Baznīcas kalendārs – tautas kalendārs: Sv. Antonijs, Cūku Tenis, Antiņš

Publicēts 2016-01-16 autors Andris Amoliņš

Ja kāds sēž vientulībā un klusumā, viņš ir izbēdzis no trim kariem – dzirdēšanas, runāšanas un redzēšanas. Bet pret vienu viņam jācīnās allaž – paša sirdi. (Sv. Antonijs)

Velns bīstas gavēņa, lūgšanas, pazemības un labu darbu. Viņš pat nevar aizbāzt manu muti, kas runā pret viņu. Velna uzbrukumi drīz izsīkst, īpaši, ja apbruņojas ar krusta zīmi. Velni dreb, redzot mūsu Kunga krusta zīmi, kurā Viņš viņus uzvarēja un atbruņoja. (Sv. Antonijs)

Sv. Antonijs ēģiptietis (Wikimedia Commons)

Sv. Antonijs ēģiptietis (Wikimedia Commons)

Baznīcas kalendārs 17. janvārī piemin Sv. Antoniju, abatu, bet latviešu vārdadienu kalendārā šajā datumā ir Tenis un Dravis, bet Antons, Antis, Antonijs ir nākamajā dienā. Acīmredzot vārda dienu kalendāra kārtotāji nav gribējuši daudzus etimoloģiski saistītus vārdus likt vienā dienā. Taču 17. janvārim nosaukums “Teņa diena” ir diezgan stipri pielipis, un dažādas pašvaldības šajā dienā rīko kultūras un labdarības pasākumus.

Os justi meditábitur sapiéntiam, et lingua ejus loquétur judícium: lex Dei ejus in corde ipsíus. Noli æmulári in malignántibus: neque zeláveris faciéntes iniquitátem. Taisnīgā lūpas sludina gudrību, un viņa mēle runā taisnību; un viņa Dieva likums ir viņa sirdī. Nesacenties ar ļaundariem un neapskaud tos, kas dara nekrietnību. (Sv. Mises introits Sv. Antonija godam, Ps. 36:30-31,1.)

Svētais Antonijs piedzima Ēģiptē, Memfisas apkaimē ap 251. g. bagātā un dievbijīgā ģimenē. Galvenās ziņas par viņu atrodamas Sv. Atanasija, Aleksandrijas bīskapa un Baznīcas doktora, sarakstītajā darbā “Sv. Antonija dzīve”. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Liturģiskais_gads, Sakramentālijas, Svētie, Tautas kalendārs | 1 komentārs

Liecība: Ceļš atpakaļ pie tradicionālās latīņu Mises

Publicēts 2016-01-13 autors Andris Amoliņš

Marija Svilans

Piedāvājam lasītājiem Austrālijas latvietes Marijas Svilans stāstu par tradicionālā rita Katoļu draudzes izveidošanos Brisbenā. Raksta pamatā ir lekcija, ko viņa nolasīja Ogres draudzei 2013. gada vasarā, viesodamās Latvijā. (Red. piez.)

Nisi Dominus aedificaverit domum, in vanum laboraverunt qui aedificant eam. Nisi Dominus custodierit civitatem, frustra vigilat qui custodit eam. (Ps. 126)1

Kaut kad pagātnē, kad dzīvoju Adelaidē, Austrālijas dienvidos, saņēmu kā godalgu par labu mācīšanos skolā mazu lūgšanu grāmatiņu, kuras galvenais saturs bija svētdienas Sv. Mises visam gadam. Mises nemainīgās daļas bija latīniski un angliski, bet mainīgās tikai angliski. Tomēr pēc samērā neilga laika grāmatiņa bija jāliek pie malas, jo līdz ar Vatikāna II koncilu sāka nākt spēkā citi Sv. Mises varianti viens pēc otra ātrā secībā, līdz kamēr par normālu nostabilizējās Sv. Mise angļu valodā, kuras forma pie tam bija krietni citādāka nekā iepriekš.

