Seksagezima: Lielie Plūdi un Sējējs

Noasa šķirsts. Miniatūra no rokraksta "Wiener Weltchronik" (~1470. g.) (www.bibelwissenschaft.de)

Noasa šķirsts. Miniatūra no rokraksta “Wiener Weltchronik” (~1470. g.) (www.bibelwissenschaft.de)

Priekšgavēņa laika otrā svētdiena latīniski tiek saukta Sexagesima (sešdesmitā), latgaliski “Pyrmsaizgavēņa svātdīne”. Romas Baznīcas tradicionālā liturģija šajā svētdienā un sekojošajās dienās pievērš mūsu uzmanību Noasam un Lielajiem Plūdiem, jo Matutīnā lasa tieši šo Vecās Derības stāstu, sākot ar Radīšanas grāmatas 6. nodaļu. “Cilvēkam nebija gājuši labumā jau dotie brīdinājumi. Dievam bija viņš jāsoda atkal – ar briesmīgu pārmācību. No visa cilvēku dzimuma atrodas tikai viens taisns cilvēks, ar ko Dievs slēdz derību, un caur viņu – ar mums. Bet Viņš, pirms sastādīt jauno līgumu, parādīs, ka ir suverēns valdnieks un ka cilvēks un zeme, uz kuras tas dzīvo, pastāv vienīgi ar Viņa spēku un atļauju.” (P. Gueranger, OSB, L’Annee liturgique) Lielie Plūdi ir grēka sekas. Caur vienu cilvēku un viņa ģimeni atjaunojot cilvēci, Dievs vēlreiz žēlsirdīgi noslēdz derību ar savām radībām. Bet nakts oficijā lasītais stāsts ir kā priekštēls Sv. Mises vēstījumam, proti, Evaņģēlija lasījumā dzirdam līdzību par sējēju (Lk. 8, 4–15). Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Liturģiskais_gads, Priekšgavēnis | 2 komentāri

Helmuts Rikrīgels (1925–2016)

Ruckriegel

Šā gada 25. janvārī no šīs zemes dzīves šķīries FIUV goda prezidents un diplomāts Dr. Helmuts Rikrīgels (Helmut Rückriegel). Dr. Rikrīgels ir strādājis Vācijas Federatīvās Republikas (VFR) Ārlietu ministrijā un diplomātiskajā dienestā, tostarp bijis VFR vēstnieks Īrijā un Taizemē; bijis arī VFR prezidenta biroja vadītājs. Viņa darbība tradicionālās Sv. Mises saglabāšanā bija saistīta ar asociāciju Una Voce Deutschland, kuras priekšsēdis viņš bijis no 1992. līdz 2005. gadam; publicējis arī daudzus rakstus tās izdevumā Una Voce Korrespondenz. Kā Una Voce Deutschland pārstāvis bijis arī FIUV Padomes loceklis. Requiem aeternam dona ei Domine, et lux perpetua luceat ei.

[Papildinājums 1. februārī] FIUV vietnē ir publicēts nekrologs.

Publicēts iekš Una voce | Komentēt

Septuagezima – iesildīšanās Gavēnim

Olimpiskā zelta medaļa (Wikipedia)

Olimpiskā zelta medaļa (Wikipedia)

“Fratres, nescitis quod ii qui in stadio currunt, omnes quidem currunt, sed unus accipit bravium? Sic currite, ut comprehendatis.”
“Brāļi, vai nezināt, ka tie, kas stadionā skrien, visi gan skrien, bet viens saņem godalgu? Skrieniet tā, lai jūs to saņemtu!” (1. Kor. 9, 24. Īsais lasījums Septuagezimas svētdienas Laudēs un Vesperēs)

Ielūkojoties 1933. gadā izdotajā pr. Dr. Aloizija Broka veiktajā Jaunās Derības latgaļu tulkojumā, pielikumā, kur ir norādīti evaņģēlija lasījumi svētdienām, lielākajiem svētkiem, kā arī gandarīšanas dienām, tieši pirms Gavēņa laika ieraugām šādus ierakstus (377. lpp):

