Svētceļojums “Populus “Summorum Pontificum” – 2015″ Romā

Publicēts 2015-12-05 autors Andris Amoliņš

Katru gadu oktobra beigās, un tā kopš 2011. gada, svētceļojumā Populus Summorum Pontificum uz Romu dodas dažādu valstu ticīgie, kas jūtas saistīti ar tradicionālo Romas rita formu. Svētceļniekiem, kuriem šogad pievienojās arī FIUV Ģenerālās asamblejas delegāti, bija iespēja piedalīties dievkalpojumos tradicionālajā formā dažādās Romas baznīcās, ieskaitot Vatikāna baziliku.

Itāļu interneta vietnes Messa in latino veidotāji ir pacentušies ar fotoattēlu starpniecību dot ieskatu notikumos arī tiem, kas tobrīd nebija Romā. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Una voce | Komentēt

Arhibīskapa Stankeviča sprediķis Kristus Karaļa dienā

Publicēts 2015-11-22 autors Antons Mežeckis

Šodien ir Kristus Karaļa svētki latiņu rita ordinārajā formā. Iesaku iepazīties ar V.E. Rīgas arhibīskapa-metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķi „Mieram tuvu”. Atļaušos nocitēt visspilgtākos fragmentus (treknraksts ir mans – A.M.)

Par homoseksuālismu

Protams, mums pret cilvēkiem, kuriem ir cita seksuālā orientācija, jāizturas ar mīlestību un cieņu. Bet tas nenozīmē, ka grēks vairs nav jāsauc par grēku. Tieši tas būtu žēlsirdības trūkums attiecībā pret otru cilvēku, ja mēs klusētu, tādā veidā veicinot viņā maldīga priekšstata nostiprināšanos par savu Dieva doto identitāti un ļaujot viņam šo priekšstatu uzspiest arī citiem. [..] Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Baznīca Latvijā | Komentēt

Sv. Cecīlija un Baznīcas mūzika

Publicēts 2015-11-22 autors Andris Amoliņš

Sv. Cecīlijas kapa piemineklis viņas titulārajā bazilikā Romā (1600. g.); autors Stefano Maderno (1576–1636).

Katru gadu 22. novembrī Baznīca atzīmē jaunavas un mocekles Sv. Cecīlijas svētkus. Viņa tiek uzskatīta par Baznīcas mūzikas aizbildni un viņas vārdā nosauktas vairākas mūziķu biedrības, konservatorijas un kori. Cecīlija ir pazīstama kā 3. gadsimta mocekle, kas cēlusies no bagātas romiešu ģimenes. Jau savu kāzu dienā viņa atklāj savam līgavainim Valeriānam, ka ir solījusies Dievam saglabāt jaunavību. Viņas ietekmēts kristību no pāvesta Sv. Urbāna rokām pieņem arī Valeriāns, pēcāk arī viņa brālis Tiburcijs. Tā kā ir vajāšanu laiks, kā mocekļi drīz vien iet bojā visi trīs jaunie cilvēki, kā arī pāvests. Visi šie notikumi ir atspoguļoti Sv. Cecīlijas svētku stundu liturģijas tekstos. Kāds šai svētajai sakars ar mūziku? Daudzās gleznās, arī uz viena Rīgas Doma balkona paneļa Sv. Cecīlija attēlota spēlējam ērģeles. Tam iemesls – viņas svētku Vesperu pirmās antifonas iesākums “Cantantibus organis”. Jaunākajos laikos daudzi to saprata kā “skanot ērģelēm”. Patiesībā ar organa Senajā Romā varēja apzīmēt dažādus mūzikas instrumentus. Viss teikums tad skanētu tā: “Mūzikai (jau) skanot, Cecīlija dziedāja Kungam, teikdama: “Lai mana sirds ir bezvainīga, ka netieku apkaunota””. Tātad – kad kāzu muzikanti jau spēlēja, Cecīlija lūdz Dievu uzturēt viņu nesatricināmu viņas jaunavības solījumā. Taču šo tekstu varam uztvert arī kā simbolu laicīgās un liturģiskās mūzikas pretstatam: tur – laicīgās izklaides mūzika, te – dziesma Dieva godam.

cantantibus

Sv. Cecīlijas diena tātad pamatoti ir svētki visiem Baznīcai kalpojošajiem komponistiem, diriģentiem, ērģelniekiem, koristiem. Lai Dievs viņiem palīdz šajā svētīgajā darbā!

