Una Voce Latvija

Pirmsaizgavēņa svētdiena: cilvēks un pārējā radība

Publicēts 2017-02-18 autors Andris Amoliņš

Sv. Ambrozijs (5. gs. mozaīka Milānas Sv. Ambrozija bazilikā) (breviary. net)

Sv. Ambrozijs (breviary. net)

Seksagezimas jeb Pirmsaizgavēņa svētdienu raksturo dienas evaņģēlija lasījums – līdzība par sējēju (Lk. 8, 4–15). Savukārt Kanoniskās stundas mums liek priekšā arī Vecās Derības stāstu par Noasu un Lielajiem Plūdiem (Rad. 5:31, 6:1–15), ko turpina lasīt arī sekojošajās darbdienās. Ar pārskatu par šīs svētdienas dievkalpojumiem un īpaši Sv. Mises tekstiem var iepazīties pērn šeit publicētajā rakstā. Šoreiz, Sv. Ambrozija (340.–397.) komentārs par Dieva derību ar Noasu un gandrīz visas cilvēces iznīcināšanu plūdos (Matutīna 4.–6. lasījums, no Grāmatas par Noasu un šķirstu, 4. nod. ap vidu). Baznīcas doktors no Milānas pieskaras arī jautājumam par cilvēka un pārējās radības attiecībām Dieva plānā. Tā kā pāvests Francisks arī aicina mūs apdomāt savas attiecības ar radīto pasauli, kā to taisnīgi izmantot un apsaimniekot, tad arī šis Sv. Rakstu komentārs var palīdzēt iedziļināties aktualizētajā problēmā.

“Mēs lasām, ka Kungs bija sadusmots, Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Liturģiskais_gads, Priekšgavēnis | 1 komentārs

“Allelūja” apglabāts, Priekšgavēnis iesācies.

Publicēts 2017-02-11 autors Andris Amoliņš

Allelūja “bēres” (New Liturgical Movement)

(Papildināts 16.02.17.)

Tradicionālā Romas rita liturģiskajā kalendārā šogad pie 12. februāra parādās grieķu izcelsmes vārds Septuagesima, kas nozīmē “septiņdesmitā”. Nosaukumam būtu jāapzīmē dienu skaits līdz Lieldienām, taču tas nav precīzi, jo īstenībā to ir sešdesmit trīs. Romas ritā sākot ar šo dienu vairs nedzied “Alleluja” (arī svētku dienās nē), bet svētdienās pazūd arī “Gloria“. Šī pāreja šur tur tiek atzīmēta ar dažādām paraliturģiskām izdarībām, kam kopīgs apzīmējums “Allelūja bēres”. Piemēram, Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Liturģiskais_gads, Priekšgavēnis | 1 komentārs

Ceturtā svētdiena pēc Epifānijas: „Kungs, glāb mūs!“

Publicēts 2017-01-29 autors Antons Mežeckis

backhuysen_ludolf__christ_in_the_storm_on_the_sea_of_galilee

Atceros, ka V.E. bīskapam J. Cakulam, kurš savā dzīvē ir piedzīvojis grūtus laikus, patīk salīdzināt Baznīcu ar Kunga laivu vētrā. Viņam ir taisnība: jo grūtāki ir laiki Baznīcai un Baznīcā, jo biežāk jāatceras šis fragments.

Tikai pēc tam, kad vētra ir satricinājusi koku līdz pat tā saknēm, mēs varam zināt, vai šis koks vēl ir vesels un vai tas spēj pretoties laika likstām. Tāpat Jēzus skaidri parāda Sevi cīņā ar Saviem ienaidniekiem. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Liturģiskais_gads | 1 komentārs

Trešā svētdiena pēc Epifānijas (Adorate): “Spēcīga ir Kunga labā roka”

Publicēts 2017-01-22 autors Antons Mežeckis

Atkal piedāvājam dziļu komentāru.

„Nešķīsts!“ – vai tas nav mūsu laikmeta kliedziens? Tik daudzi cilvēki, tik daudzi nabaga cietēji ir grēka spitālības skarti; visas cilvēces ķermenis guļ slimības drudzī. Pārāk ilgi tas tika izmantots ļaunumam, pārāk ilgi tika darītas ļaunprātības pret Dievu.

christ_healing_the_leper_icon

Svētdienas, kas seko Kunga parādīšanās svētkiem, stāsta mums par Jēzus Kristus Valstību virs zemes, par Dieva Valstību mūsos un Baznīcā. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Gregoriskie dziedājumi, Liturģiskais_gads | 5 komentāri

Kristiešu vienotības nedēļas sākotnējie lūgšanu nodomi

Publicēts 2017-01-17 autors Andris Amoliņš

Vatikāna Sv. Pētera bazilikas galvenais altāris un Sv. Pētera katedras altāris – kristiešu vienotības simbols (www.breviary.net)

