Una Voce Latvija

Pirmā svinīgā Pontifikālmise Krakovā – pirmoreiz kopš reformas – tradicionālajā ritā

Publicēts 2016-02-14 autors Andris Amoliņš

Kadrs no Pontifikālmises videoieraksta Krakovā (Polonia Christiana TV. Youtube)

Raimonds Leo kardināls Bērks (Burke), Suverēnā Maltas ordeņa patrons, pirmdien, 8. februārī, celebrēja svinīgu Pontifikālmisi tronī Romas rita tradicionālajā formā Krakovas Sv. Pētera un Pāvila baznīcā.

Šajā baznīcā tradicionālās latīņu Sv. Mises notiek katru darbdienas vakaru; darbdienu rītos tās notiek Krakovas katedrālē, bet trīs Mises svētdienās un svētku dienās šajā pilsētā notiek divās citās baznīcās, kalpojot sv. Pētera priesteru brālības (FSSP) priesteriem. Taču tradicionālā Sv. Mise savā vissvinīgākajā versijā jeb “etalonformā” – svinīga Pontifikālmise tronī – Krakovā notika pirmoreiz kopš 1969. gada liturģiskās reformas.

Kā ziņo katoļu žurnāla Polonia Christiana interneta vietne, Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Baznīca | 2 komentāri

Gavēņa laiku iesākot jeb senas normas un Benedikta XVI gudrība

Publicēts 2016-02-09 autors Antons Mežeckis

CROP_Daniele Crespe. fasting-of-st-charles-borromeo.1625

Daniele Crespi (1597-1630) Sv. Kārļa Boromeja gavēšana (fragments)

Uz Gavēņa sliekšņa gribētu pieskarties gavēšanas tēmai tās šaurākā nozīmē. Pēdējā laikā bieži lasām labas pārdomas par Gavēņa garīgo nozīmi, bet ļoti reti – par miesas savaldīšanu.

Pirms diviem gadiem Internetā es uzgāju rakstu par to, kādi bija Gavēņa noteikumi kādā ASV diecēzē 1873. gadā. Autora (tēva Džona Zūlsdorfa) doma bija vienkārša: kaut gan katoļiem ir saistošas tikai mūsdienu normas, vienmēr var mēģināt kaut ko stingrāku, netaurējot par to kā farizeji, un, piebildīšu, ņemot vērā savu veselības stāvokli.

Lūk, šādi bija noteikumi Ņuarkas (Newark) diecēzē. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Garīgā_dzīve, Gavēnis, Liturģiskais_gads | 4 komentāri

“Quinquagesima” – Aizgavēņa svētdiena

Publicēts 2016-02-06 autors Andris Amoliņš

“Fratres: Si linguis hominum loquar, et Angelorum, caritatem autem non habeam, factus sum velut aes sonans, aut cymbalum tinniens.”
“Brāļi, ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm, bet man nebūtu mīlestības, tad es būtu kā dārdošs varš vai skanošs zvārgulis” (1. Kor. 13, 1. Īsais lasījums Laudēs un Vesperēs)

Kristus dziedina aklo (www.breviary.net)

Kristus dziedina aklo. – Duccio di Buoninsegna (1255–1319) (www.breviary.net)

Pēdējā svētdiena pirms Lielā Gavēņa sākuma tiek aizvadīta lielākā teoloģiskā tikuma – mīlestības – un “mūsu ticības tēva” Ābrahāma zīmē. Šīs svētdienas Matutīnā turpinās Radīšanas grāmatas lasījumi sākot ar 12. nodaļu, kas ir veltīti Ābramam no tā brīža, kad viņš paklausīdams Kunga pavēlei izgāja no savas dzimtās zemes. “Vai kristietim var būt labāks paraugs kā šis svētais patriarhs, kura pakļāvība un uzticība sekojot Dieva aicinājumam ir tik pilnīga? […] Dievs aicina viņu, – un viņš pamet visu – savu zemi, radus, tēva namu, un dodas uz nepazīstamu zemi […]; viņš ne reizi nelūkojas atpakaļ. Vai pat apustuļi darīja vairāk? Bet lūk, cik liela ir viņa alga. Dievs viņam saka: “Tevī tiks svētītas visas zemes tautas”. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Liturģiskais_gads, Priekšgavēnis | 7 komentāri