Sv. Cecīlija. Krāsots koka cilnis Rīgas Domā (ap 1570. g.)
Publicēts iekš Baznīcas mūzika, Liturģiskais_gads, Svētie | Komentēt

Ziņas no Trešā pasaules kara frontes

Publicēts 2015-11-14 autors Antons Mežeckis

Trīs domas sakarā ar teroristisku uzbrukumu Parīzē

1.

Mums jālūdzas par bojā gājušiem un cietušajiem. Vārds „jālūdzas” nav kristiešu pieklājības idioma, jālūdzas pa īstam. Dzīvē ir daudzas lietas, ko mēs nevaram citā veidā ietekmēt. Var piekrist pāvestam , ka notikušais ir viens no trešā pasaules kara fragmentiem.

Kara laikā it īpaši jāķeras pie garīgiem ieročiem.

Requiem aeternam dona eis, Domine, et lux perpetua luceat eis.

2.

Katra nelaime, kura cieš cilvēki, atgādina mums, ka esam mirstīgi.

Lūk, daži Pestītāja vārdi ja kas pirmie nāk prātā.

Mēs nezinām ne dienu, ne stundu, kad būs jānostājas Tiesneša priekšā. Nedrīkstam atlikt atgriešanos un grēksūdzes Sakramentu.

Vai jūs domājat, ka tie astoņpadsmit, uz kuriem nogāzās Siloes tornis un nosita viņus, bija vairāk vainīgi nekā visi pārējie Jeruzalemes iedzīvotāji? Es jums saku: nē; bet ja jūs par grēkiem negandarīsiet, visi tāpat aiziesiet bojā. (Lk 13, 4-5)

Mums nepalīdzēs ne manta, ne uzkrātie diplomi, tāpat kā neprātīgajam bagātniekam.

Un viņš sacīja: Es darīšu tā: nojaukšu savus šķūņus un uzcelšu lielākus; un tur es savākšu, kas man izaudzis un visu savu mantu.  Un es sacīšu savai dvēselei: dvēsele, tev mantas piekrātas ilgiem gadiem, atpūties, ēd, dzer un dzīro!  Bet Dievs sacīja viņam: Tu neprātīgais, šinī naktī atprasīs tavu dvēseli no tevis, bet kam paliks tas, ko tu sakrāji? (Lk 12,18-20)

Ejot dzīves ceļu, jāizmanto īsais laiks

Bet ja tu ej ar savu pretinieku pie priekšnieka, pūlies jau ceļā no tā atbrīvoties, lai viņš tevi neaizvestu pie tiesneša un tiesnesis nenodotu tevi tiesas izpildītājam, un tiesas izpildītājs neiemestu tevi cietumā! (Lk 12,58)

3.

Lai nepazustu karā, Eiropai ir svarīgi atgūt kristīgu identitāti. Katrs praktizējošais kristietis ir līdzdalīgs šajā procesā. Mums kā Tradīcijas aizstāvjiem šai sakarā ir īpašs aicinājums.

Publicēts iekš Garīgā_dzīve, Kristietis pasaulē | 1 komentārs

Baznīcas kalendārs – tautas kalendārs: Mārtiņdiena

Publicēts 2015-11-11 autors Andris Amoliņš
St_Martin_of_Tours_cutting_his_cloack
Sv. Mārtiņš sadala savu apmetni


Kas dimd, kas rīb ap istabiņu?
Mārtiņa gailīši dancīti veda,
Mārtiņa vakaru sagaidīdami.

Pazīstamā latviešu tautasdziesma atgādina mums par Baznīcas svētkiem 11. novembrī, kas ir starp senākajiem liturģiskajā kalendārā. Kā mums vēstī Katoļu enciklopēdija, svētais Mārtiņš ir dzimis ap 316. g. tagadējās Ungārijas teritorijā (tās daļa Donavas labajā krastā ietilpa Romas impērijas sastāvā). Miris Kandā (Candes) netālu no Tūras (Tours) Francijā. Jau drīz pēc nāves viņu sāka godināt kā svēto, un viņa kults bija ļoti populārs līdz pat jaunākajiem laikiem, kad to mazliet aizēnoja citi, nesenāk ieviesti svētki.

Turpiniet lasīt →
Publicēts iekš Liturģiskais_gads, Svētie, Tautas kalendārs | 1 komentārs

Par paļāvību uz Dievu

Publicēts 2015-11-08 autors Antons Mežeckis

Šodien latīņu rita ordinārajā formā ir lasījumi par divām atraitnēm: Sareptas atraitni, kas bada laikā atdeva pravietim Elijam pēdējo pārtiku (1 Ķēn 17, 10-16), kā arī atraitni, kas noziedoja Svētnīcā pēdējās divas monētas (Mk 12, 38-44). Priesteri šajā gadījumā bieži sprediķo par paļāvību uz Dievu, izdevumā „Mieram tuvu” priesteris D. Abrickis sniedz tam ļoti labu piemēru, ko der izlasīt.