Pieminēšu vēl, ka tajos laikos Adelaidē, iekļauta diecēzē, bija latviešu katoļu saime, kuras priekšgalā bija latviešu priesteris, Dr. prāvests Pauls Grieniņš, Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Liecība | 5 komentāri

1. janvāris – svētki ar trim nosaukumiem

Publicēts 2016-01-01 autors Andris Amoliņš

Vēlot visiem šīs vietnes lasītājiem laimīgu jauno 2016. gadu kopš Kunga iemiesošanās, neliels ieskats civilā gada pirmajā dienā Romas rita kontekstā. Tā ir astotā diena, skaitot no Ziemassvētkiem, tāpēc tiek saukta par Ziemassvētku Oktāvas dienu. Tā tiek dēvēta arī par Kunga apgraizīšanas dienu, jo Sv. Mises evanģēlijs vēstī par to, kā astotajā dienā no dzimšanas bērniņš Jēzus tiek pakļauts šai Vecās Derības procedūrai un Viņam tiek dots eņģeļa pasludinātais vārds – Jēzus. Visbeidzot, pēc 1969. gada reformētajā kalendārā, – par Sv. Marijas Dieva Mātes svētkiem.

Betlēmīte Ogrē pie Novada domes. Ogres Mākslas skolas un Ogres Tehnikuma darbs.

Betlēmīte Ogrē pie Novada domes. Ogres Mākslas skolas un Ogres Tehnikuma darbs.


Kā svētīgais Ildefonss kardināls Šusters, OSB, savā daudzsējumu pētījumā par Romas Misāli “Liber sacramentorum” raksta par šo dienu, Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Liturģiskais_gads, Ziemassvētki | 4 komentāri

Atskats uz 2015. gadu: “Una Voce Latvija” gada laikā

Publicēts 2015-12-31 autors Andris Amoliņš

Adventa ceturtajā svētdienā notika “Una Voce Latvija” (UVL) kopsapulce. Vienai no jaunākajām Starptautiskās Federācijas Una Voce (FIUV) nacionālajām asociācijām aizvadītais gads saistās galvenokārt ar aktivitāti izglītības un pašizglītības laukā, proti – tika uzsākta interneta vietnes darbība. Tās galvenais uzdevums būtu iepazīstināt Latvijas katoļus ar tradicionālā Romas rita bagātībām tā teoloģijas, tekstu, dziedājumu, ceremoniju un garīguma aspektos, kā arī Federācijas darbību pasaulē, tāpat pievērst uzmanību Latvijas un Eiropas valstu un kultūru kristīgajām un katoliskajām saknēm. Tā kā pie vietnes izveides pagaidām strādā tikai divi cilvēki, produktivitāte oriģinālrakstu vai tulkojumu ziņā nav visai liela, tāpēc tiek aicināti brīvprātīgie – autori un tulkotāji.

Pie UVL darbības rezultātiem varētu pieskaitīt arī Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Una voce | 1 komentārs

Atskats uz 2015. gadu: Latīņu valoda ap mums (3)

Publicēts 2015-12-31 autors Andris Amoliņš

Gada beigās mūsu sirdis mēdz pildīties ar pateicības jūtām par saņemtajām Dieva žēlastībām. Ne velti arī Baznīca dāvā pilnīgas atlaidas tiem, kas, izpildot arī parastās prasības, 31. decembrī ar dievbijīgu klātbūtni (un varbūt arī ar savu balsi) piedalās himnas Te Deum dziedāšanā baznīcā vai kapellā.1

Tomēr šis gads mums atgādināja arī par to, ko lūdzamies Visu Svēto litānijā: “No ļaunas un negaidītas nāves – izglāb mūs, Kungs un Dievs.” Vai tā būs ļauna un negaidīta, tas atkarīgs Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Kristietis pasaulē, Latīņu valoda, Liturģiskais_gads | 3 komentāri

Ziemassvētki Stenbrukā 1904. gadā

Publicēts 2015-12-26 autors Andris Amoliņš

M. H. Heistingsa (Hastings)

Šis teksts bija publicēts žurnālā “Downside Review” 1990. gada janvāra numurā (108. sēj., 62. lpp). Autore stāsta par saviem Ziemassvētkiem Stenbrukas (Stanbrook) Mierinājuma Dievmātes klosterī (Vusterā, Anglijā). Varam brīnīties, ka nopietns teoloģisks žurnāls publicē pamatskolnieces atmiņas. Taču tās izceļas ar daudzām mazā cilvēciņa pamanītām dzīves un tradicionālā Romas (benediktiešu) rita detaļām un kalpo gan kā laikmeta liecība, gan neliela sirsnības deva, kas reizēm nāk par labu arī akadēmiskam izdevumam. Tulkojums veikts un šeit publicēts ar izdevēja Downside Abbey Trustees laipnu atļauju (Tulk.)