Sveču diena – Ziemsvētku laika noslēgums

Publicēts 2016-02-01 autors Andris Amoliņš

Medisonas bīskaps R. Morlino svētī sveces tradicionālajā ritā 2015. g. 2. II (Facebook)

Medisonas (ASV) bīskaps R. Morlino svētī sveces tradicionālajā ritā 2015. g. 2. II (Facebook)

Četrdesmitā diena pēc Ziemassvētkiem – 2. februāris – iezīmē beigas Ziemassvētku sezonai, kuras laikā baznīcās turpina dziedāt Ziemassvētku dziesmas, redzami Ziemassvētku rotājumi un betlēmītes. Arī liturģiskajos tekstos notiek izmaiņas. Sākot no 2. februāra Kompletorija kā Dievmātes antifonu vairs nedzied Alma Redemptoris Mater, bet gan Ave Regina caelorum, kas tā turpināsies līdz Gavēņa beigām.

Tāpat kā 1. janvāris, arī 2. februāris ir reizē Kunga un Dievmātes svētki, un tāpat ar trim nosaukumiem: Dievmātes šķīstīšana, Kunga upurēšana, Sveču diena.

Austrumu ritos to sauc par Kunga Pretimnākšanu jeb Sastapšanu (gr. hypapante, bsl. сретение). Romā jau senākajos avotos tie ir Dievmātes svētki. Sv. Mises evaņģēlijs (Lk. 2, 22–32) stāsta par to kā Jāzeps un Marija izpilda to, ko Vecās Derības likums uzliek jaunajām māmiņām. Pirmdzimtais piederēja Kungam un bija jānes uz templi un tur jāizpērk ar upuri. Pēc zēna piedzimšanas māmiņa skaitījās 40 dienas rituāli nešķīsta un nevarēja būt klāt dievkalpojumā, bet pēc tam viņai bija jāšķīstās ar upuri un priestera lūgšanu (Iz. 13; Lev. 12; Skait. 18). Jaunās Derības gaismā svētīgais Kolumba Marmions, OSB, komentē: “Kad Jēzus ir 40 dienas vecs, vissvētākā Jaunava saista sevi vēl tiešāk un dziļāk ar mūsu pestīšanas darbu prezentējot Viņu templī. Viņa ir pirmā, kas upurē mūžīgajam Tēvam Viņa dievišķo Dēlu” (Christ in His Mysteries). Šo noslēpumu apceram arī kā ceturto priecīgo Rožukroņa daļu (sal. arī Katoļu Baznīcas Katehisms, nr. 529).

Līdzīgi kā Austrumu ritos arī Romas ritā Baznīca sauc: “Ecce venit ad templum sanctum suum Dominator Dominus: * Gaude et laetare Sion, occurrens Deo tuo” (“Lūk, Kungs Valdnieks nāk uz savu svētnīcu! Priecājies un līksmo, Siona, izejot pretī savam Dievam” – Invitatorija antifona), iedvesmojoties no pravieša Malahija vārdiem, kuri atrodami Sv. Mises pirmajā lasījumā (Mal. 3, 1–4). Sveces sākotnēji bija dabiski izvēlēts gaismeklis procesijai, kas norisēja agrā ziemas rītā. Tam simbolisku jēgu piešķīra evaņģēlija lasījums par “gaismu pagāniem”.

