Divas Jeruzālemes

Publicēts 2020-03-20 autors Andris Amoliņš

Jēzus pavairo maizi un zivis (Breviary.net)

Gavēņa ceturtās svētdienas nosaukums ir arī Laetare svētdiena – pēc Sv. Mises introita pirmā vārda, kas nozīmē “Priecājies!” Baznīca tā iezīmē Gavēņa laika viduspunktu parādot gavēšanas optimistisko pusi, arī savā ceremoniālā – gandarīšanas violetais liturģiskajos tērpos uz vienu dienu tiek nomainīts ar mazliet vieglprātīgu rozā, krāsa it kā līdzīga, tomēr ne gluži tā pati. Bet aicinājumu priecāties pravietis Isajs šajā tekstā (Is. 66:10,11) adresē Jeruzālemei. Arī pāvesta galma tradicionālā stacija, kas atzīmēta misālē, ir Romas baznīca Sv. Krusts Jeruzālemē, kurā atrodas 4. gs. no Jeruzālemes atvestās Jēzus ciešanu relikvijas, tajā skaitā – uzraksta plāksne, kas bija piestiprināta krustam Golgātā. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Gavēnis | 1 komentārs

Gavēnis pandēmijas noskaņā

Publicēts 2020-03-18 autors Andris Amoliņš

Simone Baschenis de Averara “Nāves deja” (1539. g.) (Messa in latino)

“Io sont la morte che porto corona
Sonte signora de ognia persona
Et cossi son fiera forte et dura
Che trapaso le porte et ultra le mura“

“Es esmu nāve un kroni nesu, pār cilvēku katru es valdniece esmu, un esmu tik varena, stipra un barga, ka vārti, nedz mūri no manis nesarga.” Ar šādiem vārdiem sākas kāds dzejolis, kas atrodams vienā no viduslaikos izplatītajiem “Nāves dejas” gleznojumiem, šajā gadījumā – 16.gs. freskā uz Sv. Vigīlija baznīcas sienas Pincolo Ziemeļitālijā (att.). Šodien tas skan kā pravietiska vārdu spēle, atsaucoties uz koronavīrusa izskatu elektronmikroskopa attēlā. Viduslaikos šādus mākslas darbus iedvesmoja Melnā nāve – mēra pandēmija 14. gs. vidū, kā arī dažādas citas pandēmijas. Cilvēce tādas ir pārdzīvojusi daudzas: mēris 6. gs. sākumā, tad 14. gs., 17. gs. Gripas pandēmijas zināmas jau no 9. gs. Pēdējās no tām – 1889. g., 1918. g. (t. s. spāņu gripa;  tai piedēvēti 50 milj. mirušo visā pasaulē), 1957. g. (t. s. Āzijas gripa; 2 milj.), 1968. g. Un kur tad vēl holera, tīfs, bakas, …. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Gavēnis, Kristietis pasaulē | 1 komentārs

Tradicionālā svētdienas Sv. Mise Ogrē 2020. g. 23. februārī

Publicēts 2020-02-16 autors Andris Amoliņš

Priesteris Vladislavs Litaunieks (1909–1941) (oremus.lv)

Priestera-mocekļa Vladislava Litaunieka zīmē un viņa beatifikācijas nodomā šajā Aizgavēņa (Quinquagesima) svētdienā 23. februārī plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem. Piedalīsies ansamblis Schola Sancti Meinardi. Ogres baznīcā ir arī  apskatāma ceļojošā izstāde par pr. V. Litaunieka dzīvi un moceklību. Viņa beatifikācijas lietai veltīta īpaša interneta vietne – oremus.lv.

Zīmīgi, ka šī Sv. Mise notiks tajā pašā Romas rita formā, kurā celebrēja pats pr. V. Litaunieks un citi komunistu režīma nomocītie viņa amata brāļi.

Infomācija par Aizgavēņa svētdienas dievkalpojumu vēsturi un tekstiem atrodama agrākā rakstā, ir publicēts arī priestera sprediķis par apustuļa Pāvila vēstules lasījumu šajā Sv. Misē.

Publicēts iekš Baznīca Latvijā | Komentēt

Sveču dienas Vesperes ar gregoriskajiem dziedājumiem

Publicēts 2020-01-28 autors Andris Amoliņš

Jēzus prezentācija Jeruzālemes svētnīcā (breviary.net)

Sestdien, 1. februārī, plkst. 17.30, Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā tiks dziedātas Vesperes tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem un polifoniju. Piedalīsies ansambļa Schola Sancti Meinardi un kora Versija dziedātāji. Tā kā Dievmātes Šķīstītšanās svētki (2. februāris) šogad iekrīt svētdienā, ir viena no retajām reizēm, kad šo svētku priekšvakarā tiek dziedātas to Pirmās Vesperes.

