Una Voce Latvija

Mazās litānijas: “Krysta dīnas” un Debesskāpšanas vigilija

Publicēts 2016-05-02 autors Andris Amoliņš

Rogāciju procesija (ASV, 2014. g.)

Tradicionālā Romas misāle pirmdienā un otrdienā pirms Kunga Debesskāpšanas svētkiem piedāvā Sv. Mises formulāru “In Litaniis maioribus et minoribus”. Šī Mise, kaut vienmēr Lieldienu laikā, svinama ar violetiem paramentiem. Pirmais lasījums ņemts no apustuļa Jēkaba vēstules (5:16–20), kur runa par lūgšanas spēku, bet evaņģēlija lasījums ir Lk. 11:5–13, kur Jēzus savus mācekļus mudina uz neatlaidību lūgšanā visādās vajadzībās. Trešdienā, kas ir Debesskāpšanas svētku vigilija, ir arī savs Sv. Mises formulārs, bet visās trijās dienās Baznīca aicina rīkot lūgšanu procesijas pa laukiem un apdzīvotajām vietām, lūdzoties un dziedot Visu svēto litāniju, kā arī – garākās procesijās – citas litānijas un dziesmas, bet ja procesiju nevar sarīkot, vismaz lūgties litāniju baznīcā pirms Sv. Mises. Tiem, kam ir Breviāra pienākums, bet nav iespēja piedalīties procesijā, litānija jālūdzas rīta lūgšanas (Laudes) noslēgumā. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Lieldienas, Liturģiskais_gads | 5 komentāri

Latīņu valoda ap mums (4): (Lux et) Origo

Publicēts 2016-04-16 autors Andris Amoliņš

Tirdzniecības centrs “Origo” Rīgā

Turpinot mums apkārt esošo objektu apskati, kuri rāda mums latīņu valodas lietošanu mūsdienās, bieži pat visai negaidītās vietās, pievērsīsimies kādai vietai pašā Rīgas centrā, kas, kā tālāk redzēsim, mums savdabīgā veidā atgādina par Lieldienu laiku (iepriekšējie šīs sērijas raksti: (1), (2), (3)).

Kompānijas “Linstow Warner” tirdzniecības centrs, kas aizņem daļu kādreizējā Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas laukuma, nosaukts par “Origo“. Šā nosaukuma izvēles iemeslu īpašnieki mums neatklāj, bet izvēli var uzskatīt par visai veiksmīgu gan labskaņas, gan piemērotības ziņā atrašanās vietai (pilsētas centrs).

Latīņu vārds origo nozīmē iesākums, izcelsme, izcelšanās un vēl dažas līdzīgas nozīmes. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Gregoriskie dziedājumi, Latīņu valoda, Lieldienas, Liturģiskais_gads | 1 komentārs

“Es esmu labais gans”

Publicēts 2016-04-11 autors Andris Amoliņš

Labais Gans. 5. gs. Mozaīka Gallas Placidijas mauzolejā Ravennā (5. gs.) (Bibleartists)

Otrā svētdiena pēc Lieldienām nosaukumu Labā Gana svētdiena ieguvusi Sv. Mises evaņģēlija lasījuma dēļ (Jņ. 10:11–16), kurā Kungs Jēzus pats sevi tā nosauc. Romas ritā Labā Gana perikope šajā svētdienā ir tikusi lasīta kopš neatminamiem laikiem. Šāds novietojums arī liekas loģisks, jo Lieldienu Oktāvas laikā tika lasīti evaņģēliju stāsti par notikumiem, kas saistīti ar Jēzus augšāmcelšanos un viņa uzturēšanos starp mācekļiem savā pagodinātajā miesā, bet trijās turpmākajās svētdienās lasa fragmentus no Jāņa evaņģēlija 16. nodaļas, kas ir daļa no Jēzus atvadu runas pēc pēdējām vakariņām un kas sagatavo Baznīcu Viņa debesīs uzkāpšanas svētkiem. Šīs svētdienas lasījums toties ņemts no Jēzus polemikas ar farizejiem. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Baznīca Latvijā, Lieldienas, Liturģiskais_gads | 2 komentāri

Nedaudz par Lieldienu Oktāvu…

Publicēts 2016-04-05 autors Antons Mežeckis

Laiks skrien ātri: esam ne tikai sagaidījuši Kunga augšāmcelšanās svētkus, bet arī aizvadījuši Lieldienu Oktāvu – vienu no divām oktāvām, kas ir saglabājušas reformētajā kalendārā.

Lieldienu Oktāva noslēdzās ar Balto svētdienu jeb latīniski Dominica in Albis. Kaut gan Novus Ordo Misālē latviešu valodā joprojām lasām „Baltā svētdiena”, šīs dienas senā nozīme pēdējos gados tiek aizēnota Jāņa Pāvila II iestādītās Kunga žēlsirdības svētdienas dēļ. Mēģināsim nedaudz atgādināt seno un ne tik seno vēsturi. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš "Agnus Dei", Lieldienas, Liturģiskais_gads, Sakramentālijas | 7 komentāri

Surrexit Christus Dominus!