Kamēr Sv. Mise, kā arī Matutīna lasījumi ir kā Kunga svētkos, Psalmi Matutīnā un Vesperēs raksturīgi Dievmātes svētkiem. Tradicionālais dievkalpojums iesākas ar sveču svētīšanu, ko tad bīskaps vai priesteris izdala ticīgajiem, tad visi dodas procesijā, kam sākotnēji bija gandarīšanas raksturs. Seko Sv. Mise.

Augstāk redzamais attēls ņemts no fotogalerijas.

Interneta lietotājiem ir arī iespēja noskatīties svinīgu Sveču dienas Pontifikālmisi, ko kādā lielā un modernā baznīcā Maiami (ASV) tradicionālajā ritā noturēja turienes arhibīskaps V. E. Tomass Venskis 2011. gada 2. februārī. Tur redzamais dievkalpojums sastāv Sveču pasvētīšanas (sākas ap 3. minūti), procesijas (no 26. min.), Tercas (no 41. min.), un pašas Sv. Mises (pēc 1 st. un 5 min.)

Publicēts iekš Liturģiskais_gads, Svētie, Ziemassvētki | 3 komentāri

Seksagezima: Lielie Plūdi un Sējējs

Publicēts 2016-01-30 autors Andris Amoliņš

Noasa šķirsts. Miniatūra no rokraksta “Wiener Weltchronik” (~1470. g.) (www.bibelwissenschaft.de)

Priekšgavēņa laika otrā svētdiena latīniski tiek saukta Sexagesima (sešdesmitā), latgaliski “Pyrmsaizgavēņa svātdīne”. Romas Baznīcas tradicionālā liturģija šajā svētdienā un sekojošajās dienās pievērš mūsu uzmanību Noasam un Lielajiem Plūdiem, jo Matutīnā lasa tieši šo Vecās Derības stāstu, sākot ar Radīšanas grāmatas 6. nodaļu. “Cilvēkam nebija gājuši labumā jau dotie brīdinājumi. Dievam bija viņš jāsoda atkal – ar briesmīgu pārmācību. No visa cilvēku dzimuma atrodas tikai viens taisns cilvēks, ar ko Dievs slēdz derību, un caur viņu – ar mums. Bet Viņš, pirms sastādīt jauno līgumu, parādīs, ka ir suverēns valdnieks un ka cilvēks un zeme, uz kuras tas dzīvo, pastāv vienīgi ar Viņa spēku un atļauju.” (P. Gueranger, OSB, L’Annee liturgique) Lielie Plūdi ir grēka sekas. Caur vienu cilvēku un viņa ģimeni atjaunojot cilvēci, Dievs vēlreiz žēlsirdīgi noslēdz derību ar savām radībām. Bet nakts oficijā lasītais stāsts ir kā priekštēls Sv. Mises vēstījumam, proti, Evaņģēlija lasījumā dzirdam līdzību par sējēju (Lk. 8, 4–15). Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Liturģiskais_gads, Priekšgavēnis | 2 komentāri

Helmuts Rikrīgels (1925–2016)

Publicēts 2016-01-27 autors Andris Amoliņš

Šā gada 25. janvārī no šīs zemes dzīves šķīries FIUV goda prezidents un diplomāts Dr. Helmuts Rikrīgels (Helmut Rückriegel). Dr. Rikrīgels ir strādājis Vācijas Federatīvās Republikas (VFR) Ārlietu ministrijā un diplomātiskajā dienestā, tostarp bijis VFR vēstnieks Īrijā un Taizemē; bijis arī VFR prezidenta biroja vadītājs. Viņa darbība tradicionālās Sv. Mises saglabāšanā bija saistīta ar asociāciju Una Voce Deutschland, kuras priekšsēdis viņš bijis no 1992. līdz 2005. gadam; publicējis arī daudzus rakstus tās izdevumā Una Voce Korrespondenz. Kā Una Voce Deutschland pārstāvis bijis arī FIUV Padomes loceklis. Requiem aeternam dona ei Domine, et lux perpetua luceat ei.