Vacõ Aizgavēņa svātd. (septuages.) Mt. XX, 1–16
Pyrmsaizgavēņa svātd. (sexages.) Lk. VIII, 4–15
Aizgavēņa svātdīnē Lk. XVIII 31–43

Šīs trīs svētdienas pirms Lielā Gavēņa ir viena no pamanāmākajām atšķirībām starp tradicionālo Romas rita kalendāru un 1969. gadā reformēto. Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Garīgā_dzīve, Liturģiskais_gads, Priekšgavēnis | 4 komentāri

2016. gada “rubricella” ir klāt arī Latvijā

ordo2006m
Kad pēc pāvesta Benedikta XVI apustuliskās konstitūcijas Summorum Pontificum izdošanas tika atzīts, ka Romas ritam pašlaik ir divas formas, un tradicionālā jeb senākā forma ieguva apzīmējumu “ekstraordinārā”, kā arī savu noteiktu vietu liturģisko normu sistēmā, Svētais Krēsls Pontifikālās komisijas Ecclesia Dei personā iesāka izdot liturģisko kalendāru, jeb t. s. rubricellu arī šai Romas rita formai. Vatikāna grāmatu apgāda katalogā šis izdevums parādījās pašās gada beigās, tā ka ņemot vērā sezonālo pasta pārslodzi tas tikai tagad nonācis līdz Latvijai.
Kā jau grāmatiņas virsraksts norāda, tā satur visus nepieciešamos norādījumus katrai gada dienai, lai priesteri zinātu, kādu Sv. Mises formulāru no Misāles izvēlēties, bet tie, kam pienākums ikdienā lūgties Kanoniskās stundas (garīdznieki sākot ar subdiakona kārtu, kā arī to ordeņu piederīgie, kas izmanto vispārējo Romas kalendāru) – kādus psalmus, lūgšanas un citus Breviārā atrodamos tekstus izmantot.  Minētās norādes attiecas uz liturģiskajām grāmatām, kas bija spēkā 1962. gadā. Reliģiskie institūti, kas izmanto tradicionālo Romas rita formu, piemēram, Sv. Pētera priesteru brālība, izdod paši savus liturģiskos kalendārus to valstu valodās (angļu, vācu, franču), kur viņiem ir lielākie apustulāti. Pēc satura šie kalendāri ir tādi paši kā Vatikāna izdotais, taču var saturēt norādes par attiecīgo zemju vietējiem svētkiem.

Publicēts iekš Kanoniskās stundas, Liturģiskais_gads, Sv. Mise | 2 komentāri

Kristiešu vienotības nedēļa – par ko īsti lūdzamies?

Sv. Krēsla ģerbonis (Wikipedia)

Sv. Krēsla ģerbonis (Wikipedia)

Katoliskās Baznīcas portāls katolis.lv mūs informē, ka ir pienākusi Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību, ko ik gadus rīko no 18. janvāra līdz 25. oktobrim. Lai auglīgāk varētu tajā piedalīties, būtu nepieciešams apdomāt, kas ir kristiešu vienotība, kas – tās trūkums un kā pie vienotības var nonākt, tas ir, saprast, par ko īsti jālūdzas. Minētā publikācija portālā vēstī, ka šogad nedēļas tēma ir “Aicināti sludināt Kunga varenos darbus (sal. 1 Pēt. 2, 9)”. Tā kā ar šo aicinājumu apustuļu vadonis ir vērsies pie kristiešiem, kuri jau ir vienoti, nav uzreiz skaidrs, kādā veidā tas īpaši attiecas uz zudušas vienotības atjaunošanu. Tomēr publikācijas teksts to nekādi nepaskaidro, vienīgi uzskaita dažādus sarīkojumus, kas notiks šajā nedēļā. Turpat gan ir arī norāde uz “meditāciju tekstiem“.

