Gregoriskie dziedājumi mobilajā tālrunī. Trīs lietotnes mūsdienīgam kantoram

Publicēts 2018-03-17 autors Andris Amoliņš

Tā kā tagad gandrīz katrai dzīves situācijai un cilvēka darbības jomai ir atbilstoša mobilā telefona lietotne (aplikācija), arī Baznīcas dziedājumu joma nevar palikt malā un dažādi gregoriskās dziedāšanas un programmēšanas entuziasti vai to grupas piedāvā saviem kolēģiem iespēju respektablās Baznīcas dziedājumu grāmatas aizstāt ar krietni vieglākajām un lietojumā daudzpusīgākajām elektroniskajām ierīcēm.

Dievkalpojumu kongregācijas prefekts V. Em. Roberts kardināls Sara gan uzskata mobilo telefonu izmantošanu lūgšanā par nepiemērotu, jo šī ierīce nav veltīta dievkalpojumam vien, bet tiek izmantota arī profāniem nolūkiem. Varbūt tiešām dziedāšanai dievkalpojumā grāmatām būtu dodama priekšroka, taču mācību un mēģinājumu procesā elektroniskie palīglīdzekļi var noderēt. Tāpēc šeit aplūkosim trīs lietotnes Square Note, Chant Tools un Schola Cantorum. (Aicinām noklikšķināt uz attēliem, lai tos apskatītu tuvāk). Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Baznīcas mūzika, Gregoriskie dziedājumi | Komentēt

Starptautiskās Federācijas Una Voce Ģenerālā asambleja un Svētceļojums “Populus “SummorumPontificum” – 2017″

Publicēts 2017-12-19 autors Andris Amoliņš

Skats uz Vatikānu no FIUV Ģenerālās asamblejas norises vietas.

No 2017. gada 15. līdz 17. septembrim Romā norisinājās Starptautiskās Federācijas Una Voce (FIUV) kārtējā Ģenerālā asambleja. Kā jau pirms diviem gadiem, arī šoreiz tā tika rīkota vienlaicīgi ar ikgadējo svētceļojumu Populus Summorum Pontificum. Abu sarīkojumu datumi bija izvēlēti, lai tie sakristu ar desmitgadi, kopš spēkā stājās pāvesta Benedikta XVI apustuliskās vēstules Summorum Pontificum normas. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Una voce | Komentēt

Priesteris Jozefs fon Cīglauers (tradicionālā ceļotāja piezīmes).

Publicēts 2017-11-20 autors Andris Amoliņš

Pr. Jozefs fon Cīglauers (www.katholisches.info)

Vēl atrodoties aizvadītās Dvēseļu dienas noskaņā, radās vēlēšanās pakavēties atmiņās pie kāda ceļojuma pa Dienvidtiroli 2008. gadā, tā pieminot priesteri, kuru šajā rudenī Dievs pēc ilgas kalpošanas pie Viņa altāra aizsauca no šīs pasaules. Dzimis, uzaudzis un kalpojis Dienvidtirolē, kur pārsvarā runā vāciski, bet kas tagad atrodas Itālijas sastāvā (it. Alto Adige), Jozefs fon Cīglauers (Zieglauer, 1925.05.11.–2017.10.22.) ir savā ziņā pravietiska personība, jo līdz pat mūža beigām turējies pie Romas rita tradicionālās formas, tādējādi izdzīvojot savu pārliecību, kuras atbilstību patiesībai, par spīti valdošajam pretējam viedoklim, 2007. gadā apstiprināja pāvests Benedikts XVI, proti – ka šī dievkalpojuma forma nekad nav bijusi aizliegta. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Liecība | Komentēt