[Papildinājums 1. februārī] FIUV vietnē ir publicēts nekrologs.

Publicēts iekš Una voce | Komentēt

Septuagezima – iesildīšanās Gavēnim

Publicēts 2016-01-23 autors Andris Amoliņš

Olimpiskā zelta medaļa (Wikipedia)

“Fratres, nescitis quod ii qui in stadio currunt, omnes quidem currunt, sed unus accipit bravium? Sic currite, ut comprehendatis.”
“Brāļi, vai nezināt, ka tie, kas stadionā skrien, visi gan skrien, bet viens saņem godalgu? Skrieniet tā, lai jūs to saņemtu!” (1. Kor. 9, 24. Īsais lasījums Septuagezimas svētdienas Laudēs un Vesperēs)

Ielūkojoties 1933. gadā izdotajā pr. Dr. Aloizija Broka veiktajā Jaunās Derības latgaļu tulkojumā, pielikumā, kur ir norādīti evaņģēlija lasījumi svētdienām, lielākajiem svētkiem, kā arī gandarīšanas dienām, tieši pirms Gavēņa laika ieraugām šādus ierakstus (377. lpp):

Vacõ Aizgavēņa svātd. (septuages.) Mt. XX, 1–16
Pyrmsaizgavēņa svātd. (sexages.) Lk. VIII, 4–15
Aizgavēņa svātdīnē Lk. XVIII 31–43

Šīs trīs svētdienas pirms Lielā Gavēņa ir viena no pamanāmākajām atšķirībām starp tradicionālo Romas rita kalendāru un 1969. gadā reformēto. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Garīgā_dzīve, Liturģiskais_gads, Priekšgavēnis | 4 komentāri

2016. gada “rubricella” ir klāt arī Latvijā

Publicēts 2016-01-21 autors Andris Amoliņš

Kad pēc pāvesta Benedikta XVI apustuliskās konstitūcijas Summorum Pontificum izdošanas tika atzīts, ka Romas ritam pašlaik ir divas formas, un tradicionālā jeb senākā forma ieguva apzīmējumu “ekstraordinārā”, kā arī savu noteiktu vietu liturģisko normu sistēmā, Svētais Krēsls Pontifikālās komisijas Ecclesia Dei personā iesāka izdot liturģisko kalendāru, jeb t. s. rubricellu arī šai Romas rita formai. Vatikāna grāmatu apgāda katalogā šis izdevums parādījās pašās gada beigās, tā ka ņemot vērā sezonālo pasta pārslodzi tas tikai tagad nonācis līdz Latvijai.
Kā jau grāmatiņas virsraksts norāda, tā satur visus nepieciešamos norādījumus katrai gada dienai, lai priesteri zinātu, kādu Sv. Mises formulāru no Misāles izvēlēties, bet tie, kam pienākums ikdienā lūgties Kanoniskās stundas (garīdznieki sākot ar subdiakona kārtu, kā arī to ordeņu piederīgie, kas izmanto vispārējo Romas kalendāru) – kādus psalmus, lūgšanas un citus Breviārā atrodamos tekstus izmantot. Minētās norādes attiecas uz liturģiskajām grāmatām, kas bija spēkā 1962. gadā. Reliģiskie institūti, kas izmanto tradicionālo Romas rita formu, piemēram, Sv. Pētera priesteru brālība, izdod paši savus liturģiskos kalendārus to valstu valodās (angļu, vācu, franču), kur viņiem ir lielākie apustulāti. Pēc satura šie kalendāri ir tādi paši kā Vatikāna izdotais, taču var saturēt norādes par attiecīgo zemju vietējiem svētkiem.

Publicēts iekš Kanoniskās stundas, Liturģiskais_gads, Sv. Mise | 2 komentāri

Kristiešu vienotības nedēļa – par ko īsti lūdzamies?