Publicēts 2016-03-27 autors Antons Mežeckis

Bergognone (Lombardija, ap 1453–1523) “Kristus uzcēlies no kapa”, ap 1490.

K R I S T U S I R A U G Š Ā M C Ē L I E S!

Patiesā Lieldienu priekā sveicu mūsu bloga lasītājus!

Būtu labi arī šodien jums piedāvāt kādu izglītojošu rakstu vai kvalitatīvu tulkojumu. Diemžēl gatavu rakstu mums nav, tāpēc teikšu pavisam vienkārši – no sevis. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Lieldienas, Liturģiskais_gads | 1 komentārs

2016: Lielā Piektdiena = Māras diena

Publicēts 2016-03-25 autors Andris Amoliņš

14. gs. vērtņu altāra fragments (Viktorijas un Alberta muzejs)

14.-15. gs. vērtņu altāra fragments (Viktorijas un Alberta muzejs)

Mūsu pestīšanas 2016. gads ir viens no gadiem, kad Lielā Piektdiena iekrīt 25. martā – Vissvētākās Jaunavas Marijas Pasludināšanas svētkos jeb Māras dienā. Dodot priekšroku Kunga Ciešanu atcerei, Romas rita kalendārā Pasludināšanas svētki ir pārcelti uz pirmdienu pēc Lieldienu Oktāvas, taču katoļu teoloģiskā tradīcija arvien ir saskatījusi ļoti ciešu saistību starp abiem notikumiem – Pasludināšanu un Krustā sišanu, ieskaitot pat uzskatu, ka vēsturiskais asiņainais upuris Golgātas kalnā tika pienests tieši 25. martā. Sv. Augustīns raksta:

Kā ticam, Viņš tika ieņemts 25. martā, kad arī cieta. Tādējādi Jaunavas klēpis, kurā neviens mirstīgais nebija ieņemts, atbilst kapam, kurā Viņu apbedīja un kurā neviens vēl nebija guldīts – ne pirms, nedz pēc tam. (“Par Trijādību”, 4. gr. 5. nod.; sal. Lk. 23:53)

Viduslaikos šī kopsakarība fascinēja gan teologus, gan māksliniekus. Ne tikai Pasludināšanas un Krustā sišanas attēli Baznīcas mākslā ir redzami tuvu kopā, piem., altāros, bet tie reizēm pat ir savīti kopā. Piemēram, lilija, ko tradicionālajā ikonogrāfijā erceņģelis Gabriels pasludināšanas brīdī sniedz Marijai, attēlota kā krusta koks ar pienagloto Jēzu pie tā. Ar vairākiem piemēriem var iepazīties kādas angļu autores internetā publicētā rakstā.

Līdzīgi arī himnā Crux fidelis, ko Lielās Piektdienas liturģijā dzied Krusta pagodināšanas laikā (un Ciešanu laika Matutīnā un Laudēs), ir pants, kurā apdzied bērna Jēzus bezpalīdzīgo stāvokli, viņam guļot koka silītē cieši ietītam autiņos. Šī teksta atrašanās Sv. Krustam veltītā dziedājumā vedina uz salīdzinājumu ar Viņa miesas bezpalīdzīgo stāvokli, kad tā piestiprināta krusta kokam:

Vagit infans inter arcta
Cónditus præsépia:
Membra pannis involúta
Virgo Mater álligat:
Et Dei manus pedésque
Stricta cingit fáscia.

Skaļi raud mazulis,
ievietots šaurā silītē;
viņa locekļus ietītus autiņos
Jaunava Māte sasien,
un Dieva rokas un kājas
sajož ciešām saitēm.

Lai svētā Jaunava, kas stāvēja pie dievišķā Dēla silītes un pie Viņa krusta, aizlūdz par mums.

Publicēts iekš Gavēnis, Liturģiskais_gads, Svētie, Tautas kalendārs | 1 komentārs

Tradicionālā Sv. Mise un gregoriskie dziedājumi Rīgas centrā

Publicēts 2016-03-25 autors Andris Amoliņš

benedicamus_fer Slavēsim Kungu – pateicība Dievam! Tieši šādā noskaņā varam atcerēties, ka pašā Lielā Gavēņa vidū, šā gada 4. un 5. martā Rīgā Sv. Marijas Magdalēnas draudzes paspārnē notika Gregorisko dziedājumu kursi-meistarklase, par ko šajā vietnē jau bija iepriekšēja informācija. Pasākumu rīkoja Schola Sancti Meinardi – 2009. gadā dibinātais un pašlaik Latvijā vienīgais katoļu muzikālais kolektīvs, kas īpaši specializējies gregorisko dziedājumu – gan Sv. Mises, gan Kanonisko stundu – izpildīšanā katoļu dievkalpojuma ietvaros. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Baznīca Latvijā, Baznīcas mūzika, Gregoriskie dziedājumi | Komentēt