Vai mums ir paļāvība uz Dievu liturģiskā un doktrinālā „bada” laikā? Vai mums pietiek ticības vērot dziļu šķelšanos jautājumā par Evaņģēlija ticamību un Sakramentu būtību pēdējā Sinodē? Vai pietiek noturības noskatīties, piemēram, kā krišnaīti veic kulta darbības katoļu dievnamā „starpreliģiju lūgšanas” ietvaros (Ņujorkas centrā, ir īss video, labi lasītāju komentāri angliski: kauns pirmo gadsimtu mocekļu priekšā, dievnams jākonsekrē vēlreiz)?

Priestera D. Abricka vārdi ir universāli, tāpēc ļoti labi ir piemērojami tradicionālajiem katoļiem.

Mēs, kristieši, esam kļuvuši pārlieku piesardzīgi. Mēs vēlamies būt droši, gribam zināt, kas notiks, vēlamies, lai viss būtu salikts pa plauktiņiem, un, ja tā nav, mēs neriskējam. [..] Lai dzīvē varētu kaut ko sasniegt, ir nepieciešams uzņemties risku. Bet ir jāriskē ar ticību. Tomēr daudzi netic – viņi baidās. Kristietība un Baznīcas dzīve ir piedāvājums drosmīgiem cilvēkiem.

Tradīcijas un ticības aizstāvēšana prasa zināmu drosmi darīt lietas, kas dažiem labiem cilvēkiem var nepatikt. Bet…

„Ja Dievs par mums, kas ir pret mums?” (Rom 8,31)

Publicēts iekš Garīgā_dzīve | Birkas , , | Komentēt

1. novembra vakarā Sv. Jēkaba katedrālē skanēs tradicionālie dziedājumi

Publicēts 2015-10-31 autors Antons Mežeckis

Visu Svēto dienas vakarā, Svētā Jēkaba katedrālē skanēs gregoriskie dziedājumi Schola Sancti Meinardi izpildījumā.

18:00  Vesperes
18.30 Svētā Mise un procesija ar aizlūgumiem par mirušajiem
Var saņemt pilnas atlaidas, kuras var upurēt tikai par mirušajiem, tie ticīgie, kuri:
– laikā no 1. līdz 8. novembrim (ieskaitot) dievbijīgi apmeklēs kapsētu un lūgsies par mirušajiem, kaut vai tikai domās;
– visu ticīgo piemiņas dienā dievbijīgi apmeklēs baznīcu un tur lūgsies Kunga lūgšanu “Tēvs mūsu” un “Es ticu”
 
P.S. Lai visi svētie aizlūdz par mums šajā Baznīcai grūtajā laikā. Šeit var noklausīties Visu svēto litāniju (Litaniae Sanctorum) jaukā izpildījumā.
Publicēts iekš Baznīcas mūzika, Gregoriskie dziedājumi, Liturģiskais_gads, Svētie | 1 komentārs

Arhibīskaps Stankevičs stāsta par Bīskapu sinodi

Publicēts 2015-10-31 autors Antons Mežeckis

V.E. Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs intervijā katolis.lv par Sinodi stāstā:

Viena daļa no bīskapiem, kardināliem saka: „Pasaule mainās, un Baznīcai arī jāmainās līdzi. Ja nemainīsimies līdzi, tad mēs katrs aiziesim savā virzienā.” Tik tālu var piekrist. Taču jautājums, ko nozīmē Baznīcai mainīties. Ja tas nozīmē pieņemt pasaules diktētos noteikumus, tad tas ir nepieņemami. Ja tas nozīmē, ka mums savs vēstījums jāietver tādā formā un vārdos, kas ir saprotami mūsdienu cilvēkam, sabiedrībai, tad pilnīgi piekrītu. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Baznīca, Baznīca Latvijā, Laulība, Sakramenti | 2 komentāri

Latīņu valoda ap mums (2): Dvēseļu diena

Publicēts 2015-10-31 autors Andris Amoliņš

Pirms vairākiem gadiem, proti 2009. gada novembra sākumā Rīgas ielās parādījās padrūmas koncertafišas, kurās uzmanību piesaistīja vārds PLACEBO.

placebo02 placebo01m

Arī 2015. gada vasarā Rīgas ielās ieraudzījām šo vārdu.

placebo-a

Bet toreiz – drēgnajās novembra dienās afiša pievērsa uzmanību Baznīcas liturģiskā gada notikumiem. Kā zināms, 2. novembris ir Dvēseļu diena, kad tiek aizlūgts par dvēselēm Šķīstītavā. Jau tās priekšvakarā baznīcās tradicionāli tika dziedāts Mirušo Oficijs (Officium Defunctorum) vai vismaz tā sākumdaļa – Vesperes par mirušajiem. Rīgā to vismaz vēl praktizē Sv. Franciska baznīcā.