Piedāvātās meditācijas: viela pārdomām, problēmas, bet nav atbilžu

Ielūkojoties šajā materiālā, skaidrības vairāk nekļūst. Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Ekumēnisms, Liturģiskais_gads, Teoloģija | 23 komentāri

Baznīcas kalendārs – tautas kalendārs: Sv. Antonijs, Cūku Tenis, Antiņš

Ja kāds sēž vientulībā un klusumā, viņš ir izbēdzis no trim kariem – dzirdēšanas, runāšanas un redzēšanas. Bet pret vienu viņam jācīnās allaž – paša sirdi. (Sv. Antonijs)

Velns bīstas gavēņa, lūgšanas, pazemības un labu darbu. Viņš pat nevar aizbāzt manu muti, kas runā pret viņu. Velna uzbrukumi drīz izsīkst, īpaši, ja apbruņojas ar krusta zīmi. Velni dreb, redzot mūsu Kunga krusta zīmi, kurā Viņš viņus uzvarēja un atbruņoja. (Sv. Antonijs)

Sv. Antonijs ēģiptietis (Wikimedia Commons)

Sv. Antonijs ēģiptietis (Wikimedia Commons)

Baznīcas kalendārs 17. janvārī piemin Sv. Antoniju, abatu, bet latviešu vārdadienu kalendārā šajā datumā ir Tenis un Dravis, bet Antons, Antis, Antonijs ir nākamajā dienā. Acīmredzot vārda dienu kalendāra kārtotāji nav gribējuši daudzus etimoloģiski saistītus vārdus likt vienā dienā. Taču 17. janvārim nosaukums “Teņa diena” ir diezgan stipri pielipis, un dažādas pašvaldības šajā dienā rīko kultūras un labdarības pasākumus.

Os justi meditábitur sapiéntiam, et lingua ejus loquétur judícium: lex Dei ejus in corde ipsíus. Noli æmulári in malignántibus: neque zeláveris faciéntes iniquitátem. Taisnīgā lūpas sludina gudrību, un viņa mēle runā taisnību; un viņa Dieva likums ir viņa sirdī. Nesacenties ar ļaundariem un neapskaud tos, kas dara nekrietnību. (Sv. Mises introits Sv. Antonija godam, Ps. 36:30-31,1.)

Svētais Antonijs piedzima Ēģiptē, Memfisas apkaimē ap 251. g. bagātā un dievbijīgā ģimenē. Galvenās ziņas par viņu atrodamas Sv. Atanasija, Aleksandrijas bīskapa un Baznīcas doktora, sarakstītajā darbā “Sv. Antonija dzīve”. Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Liturģiskais_gads, Sakramentālijas, Svētie, Tautas kalendārs | 1 komentārs

Liecība: Ceļš atpakaļ pie tradicionālās latīņu Mises

Marija Svilans


Piedāvājam lasītājiem Austrālijas latvietes Marijas Svilans stāstu par tradicionālā rita Katoļu draudzes izveidošanos Brisbenā. Raksta pamatā ir lekcija, ko viņa nolasīja Ogres draudzei 2013. gada vasarā, viesodamās Latvijā. (Red. piez.)


Nisi Dominus aedificaverit domum, in vanum laboraverunt qui aedificant eam. Nisi Dominus custodierit civitatem, frustra vigilat qui custodit eam. (Ps. 126)1

Kaut kad pagātnē, kad dzīvoju Adelaidē, Austrālijas dienvidos, saņēmu kā godalgu par labu mācīšanos skolā mazu lūgšanu grāmatiņu, kuras galvenais saturs bija svētdienas Sv. Mises visam gadam. Mises nemainīgās daļas bija latīniski un angliski, bet mainīgās tikai angliski. Tomēr pēc samērā neilga laika grāmatiņa bija jāliek pie malas, jo līdz ar Vatikāna II koncilu sāka nākt spēkā citi Sv. Mises varianti viens pēc otra ātrā secībā, līdz kamēr par normālu nostabilizējās Sv. Mise angļu valodā, kuras forma pie tam bija krietni citādāka nekā iepriekš.