stanbrook_vespers

Vesperes Stenbrukā (www.kellerbook.com)

(Heistingsas kundze bija dzimusi netālu no Betlfordas Kanādā 1897. gadā. Viņas māte, Meibla Hačinsone, bija ieceļojusi Kanādā dažus gadus pirms tam. Viņa kļuva katoliete Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Liturģiskais_gads, Reliģiskie ordeņi un institūti, Ziemassvētki | 1 komentārs

Ziemassvētki Lečvortā 1909. gadā. Priestera Adriāna Forteskjū vēstule

Publicēts 2015-12-23 autors Andris Amoliņš

nativitas_vaticana
Zemāk lasāmais teksts ņemts no vēstules, ko par saviem 1909. gada Ziemassvētkiem rakstīja Lečvortas (Anglijā, netālu no Londonas) draudzes prāvests, rietumu un austrumu liturģiju pētnieks ar enciklopēdisku erudīciju, arī komponists un gleznotājs Adriāns Forteskjū (Fortescue) (1874–1923). No viņa zinātniskā devuma mūsdienās visvairāk pazīstama grāmata “The Ceremonies of the Roman Rite Described” (“Romas rita ceremoniju apraksts”), kas 2003. gadā piedzīvoja savu četrpadsmito, bet 2009. gadā – jau piecpadsmito izdevumu, kas tikai apliecina mūsdienās daudzkur pieaugošo interesi par tradicionālo Romas ritu. Viņa spalvai pieder arī daudzi raksti par liturģiju “Katoļu enciklopēdijā” (1907.–1914. g.). No vēstules fragmenta nojaušams, ka prāvests Forteskjū savā mazpilsētas strādnieku šķiras draudzē centās uzturēt visaugstāko līmeni visā, kas attiecas uz dievkalpojumu – gan attiecībā uz baznīciņas (tikko uzceltas pagaidu ēkas) iekārtu, gan ceremonijām un dziedājumiem. Turklāt līdzās Svētajai Misei viņš, vismaz lielajos svētkos, noturēja arī Kanonisko stundu dievkalpojumus. (Tulk.)

Šie Ziemassvētki man bija pilnīgi aizgrābjoši un debešķīgi. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Liturģiskais_gads, Ziemassvētki | 4 komentāri

Gregoriskie dziedājumi Adventa 4. svētdienas vakarā Sv. Jēkaba katedrālē

Publicēts 2015-12-19 autors Antons Mežeckis

Adventa ceturtās svētdienas  vakarā, Svētā Jēkaba katedrālē skanēs gregoriskie dziedājumi Schola Sancti Meinardi izpildījumā.

18:00  Vesperes
18.30 Svētā Mise
Visi laipni aicināti! Šeit var  lejupielādēt paralēlus dziedājumu tekstus latīņu un latviešu valodā.
Pēc dievkalpojuma notiks Asociācijas Una Voce Latvija pilnsapulce.

 

Publicēts iekš Baznīcas mūzika, Gregoriskie dziedājumi, Una voce | Komentēt

Jubilejas gadā Svētā Pija X Brālības priesteri piedos grēkus derīgi un atļauti

Publicēts 2015-12-08 autors Antons Mežeckis

Society_of_Saint_Pius_X

Šā gada 8. decembrī Katoliskajā Baznīcā ir sācies Žēlsirdības gads. Šajā sakarā Latvijā palicis gandrīz nepamanīts Pāvesta Franciska žests attiecībā uz Svētā Pija X Brālības priesteriem un ticīgo tautu, kuru viņi apkalpo (viens teikums šajā ziņojumā).