“Maigās jūtas, kas pildīja Jēzus Vissvētāko Sirdi, kad Viņš redzēja ļaužu pulku “un Viņam kļuva to žēl, jo tie bija kā avis, kam nav gana (Mk. 6:34)”, nevar nepiepildīt arī Viņa Vikāra dvēseli, kad Mēs apdomājam to lielo skaitu, kam nav vēl pasludināta labā vēsts, bet īpaši tos, kuri nelaimīgā kārtā ir atdalīti no komūnijas ar Svēto Krēslu un Pētera katedru, ticības un mīlestības vienotības centru.” Tā rakstīja pāvests Jānis XXIII savā vēstulē Grēku izpirkšanas franciskāņu brāļu priekšniekam 1959. gada 28. oktobrī. Minēto brālību Ņujorkā (ASV) bija dibinājis kristiešu vienotības nedēļas tradīcijas aizsācējs T. L. Vatsons. Kad 1916. gada 25. februārī pāvests Benedikts XV apstiprināja šo lūgšanas iniciatīvu un piesaistīja tai atlaidas, tā varēja sākt izplatīties visā Katoliskajā Baznīcā, sākumā visvairāk, protams, ASV. Tātad šogad Kristiešu vienotības lūgšanu nedēļa kā visas Baznīcas pasākums noritēs jau 100 reizi. Jānis XXIII piekrizdams T. L. Vatsona domai, ka lūgšana ir galvenais līdzeklis ilgotās vienotības panākšanai un ka “dedzīgas lūgšanas jāraida uz Visvareno par to, lai visi atgriežas pie vienīgās patiesās ticības,” raksta: “Mēs labprāt pievienojamies mūsu priekšteča laimīgā piemiņā pāvesta Pija XII vārdiem, kas izteica dievbijīgu vēlmi, ka šī prakse “tiktu izplatīta pasaulē, cik plaši vien iespējams””. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Ekumēnisms, Liturģiskais_gads | Komentēt

Otrā svētdiena pēc Epifānijas (Omnis terra): “Kāzu svinības”

Publicēts 2017-01-15 autors Antons Mežeckis

Piedāvājam komentāru šīs dienas Evaņģēlijam par mūsu Kunga Jēzus Kristus pirmo paveikto brīnumu.

kanu_kazas

Jāņa 2, 1 – 21

1. Un trešajā dienā Galilejas Kānā bija kāzas; un Jēzus māte bija tur.
2. Bet arī Jēzus un Viņa mācekļi tika aicināti kāzās.
3. Un, kad pietrūka vīna, Jēzus māte sacīja Viņam: Viņiem nav vīna.
4. Bet Jēzus viņai sacīja: Kas man un tev, sieviet? Vēl mana stunda nav nākusi!
5. Viņa māte sacīja apkalpotājiem: Visu, ko Viņš jums sacīs, dariet.
6. Bet saskaņā ar jūdu šķīstīšanos tur bija novietoti seši akmens trauki ūdenim, un katrā no tiem ietilpa divi vai trīs mēri.
7. Jēzus sacīja viņiem: Piepildiet traukus ar ūdeni! Un viņi tos piepildīja līdz malām.
8. Tad Jēzus sacīja viņiem: Tagad smeliet un nesiet galdzinim! Un viņi aiznesa.
9. Bet, kad galdzinis nogaršoja ūdeni, tas bija pārvērsts vīnā. Nezinādams, no kurienes tas (kamēr apkalpotāji, kas smēla ūdeni, to zināja), galdzinis aicināja līgavaini.
10. Un sacīja viņam: Ikviens cilvēks vispirms pasniedz labo vīnu, bet, kad tie jau ieskurbuši, tad sliktāko; bet tu taupīji labo vīnu līdz šim.
11. Šo sākumu brīnumiem Jēzus darīja Galilejas Kānā, atklādams savu godību; un Viņa mācekļi ticēja uz Viņu.

Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Gregoriskie dziedājumi, Liturģiskais_gads | Komentēt

Epifānijas “oktāvas” diena – Kunga Kristīšanas svētki

Publicēts 2017-01-12 autors Andris Amoliņš

Kristus kristīšana (www.breviary.net)

Kā vairumam lielo svētku, Epifānijai jeb Zvaigznes dienai gadsimtiem ilgi bija turpinājums nedēļas garumā. Oktāvas diena bija astotā, kā pirmo skaitot pašus svētkus, bet parasti visas starpā esošās dienas bija “infra octavam”. Pašā Epifānijas oktāvas dienā – 13. janvārī – tika lasīts evaņģēlijs par to, kā Sv. Jānis Kristītājs kristīja Jēzu Jordānas upes ūdenī (Jņ. 1:29–34). Kā svētki sākās ar Austrumu gudro jeb magu ierašanos pie bērna Jēzus, tā noslēdzas ar pieaugušā Jēzus ierašanos Jāņa, kurš sagatavo Viņam ceļu. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Liturģiskais_gads, Ziemassvētki | Komentēt