Lūk, šī dievkalpojuma pirmā antifona! Un ar kādu vārdu tā sākas?

antiphona_placebo_domino_1

Teksts atrodams 114. Psalmā (Vulgātas versijā) un nozīmē: “Es būšu patīkams Kungam dzīvo zemē”. Latviski šai rindai zināms arī tulkojums: “Es staigāšu Kunga priekšā dzīvo zemē”.

Pēc vārdnīcas latīņu vārds “placebo” tiešām nozīmē “patikšu (kādam), būšu patīkams”. Kāpēc tomēr Bībelē latviešu un citās valodās redzam vārdu “staigāt”, varam izlasīt rakstiņā “Biblical origins of placebo“, kas atrodams Journal of the Royal Society of Medicine 2000. g. aprīļa numurā.

Nav arī brīnums, ka par to raksta nevis teoloģijas, bet medicīnas žurnālā. Medicīnā placebo apzīmē vielu vai ārstniecisku procedūru, kurām objektīvi nevarētu būt dziedinošas iedarbības uz pacientu, taču reizēm šādu iedarbību izjūt pacients vai pat to novēro citi (t. s. placebo efekts). Tātad pacientam iedarbība ‘patīk’, taču veselāks viņš visdrīzāk nav kļuvis.

Beigās jāpiebilst, ka vārds PLACEBO koncertafišā ir nosaukums kādai angļu alternatīvā roka grupai. Dieva apredzība arī ar afišas starpniecību var mums atgādināt gan par pienākumu veikt žēlsirdības darbu (lūgties par dvēselēm Šķīstītavā), gan par nepieciešamību pašiem būt patīkamiem Kunga priekšā.

Publicēts iekš Latīņu valoda, Liturģiskais_gads | 2 komentāri

Pāvesta Franciska vēstījums tradicionālo katoļu svētceļojumam Romā

Publicēts 2015-10-27 autors Antons Mežeckis

Pāvests Francisks ar Svētā Krēsla Valsts sekretariāta starpniecībuir nosūtījis vēstījumu ikgadējā svētceļojuma Populus Summorum Pontificum dalībniekiem. Šogad šis notikums sakrita ar Starptautiskās Federācijas Una Voce Ģenerālo asambleju Romā.

 No svētceļojuma vietnes Una Cum Papa Nostro (skat. arī Jaunās Liturģiskās Kustības vietnē).

 V.E. arhibīskapam Gvido Poco (Guido Pozzo)

Pontifikālās komisijs Ecclesia Dei sekretāram

Sakarā ar Coetus Internationalis Summorum Pontificum svētceļojumu Romā, kurš   uztur dzīvu seno Romas liturģiju Baznīcā, Svētais Tēvs Pāvests Francisks sūta sirsnīgus sveicienus kopā ar novēlējumiem, lai piedalīšanās šajā dievbijīgajā vizītē pie apustuļu kapiem veicinātu viņu dedzīgu uzticību Kristum, kurš tiek godināts liturģijas skaistumā, kura ieved mūs slavas gaismā pārveidotā Kunga apcerē un kura dod atjaunotu enerģiju viņu liecībai par kristīgās ticības mūžīgo vēsti. Viņa Svētība piesauc bagātas Svētā Gara dāvanas un Dievmātes mātišķu aizstāvēšanu un, lūdzot viņu neatlaidīgu lūgšanu savam Pētera kalpošanas atbalstam, dod Jūsu Eskelencei, bīskapiem, priesteriem un visiem ticīgajiem, kas ir klātesoši svētajā celebrēšanā, pieprasīto Apustulisko svētību, viņu auglīga ceļojuma kopā ar Baznīcu labā.

Kardināls Pjetro Parolins (Pietro Parolin)

Valsts sekretārs

(Tulkoja no angļu valodas Antons Mežeckis)

Publicēts iekš Baznīca, Una voce | Birkas , , | Komentēt