Oportet eum regnare – Viņam jāvalda

Publicēts 2017-10-28 autors Andris Amoliņš

Kristus Karaļa svētki, kuri pēc to iedibinātāja pāvesta Pija XI rīkojuma jāsvin oktobra pēdējā svētdienā un kuri tā arvien tiek svinēti Romas rita tradicionālajā formā, ir pēc savas būtības un satura Baznīcas sociālās mācības svētki. Pija XI enciklika Quas primas (1925. g.), ar kuru šie svētki tika ieviesti, harmoniski iekļaujas garā virknē pāvestu izdoto dokumentu, kas veltīti evaņģēlija likuma īstenošanai cilvēku dzīvē šajā pasaulē. Īpaši daudz Baznīcas maģistērijs pievērsies šai tēmai sākot ar 19. gadsimtu, kad sociālajām tēmām savus gana rakstus veltījuši pāvesti Leons XIII, Pijs XI, Pijs XII, Jānis XXIII, Pāvils VI, Jānis Pāvils II, Benedikts XVI un Francisks. Pāvesti apzinājās, ka kristīgajai civilizācijai vājinoties, vispirms protestantisma, tad tā sauktās apgaismības ietekmē, vairs nav pašsaprotama sabiedrības likumu balstīšanās Dieva atklāsmē, tāpēc Baznīcas pienākums bija pacelt savu cilvēku mācītājas balsi un atgādināt un likt pie sirds visiem kristiešiem, bet īpaši tiem, kas ieņem vadošus amatus savās valstīs, ka tikai Kristus likuma ievērošana ir patiesas sabiedrības saskaņas un labklājības pamatā. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Kristietis pasaulē, Liturģiskais_gads | 3 komentāri

Paldies, Benedikt!

Publicēts 2017-07-07 autors Andris Amoliņš

Desmit gadu ir pagājis, kopš pāvests Benedikts XVI izdeva savas valdīšanas laika svarīgāko likumdošanas aktu, bet varbūt reizē arī maģisteriālo dokumentu – apustulisko vēstuli Summorum Pontificum. Divpadsmit kodolīgi punkti ar dažiem apakšpunktiem veido tādu kā priesteru un laju pamattiesību Magna Charta.

Kā svētais pāvests Pijs V ar bullu Quo primum 1570. gadā pasludināja, ka ikviens priesteris vismaz tā sauktajās “privātajās” Misēs drīkst un turpmāk drīkstēs, nebaidoties ne no kādām sankcijām, upurēt tradicionālo Romas sv. Misi tā, kā tolaik to darīja Romas pāvesta kūrijā, tā pāvests Benedikts XVI 2007. gada 7. jūlijā paziņoja: Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Baznīca | 1 komentārs

“Summorum Pontificum” – 10

Publicēts 2017-06-18 autors Andris Amoliņš

Pāvests Benedikts XVI (amatā 2005.–2013. g.)

Drīz apritēs desmit gadu, kopš pāvests Benedikts XVI izdevis apustulisko vēstuli motu proprio formā (t.i., pēc savas iniciatīvas) Summorum Pontificum – dokumentu, kuru daudzi sen jau gaidīja, bet kura iespējamībai tobrīd bija grūti noticēt. Par šo likumdošanas aktu emeritētajam pāvestam var būt pateicīgi visi Romas rita katoļi, sevišķi tie, kas mīl rita tradicionālo formu un tajā iemiesotās ticības patiesības.

Apustuliskā vēstule konstatēja faktu un visiem to atgādināja: tradicionālā Romas rita latīņu Sv. Mise jeb tā sauktā Tridentes Mise, proti, tā ko 1570. gadā kodificēja Tridentes koncils, bet kas gandrīz neatšķiras no tās, ko redzam gadsimtu agrāk izdotajā Romas pāvesta kūrijas Misālē, kas savukārt daudz neatšķiras no 13. gs. izplatītajām plenārmisālēm, kuras savukārt ir to Sv. Mises formulāru kopojums, ko atrodam kristietības pirmās tūkstošgades sakramentārijos, – šī pati Tridentes Mise, ko visi Romas rita priesteri svinēja līdz pat 20. gs. 60. gadiem, nekad nav bijusi atsaukta un principā vienmēr bijusi atļauta. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Baznīca Latvijā, Una voce | 1 komentārs

Kristus ir augšāmcēlies un eņģeļi priecājas!

Publicēts 2017-04-16 autors Antons Mežeckis

Angel_at_Tomb

Pateicoties Dieva žēlastībai esam sagaidījuši kārtējos Kristus augšāmcelšanās svētkus! Cerams, ka Gavēņa laiks nav pagājis bez augļiem, un šie svētki mums nav tikai ierastas tradicionālas vai reformētas ceremonijas. Atcerēsimies, ka tik daudziem Kristus Augšāmcelšanās fakts ir ļoti neērts un ienīstams. Tas traucē agresīvi sekulārajai sabiedrībai, kas pat mūsu zemē cenšas slēpt Kristus pestījošo darbu zaķu un olu ēnā. Tas traucē arī dažiem Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Lieldienas | Komentēt

“Ak, laimīgā vaina!” Pārdomas par “Exsultet” dziedājumu (1)

Publicēts 2017-04-15 autors Andris Amoliņš

Kristus atver elles vārtus un atbrīvo Vecās Derības taisnos (www.breviary.net)