Pieminēšu vēl, ka tajos laikos Adelaidē, iekļauta diecēzē, bija latviešu katoļu saime, kuras priekšgalā bija latviešu priesteris, Dr. prāvests Pauls Grieniņš, Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Liecība | 5 komentāri

1. janvāris – svētki ar trim nosaukumiem

Vēlot visiem šīs vietnes lasītājiem laimīgu jauno 2016. gadu kopš Kunga iemiesošanās, neliels ieskats civilā gada pirmajā dienā Romas rita kontekstā. Tā ir astotā diena, skaitot no Ziemassvētkiem, tāpēc tiek saukta par Ziemassvētku Oktāvas dienu. Tā tiek dēvēta arī par Kunga apgraizīšanas dienu, jo Sv. Mises evanģēlijs vēstī par to, kā astotajā dienā no dzimšanas bērniņš Jēzus tiek pakļauts šai Vecās Derības procedūrai un Viņam tiek dots eņģeļa pasludinātais vārds – Jēzus. Visbeidzot, pēc 1969. gada reformētajā kalendārā, – par Sv. Marijas Dieva Mātes svētkiem.

Betlēmīte Ogrē pie Novada domes. Ogres Mākslas skolas un Ogres Tehnikuma darbs.

Betlēmīte Ogrē pie Novada domes. Ogres Mākslas skolas un Ogres Tehnikuma darbs.


Kā svētīgais Ildefonss kardināls Šusters, OSB, savā daudzsējumu pētījumā par Romas Misāli “Liber sacramentorum” raksta par šo dienu, Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Liturģiskais_gads, Ziemassvētki | 4 komentāri

Atskats uz 2015. gadu: “Una Voce Latvija” gada laikā

Adventa ceturtajā svētdienā notika “Una Voce Latvija” (UVL) kopsapulce. Vienai no jaunākajām Starptautiskās Federācijas Una Voce (FIUV) nacionālajām asociācijām aizvadītais gads saistās galvenokārt ar aktivitāti izglītības un pašizglītības laukā, proti – tika uzsākta interneta vietnes darbība. Tās galvenais uzdevums būtu iepazīstināt Latvijas katoļus ar tradicionālā Romas rita bagātībām tā teoloģijas, tekstu, dziedājumu, ceremoniju un garīguma aspektos, kā arī Federācijas darbību pasaulē, tāpat pievērst uzmanību Latvijas un Eiropas valstu un kultūru kristīgajām un katoliskajām saknēm. Tā kā pie vietnes izveides pagaidām strādā tikai divi cilvēki, produktivitāte oriģinālrakstu vai tulkojumu ziņā nav visai liela, tāpēc tiek aicināti brīvprātīgie – autori un tulkotāji.

Pie UVL darbības rezultātiem varētu pieskaitīt arī Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Una voce | 1 komentārs

Atskats uz 2015. gadu: Latīņu valoda ap mums (3)

Gada beigās mūsu sirdis mēdz pildīties ar pateicības jūtām par saņemtajām Dieva žēlastībām. Ne velti arī Baznīca dāvā pilnīgas atlaidas tiem, kas, izpildot arī parastās prasības, 31. decembrī ar dievbijīgu klātbūtni (un varbūt arī ar savu balsi) piedalās himnas Te Deum dziedāšanā baznīcā vai kapellā.1

Tomēr šis gads mums atgādināja arī par to, ko lūdzamies Visu Svēto litānijā: “No ļaunas un negaidītas nāves – izglāb mūs, Kungs un Dievs.” Vai tā būs ļauna un negaidīta, tas atkarīgs Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Kristietis pasaulē, Latīņu valoda, Liturģiskais_gads | 3 komentāri