Svētdienas nosaukums ir saistīts ar pirmajiem Introita vārdiem no svētā apustuļa Pāvila vēstules filipiešiem (Fil 4, 4-6). Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Advents, Liturģiskais_gads | Komentēt

Otrā Adventa svētdiena (Populus Sion): „Vai Tu esi Tas, Kam jānāk?“

st_john_baptist_sends_his_disciples

Otrajā Adventa svētdienā tradicionālajā Misē dzirdam šādu lasījumu no Mateja Evaņģēlija (Mt 11:2-10).

2. Bet Jānis, dzirdēdams cietumā par Kristus darbiem, nosūtīja divus no saviem mācekļiem
3. Un sacīja Viņam: Vai Tu esi tas, kam bija jānāk, vai lai citu gaidām? Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Advents, Liturģiskais_gads | Komentēt

V. Miserakss Grau. Liturģiskā mūzika – īss ekskurss no Sv. Pija X līdz Franciska laikam

Sassi Live

V. Miserachs Grau (Sassi Live)

Baznīcas mūzikas aizbildnes Sv. Cecīlijas dienā piedāvājam ievērojamā kataloniešu izcelsmes Baznīcas mūziķa, komponista un pedagoga Valentīna Miseraksa Grau (att.) referātu, ko viņš šā gada 29. oktobrī nolasīja zinātniskajā seminārā “Nova et vetera. Baznīcas mūzika starp tradīciju un jauninājumiem”, kas notika svētceļojuma “Populus Summorum Pontificum” ietvaros Romā 2016. gada 29. oktobrī. Jau solījām, ka publicēsim referātu tekstus, kolīdz tie būs pieejami. Lasīt tālāk …

Publicēts iekš Baznīcas mūzika | Komentēt

Svētceļojums “Populus “Summorum Pontificum” – 2016″ Romā

sanpietro2015Jau piekto reizi sagaidot Kristus Karaļa svētkus no 27. līdz 30. oktobrim apustuliskajā galvaspilsētā pulcējies svētceļojuma “Populus Summorum Pontificum” dalībnieki. No dažādām valstīm ieradušos katoļticīgo nodoms bija izlūgt Dieva žēlastības sev un savām zemēm, īpaši pateikties Sv. Krēslam par Romas rita tradicionālās formas “brīvlaišanu” ar pāvesta Benedikta XVI apustulisko vēstuli Summorum Pontificum (2007. g.). Turklāt šoreiz – Žēlsirdības gada ietvaros – viņiem bija iespēja iegūt īpašās jubilejas atlaidas. Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Reliģiskie ordeņi un institūti, Una voce | Komentēt

Baznīcas kalendārs – tautas kalendārs: Miķeļi

quisutdeusMiķeļdiena jeb – oficiāli – Sv. Erceņģeļa Miķeļa bazilikas iesvētīšanas gadadiena, ko atzīmē 29. septembrī ir Romas rita kalendāra lielie svētki, kas iekrīt vistuvāk rudens saulgriežiem. Daži autori uzskata, ka senajiem latviešiem Miķeļi tieši arī bijuši rudens saulgrieži.

Līdzīgi citiem saulgriežiem latviešu gadskārtā, arī Miķeļi atzīmēti ar svinībām.  Tomēr Miķeļu svinēšanai izveidojies īpatnējs paplašināts apjoms, iesaistot tajā arī ražas novākšanas izdarības, jo pirms Miķeļiem parasti nobeidzas visi ražas novākšanas darbi.  […]  Šīs svinības sauktas par Apjumībām, un tās notikušas Miķeļos, t.i., rudens saulgriežos.  (Marğers Grīns un Māra Grīna, LATVIEŠU GADS GADSKĀRTA UN GODI, ALA, USA  1983; 1987.  Everest, Rīga, 1992, 123. lpp.)

Arī Baznīcas liturģiskie teksti septembrī saistās ar prieku par saņemtajiem zemes augļiem, bet jo īpaši – Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Liturģiskais_gads, Svētie, Tautas kalendārs | 2 komentāri

Gadalaika gavēnis septembrī

augliNedēļā pēc Sv. Krusta paaugstināšanas svētkiem (14. septembrī) ir trīs dienas ar īpatnējiem nosaukumiem “Feria IV/Feria VI/Sabbatum quator temporum“, tātad – Četru laiku trešdiena/piektdiena/sestdiena”. Latgaliski pazīstams nosaukums “gads daļu dīnas”. Šādas dienas ir pavisam četrās gada nedēļās: bez nupat minētajām vēl arī Adventa 3. nedēļā, nedēļā pēc Gavēņa 1. svētdienas, kā arī Vasarsvētku oktāvas laikā. Šogad septembra gavēņa dienas iekrīt 21., 23. un 24. septembrī, tātad trešdiena sakrita ar sv. apustuļa Mateja svētkiem (Matīss – vārdadienu kalendārā). Tomēr Sv. Misē un Kanoniskajās stundās rubrikas paredz arī gavēņa dienas līdzpieminēšanu.

Līdz 20. gs. 60. gadiem šajās dienās bija jāievēro gavēnis. Šīs gandarīšanas dienas ir viena no senākajām Romas liturģiskā kalendāra sastāvdaļām, kā arī ekskluzīvi “romiska” – proti, tā nav pazīstama Austrumu ritos un pat Milānas (Ambrozija) ritā tā ieviesās tikai 16. gs (I. card. Schuster, Liber sacramentorum, vol. 5, p. 169). Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Liturģiskais_gads | 5 komentāri