Šī gada 1. septembrī tika publicēta pāvesta Franciska vēstule Pontifikālās Jaunās evaņģelizācijas padomes vadītājam arhibīskapam Rino Fizikellam (Fisichella), kuras nobeigumā ir šādi vārdi: Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Baznīca, Grēksūdze, Reliģiskie ordeņi un institūti, Sakramenti | 2 komentāri

„Kas līks, tam jātop taisnam”(Is 40,4)

Publicēts 2015-12-06 autors Antons Mežeckis

Dīvainā kārtā mūsu žurnālā palika nepamanīts Adventa sākums (precīzāk, nav nekā dīvaina – darbinieku maz, nāciet talkā). Rietumu Baznīca neuzliek mums daudz obligātu pienākumu šajā periodā, kaut gan enciklopēdijās var izlasīt (šeit un šeit) , ka kādreiz šis liturģiskais posms bija garāks un prasīja arī gavēšanu (austrumu kristieši joprojām ievēro 40 dienu gavēni pirms Kristus piedzimšanas svētkiem). Tāpēc šis laiks ir ļoti personīgs: kā es to pavadu, vai tiešām gaidu Kristu savā dzīvē, vai mani nepārņem garlaicība.

Šai sakarā iesaku iepazīties ar „Mieram tuvu” ievietoto priestera D.Artjomova MIC ļoti vienkāršu, bet trāpīgu sprediķi Pirmajā Adventa svētdienā. Lūk, daži fragmenti, pilnu tekstu var izlasīt šeit.

 Katru gadu pirmajā Adventa svētdienā priesteri sprediķos runās par to, ka Advents ir liturģiskā gada sākums un dalās divās daļās – pirmajā mēs pievēršam uzmanību Kristus otrreizējai atnākšanai, bet pēc 17. decembra liturģiskie teksti mums runās par to, kā cilvēce gaidīja Mesijas pirmo atnākšanu. Izglītotākie prāvesti runās par to, ko nozīmē vārds Advents – tas ir cēlies no latīņu vārda adventus, atnākšana. Citi, garīgākie, pievērsīs mūsu uzmanību tam, ka starp jau minētajām divām Kristus atnākšanām (pirmo reizi – piedzimstot un otro reizi – laiku beigās) ir vēl trešā Viņa atnākšana, trešais adventus – manā personiskajā dzīvē. Atkal dzirdēsim jautājumu: vai es Viņu gaidu atnākam? Tās visas, protams, ir svarīgas tēmas, un tās jāatkārto. Bet, ja vēsture iet uz priekšu, kāpēc jāatkārtojas? <…>

Patiesa reliģiskā dzīve ir kā nemitīgs randiņu laiks. Pat ja tie notiek pēc ierastā scenārija, svarīgāka ir tikšanās ar Personu – ar Dievu, kaut arī liturģiskā gada laika posmi atkārtojas atkal un atkal. Dievkalpojumos mēs piedalāmies saskaņā ar tām pašām liturģiskajām grāmatām, pat svētdienu lasījumi atkārtojas. Bet Dievs “neatkārtojas”. <….>

Centrā nav ierastās tradīcijas, bet Jēzus Persona. Dievs, kurš, kaut arī nemainīgs, ir bezgalīgs un tāpēc tiem, kas Viņu meklē un gaida, neļaus just reliģisku garlaicību. <…>

Neviens Advents nav līdzīgs iepriekšējiem. Cilvēks, kas aug, attīstās, agri vai vēlu atskatoties uz savu dzīvi un darbiem, pamana kļūdas.

Savukārt, šīs dienas latīņu rita ordinārās formas Otrās Adventa svētdienas Evaņģēlijs (Lk 3,4-6) atsaucas uz pravieti Isaju (Is 40,3-5).

“Saucēja balss tuksnesī: gatavojiet Kunga ceļu, dariet taisnas Viņa takas! Katra ieleja lai piepildās, katrs kalns un paugurs lai kļūst zemāks; kas līks, tam jātop taisnam, un, kas nelīdzens, – par līdzenu ceļu. Un ikkatra miesa redzēs Dieva pestīšanu.”

No vienas puses, katram jāizmanto Advents, lai padarītu savu dzīvi, savu sirdi par līdzenu ceļu Kungam (tai skaitā jāatceras, ka mūsu garīgās dzīves centrā jābūt Kristum, citādi nevar auglīgi cīnīties par Baznīcas Tradīciju un tradīcijām). No otras puses, lūgsimies un strādāsim, lai mūsu pieķeršanās liturģiskajām tradīcijām palīdzētu padarīt līdzenāku ceļu vismaz dažiem no tiem, kas meklē Kungu.

Publicēts iekš Advents, Garīgā_dzīve, Liturģiskais_gads | Birkas , | Komentēt