Gregorisko dziedājumu kursi-meistarklase Rīgā

Publicēts 2016-02-26 autors Andris Amoliņš

Le Graduel prémontré de Bellelay (XIIe siècle)

Tā kā Una Voce statūtos ietilpst uzdevums veicināt Romas rita sakrālās mūzikas mantojuma, īpaši gregorisko dziedājumu, saglabāšanu kā Baznīcas dievkalpojumu organisku sastāvdaļu, Una Voce Latvija ar prieku atbalsta gregorisko dziedājumu grupas Schola Sancti Meinardi iniciatīvu Gavēņa laikā rīkot intensīvas mācības šajā Romas ritam īpaši piederīgajā dziedāšanas veidā. Lūk, te arī sludinājums.

Schola Sancti Meinardi
aicina uz

GREGORISKO DZIEDĀJUMU KURSU-MEISTARKLASI

2016. gada 4. un 5. martā.

Vieta: Rīgā, Sv. Marijas Magdalēnas draudzes mājā, Klostera ielā 4 (Liepas zālē).

Laiks: Piektdien, 4. III, 17.00–20.00

Sestdien, 5. III, 9.00–17.00

Programmā: Sv. Mises un kanonisko stundu dziedājumi.

Meistarklases noslēgumā – kopīgi dziedāta Sv. Mise Romas rita tradicionālajā formā Sāpju Dievmātes Baznīcā 5. martā plkst. 15.00.

Uz Sv. Misi aicināti visi, ne vien kursu dalībnieki!

Nodarbības vadīs:
Adrija Čepaite, Grācas konservatorijas maģistre gregorikā, diriģēšanā un ērģeļspēlē, kā arī gregorikas un polifonijas ansambļa “Graces and Voices” vadītāja;

Mindaugs Kubiļus, Viļņas universitātes Filozofijas fakultātes pasniedzējs un ansambļa Schola cantorum vilnensis (Viļņa, Lietuva) dibinātājs.

Uz kursu-meistarklasi lūgums pieteikties pie Andra Amoliņa (tālr. 29758479, e-pasts: andrisxamolins@gmail.com) līdz 28. februārim. Dalības maksa kursā 5 EUR. Var piedalīties arī nepilnu laiku.

Publicēts iekš Baznīca Latvijā, Baznīcas mūzika, Gregoriskie dziedājumi | 2 komentāri

Intervija ar FIUV prezidentu Felipi Alanisu Suaresu

Publicēts 2016-02-26 autors Andris Amoliņš

Pāvesta Franciska vizīte Meksikā izrādījās labs iemesls vietnes Paix liturgique¹ veidotājiem, lai intervētu nesen ievēlēto Starptautiskās Federācijas Una Voce (FIUV) prezidentu un nacionālās asociācijas Una Voce Mexico dibinātāju Felipi Alanisu Suaresu. Intervijas tēma – tradicionālās Romas liturģijas situācija Meksikā, valstī ar stiprām katolicisma saknēm (83% katoļu no gandrīz 120 milj. iedzīvotāju, Vikipēdija, 2015. g. dati).

1- Felipe, jūs esat bijis klāt pie Una Voce Mexico dzimšanas 2009. gadā. Kāda tolaik bija situācija valstī?
Una Voce Mexico faktiski radās jau 2006. gadā, lai gan FIUV mūs atzina 2009. gadā. Pāvesta Benedikta XVI motu proprio (domāta 2007. g. 7. jūlijā motu proprio izdotā apustuliskā vēstule Summorum pontificum) vēl nebija izdots, un diocēžu ietvaros vēl nekur netika regulāri svinēta tradicionālā Mise. Tomēr Sv. Pija X priesteru brālība valstī darbojās kopš 70. gadiem, aprūpējot daudzas ticīgo kopienas. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Una voce | 2 komentāri

Tradicionālā ceļotāja piezīmes no Berlīnes

Publicēts 2016-02-22 autors Antons Mežeckis

Berlīne. Svētā Adalberta baznīca

Dārgie draugi, ja izbraucat ārzemēs, neaizmirstiet pameklēt Internetā, kur ir pieejama tradicionālā latīņu Mise (labāk meklēt vietējā valodā). Parasti tā ir atrodama visās lielākās pilsētās.

Nesen man bija jāapmeklē Berlīne. Internetā sameklēju lielu sarakstu, kurā tiek uzskaitītas visās tradicionālās Mises Vācijā.

Noskaidroju, ka gandrīz katru dienu tradicionālie dievkalpojumi Berlīnē ir pieejami Filipa Nerija institūtā, nemaz nerunājot par SSPX kapelu. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Liecība | 2 komentāri