Lieldienu Vigilijas Sv. Mise Lielajā Sestdienā iesākas ar uguns svētīšanu, no kuras tiek iedegta un pasvētīta Lieldienu svece. Šīs ceremonijas laikā diakons dzied īpašu dziedājumu, ko pazīst pēc tā pirmā vārda “Exsultet” (“Lai līksmo”), bet tas ir ticis saukts arī Laus cerei (Sveces slavinājums) vai Praeconium paschale (Lieldienu daudzinājums). Šajā tekstā “liturģijas valoda paceļas tādos augstumos, kam grūti atrast paralēli kristīgajā literatūrā” (Katoļu enciklopēdija). Šogad piedāvājam lasītājiem vācu priestera Mihaēla Vildfeiera (Wildfeuer) pārdomas izejot no virsrakstā liktās paradoksālās frāzes, kas ņemta no dziedājuma teksta. Autors tālāk aplūko cilvēka kritušo un atpestīto stāvokli un Dieva žēlastības darbību tajā. Raksts vācu valodā publicēts žurnālā Una Voce Korrespondenz, 2007. g. 2. numurā, 67.–80. lpp., un tulkojums šeit ar dažiem īsinājumiem publicēts ar izdevēja Una Voce Deutschland laipnu atļauju. Kopā ar raksta pirmo daļu publicējam pašu “Exsultet” tekstu latīniski un (liekas, pirmoreiz visā garumā) latviski.

Šķietami paradoksālais izsauciens “Ak, laimīgā vaina!” (“O felix culpa!”) izskan liturģiskā gada kulminācijā, visu svētku svētkos, vissvētajā Lieldienu naktī Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Lieldienas | 2 komentāri

Atceries, cilvēk, ka tu esi pīšļi un par pīšļiem atkal kļūsi

Publicēts 2017-03-01 autors Andris Amoliņš

Bīskaps izved gandarītājus arā no dievnama (Romas Pontifikāles 1561. g. izd. gravīra; att. no Schola Sainte Cecile vietnes)

Pelnu trešdiena jau kopš pāvesta Gregora Lielā laikiem ir četrdesmit dienu Gavēņa laika sākums. Pirms tam Gavēnis sākās ar Gavēņa 1. svētdienu, un patiešām, dievkalpojumi nedēļā pēc Aizgavēņa svētdienas vēl daļēji saglabā tādu kārtību, kā visā iepriekšējā Priekšgavēņa laikā. Tomēr sākot ar Pelnu trešdienu – un turpmāk līdz Lielajai nedēļai – Sv. Misē pirmdienās, trešdienās un piektdienās pirms Evaņģēlija lasījuma novietots papildu dziedājums – Trakts, kas sastāv no vairākiem Psalmu pantiem. Savukārt kanoniskajās stundās – Laudēs un Vesperēs – tiek skaitīti īpaši aizlūgumi (Preces feriales) – par pāvestu, diecēzes bīskapu, labdariem, mirušajiem, dažādās ciešanās esošajiem. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Gavēnis, Liturģiskais_gads, Sakramentālijas | 1 komentārs

Aizgavēņa svētdiena un lielākais no tikumiem

Publicēts 2017-02-26 autors Andris Amoliņš

Bet tagad paliek ticība, cerība, mīlestība, šīs trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība (1. Kor. 13:13)

Sv. Pāvils sludina Atēnās (breviary.net)

Sv. Pāvils sludina Atēnās (breviary.net)

Aizgavēņa svētdienas Sv. Mises lasījums noslēdzas ar šiem vārdiem, ar kuriem Sv. Pāvils pabeidz savu slavas dziesmu mīlestības tikumam. To klasiski definē kā “Dieva “ielietu” tikumu, kas virza cilvēka gribu mīlēt Dievu par visu vairāk un mīlēt cilvēku Dieva dēļ.” (The Catholic Encyclopedia, Robert Appleton Co., 1910, Vol. IX, p. 397.)

Jezuītu tēvs Pēteris Cirsis, apkopojot Baznīcas maģistērija izteikumus par šo tēmu, raksta: “”Svētdarīgā žēlastība nes visdaiļāko tikumu rotu; Dievs ielej tikumus dvēselē reize ar žēlastību” (Romas katechisms, II, 2, 50). Katechisms domā abu veidu tikumus – teoloģiskos un morālos. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Garīgā_dzīve, Liturģiskais_gads, Priekšgavēnis, Teoloģija | 1 komentārs