Publicēts 2016-01-19 autors Andris Amoliņš

Sv. Krēsla ģerbonis (Wikipedia)

Katoliskās Baznīcas portāls katolis.lv mūs informē, ka ir pienākusi Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību, ko ik gadus rīko no 18. janvāra līdz 25. oktobrim. Lai auglīgāk varētu tajā piedalīties, būtu nepieciešams apdomāt, kas ir kristiešu vienotība, kas – tās trūkums un kā pie vienotības var nonākt, tas ir, saprast, par ko īsti jālūdzas. Minētā publikācija portālā vēstī, ka šogad nedēļas tēma ir “Aicināti sludināt Kunga varenos darbus (sal. 1 Pēt. 2, 9)”. Tā kā ar šo aicinājumu apustuļu vadonis ir vērsies pie kristiešiem, kuri jau ir vienoti, nav uzreiz skaidrs, kādā veidā tas īpaši attiecas uz zudušas vienotības atjaunošanu. Tomēr publikācijas teksts to nekādi nepaskaidro, vienīgi uzskaita dažādus sarīkojumus, kas notiks šajā nedēļā. Turpat gan ir arī norāde uz “meditāciju tekstiem“.

Piedāvātās meditācijas: viela pārdomām, problēmas, bet nav atbilžu

Ielūkojoties šajā materiālā, skaidrības vairāk nekļūst. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Ekumēnisms, Liturģiskais_gads, Teoloģija | 23 komentāri

Baznīcas kalendārs – tautas kalendārs: Sv. Antonijs, Cūku Tenis, Antiņš

Publicēts 2016-01-16 autors Andris Amoliņš

Ja kāds sēž vientulībā un klusumā, viņš ir izbēdzis no trim kariem – dzirdēšanas, runāšanas un redzēšanas. Bet pret vienu viņam jācīnās allaž – paša sirdi. (Sv. Antonijs)

Velns bīstas gavēņa, lūgšanas, pazemības un labu darbu. Viņš pat nevar aizbāzt manu muti, kas runā pret viņu. Velna uzbrukumi drīz izsīkst, īpaši, ja apbruņojas ar krusta zīmi. Velni dreb, redzot mūsu Kunga krusta zīmi, kurā Viņš viņus uzvarēja un atbruņoja. (Sv. Antonijs)

Sv. Antonijs ēģiptietis (Wikimedia Commons)

Baznīcas kalendārs 17. janvārī piemin Sv. Antoniju, abatu, bet latviešu vārdadienu kalendārā šajā datumā ir Tenis un Dravis, bet Antons, Antis, Antonijs ir nākamajā dienā. Acīmredzot vārda dienu kalendāra kārtotāji nav gribējuši daudzus etimoloģiski saistītus vārdus likt vienā dienā. Taču 17. janvārim nosaukums “Teņa diena” ir diezgan stipri pielipis, un dažādas pašvaldības šajā dienā rīko kultūras un labdarības pasākumus.

Os justi meditábitur sapiéntiam, et lingua ejus loquétur judícium: lex Dei ejus in corde ipsíus. Noli æmulári in malignántibus: neque zeláveris faciéntes iniquitátem.

Taisnīgā lūpas sludina gudrību, un viņa mēle runā taisnību; un viņa Dieva likums ir viņa sirdī. Nesacenties ar ļaundariem un neapskaud tos, kas dara nekrietnību. (Sv. Mises introits Sv. Antonija godam, Ps. 36:30-31,1.)

Svētais Antonijs piedzima Ēģiptē, Memfisas apkaimē ap 251. g. bagātā un dievbijīgā ģimenē. Galvenās ziņas par viņu atrodamas Sv. Atanasija, Aleksandrijas bīskapa un Baznīcas doktora, sarakstītajā darbā “Sv. Antonija dzīve”. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Liturģiskais_gads, Sakramentālijas, Svētie, Tautas kalendārs | 1 komentārs