In memoriam – Kristīna Kampo, 1923–1977

Publicēts 2017-01-11 autors Andris Amoliņš

“Otaviāni intervences” iedvesmotāju pieminot

campo Šā gada 10. janvārī aprit 40 gadu, kopš Dievs no šīszemes dzīves aizsauca itāļu dzejnieci, rakstnieci, tulkotāju, kā arī asociācijas Una Voce Italia līdzdibinātāju, kas pazīstama ar pseidonīmu Kristīna Kampo (Cristina Campo). Vitorija Gverrīni (Guerrini) – tāds viņas īstais vārds – piedzima komponista un muzikologa Gvido Gverrīni ģimenē. Būdama ar vārīgu veselību kopš dzimšanas un kautrīgas dabas, viņa publicējās galvenokārt ar pseidonīmiem, no kuriem Kristīna Kampo ir vispazīstamākais un ar ko parakstīti visi viņas darbi, kas iznākuši pēc viņas nāves. Viņai bija plašas intereses reliģiju pētniecības laukā, t. sk. par jūdaismu un Austrumu reliģijām. Viņa bija pazīstama ar vairākiem ievērojamiem 20. gs. domātājiem, piem., Simonu Veilu (Weil), no kuriem gan distancējās mūža beigu posmā, pievēršotie dziļākai katoliskās ticības praksei. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Una voce | 1 komentārs

Svētdiena pēc Zvaigznes dienas – Svētās Ģimenes svētki (2)

Publicēts 2017-01-10 autors Andris Amoliņš

Svētā Ģimene (www.breviary.net)

Šī publikācijas pirmajā daļā apskatījām Svētās Ģimenes svētku vēsturi, vietu Baznīcas kalendārā un Sv. Mises galvenos tekstus. Evanģēlija lasījums (Lk. 2:24–52) stāsta par divpadsmitgadīgā Jēzus trīs dienu uzturēšanos Jeruzalemes Templī un sarunām ar mācītājiem, kur Marija un Jāzeps Viņu arī atrod. Šo epizodi arī mēdzam apdomāt, lūdzoties Rožukroņa Priecīgās daļas piekto noslēpumu. Par tā saukto Jēzus dzīves “apslēpto posmu”, ieskaitot atgadījumu Templī, raksta arī Katoliskās Baznīcas Katehisms (n. 531–534).

Šajā evaņģēlija stāstā ir arī kas tāds, kas var nebūt uzreiz saprotams. Piemēram, kā Jēzus, kurš no iemiesošanās brīža ir patiess Dievs, var pieņemties gudrībā? Tāpat arī – kā Jēzus, kurš bija bez grēka, varētu sāpināt savus vecākus, bet tie – viņam izteikt pārmetumus? Bet Viņš taču nozuda no savu vecāku ceļabiedru redzesloka un tā vietā, lai, kā paredzēts, atgrieztos mājās, devās uz Jeruzalemes templi!

Pirms gada šajā sakarā diskusijas izraisīja arī pāvesta Franciska izteikumi kādā sprediķī, kas veltīts šai evaņģēlija epizodei (tulkotāja izcēlums): Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Liturģiskais_gads, Svētie, Teoloģija, Ziemassvētki | Komentēt

Svētdiena pēc Zvaigznes dienas – Svētās Ģimenes svētki (1)

Publicēts 2017-01-08 autors Andris Amoliņš

Jēzus ar Mariju un Jāzepu, un rakstu mācītājiem (www.breviary.net)

No iepriekšējo dienu publikācijām jau redzējām, ka divpadsmit dienas no Ziemassvētkiem līdz Zvaigznes dienai ir kā vieni lieli svētki – gan atklājot dažādus Dieva iemiesošanās noslēpuma aspektus (dzimšana, vārda došana, norādes uz gaidāmo upurnāvi Golgātā, pestīšanas vēstures un pasaules vēstures sakars), gan liekot Kristus gaismai atspīdēt Jaunās Derības svētajos (pirmmoceklis Stefans, evaņģēlists Jānis, Nevainīgie bērniņi – tā sauktie Kristus līdzgaitnieki – Comites Christi). Savukārt Zvaigznes jeb Kunga Atklāšanās/Parādīšanās svētku diena (6. janvāris) kā pēdējā no šīm divpadsmit pati slēpj sevī veselu noslēpumu buķeti. Trīs atklāšanās notikumus, ko 6. janvāra Stundu dievkalpojumi nosauc visus vienā elpas vilcienā, Romas Misāle piemin izvērstāk, iekļaujot tos trijos formulāros: 6. janvārī – Jēzusbērna atklāšanās pagānu tautām, ko pārstāv Austrumu gudrie, svētku oktāvas dienā – 13. janvārī – pieaugušā Jēzus dievišķības atklāšanās kristībā Jordānas upē, bet otrajā svētdienā pēc Zvaigznes dienas – pirmais publiskais brīnums kāzu svinībās Kānā. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Liturģiskais_gads, Ziemassvētki | 1 komentārs