Tāpat kā 1. janvāris, arī 2. februāris ir reizē Kunga un Dievmātes svētki, un tāpat ar trim nosaukumiem: Dievmātes šķīstīšana, Kunga upurēšana jeb prezentācija, Sveču diena. Par šo svētku izcelsmi šajā vietnē varam izlasīt vairāk.

Vesperu dievkalpojumā psalmi ir tādi kā Dievmātes un citu svēto sieviešu svētkos (109., 112., 121., 126., 147.), savukārt tiem piekārtotās antifonas ir tādas pašas kā Ziemassvētku Oktāvas dienā (1. janvārī). To teksti nav ņemti no Sv. Rakstiem, bet gan ir rezultāts  Baznīcas teoloģiskajai apcerei par Dieva iemiesošanos, skaidrojot Vecās Derības stāstus Jaunās Derības un cilvēces atpestīšanas “ekonomijas” gaismā. Tādā veidā Baznīcas tēvu tradīcija skaidro gan Mozus ieraudzīto liesmojošo, bet nesadegošo ērkšķu krūmu tuksnesī (Izc. 1:3–5) kā Marijas nezūdošo jaunavību, gan karavadoņa Gideona piedzīvoto brīnumu ar zemē noklāto aunādu, kuras vilna bija pilna rasas, kamēr zeme apkārt sausa (Soģu 6:36–38), – kā Dievišķības nokāpšanu Marijas klēpī (vairāki viduslaiku Baznīcas dziedājumi starp Dievmātei veltītajiem epitetiem min “veldzes pilno Gideona aunādu” (“madens vellus Gedeonis“)). Pazīstami tēli ir arī Isaja celma atvase (Is. 11:1) un Jēkaba zvaigzne (Skaitļu 24:17), kuri tiek attiecināti uz Pestītāju pašu. Pašu svētku notikumu, kad bērns Jēzus tiek ienests svētnīcā, Baznīca saskata pravieša Malahija vārdos “Un tūlīt nāks savā svētnīcā Valdnieks, kuru jūs meklējat, un derības eņģelis, pēc kura jūs ilgojaties” (Mal. 3:1).   Dievkalpojuma kulminācija  – kā vienmēr Vesperēs – Dievmātes dziesma Magnificat (Lk. 1:46–55).

Publicēts iekš Gregoriskie dziedājumi, Kanoniskās stundas, Svētie, Ziemassvētki | Komentēt

Tradicionālā svētdienas Sv. Mise Ogrē 2020. g. 26. janvārī

Publicēts 2020-01-19 autors Andris Amoliņš

Kristus dziedina spitālīgo (http://www.thesacredpage.com)

Pielūdziet Dievu, visi Viņa eņģeļi. Dzird un priecājas Siona, un līksmo Jūdas meitas.
(No Sv. Mises ievada dziesmas)

Trešajā svētdienā pēc Zvaigznes dienas (Adorate), 26. janvārī plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem. Piedalīsies ansamblis Schola Sancti Meinardi. Tādējādi paradums ik mēnesi noturēt tradicionālās latīņu Mises Ogrē ieiet jau otrajā gadā. Priestera komentārs šīs Mises tekstiem jau ir bijis publicēts mūsu vietnē.

Par šīs dienas evaņģēlija lasījumu (Mt. 8:1–13) Matutīna lasījumos atrodams Sv. Hieronīma komentārs: “Kungs nokāpjot no kalna satika ļaužu pulku, jo tie nespēja pakāpties augstāk. Un pirmo Viņš sastapa spitālīgo; viņš savas slimības dēļ nevarēja uzklausīt tik daudzus Pestītāja vārdus. Un jāatzīmē, ka šo viņš dziedināja kā pirmo, kā otro – virsnieka dēlu, kā trešo  – Pētera sievasmāti. Ceturtajā reizē pie viņa atveda ļaunā gara apsēstos, kuru garus Viņš izdzina ar vārdu, kad arī izdziedināja visus, kas tur bija slimi. Un, lūk, spitālīgais atnācis pielūdza Viņu un uzrunāja. Ir pareizi, ka pēc sprediķošanas vai pamācīšanas ir izdevība parādīt zīmi, lai caur brīnuma spēku klausītājos nostiprinātu sprediķī dzirdēto. “Kungs, ja Tu gribi, Tu vari mani šķīstīt.” Kurš apelē pie gribas, par spējām nešaubās. “Un Jēzus, izstiepis savu roku, pieskārās viņam un sacīja: Es gribu, topi tīrs!” Kungam izstiepjot roku, spitālība uzreiz atkāpās. Tūlīt arī apdomā, cik pazemīga, bez viltus seko atbilde. Viņš teica: “Ja gribi.” Kungs atbild: “Gribu.” Viņš pirms tam jau bilst: “Tu vari mani šķīstīt.” Kungs uzreiz atsaka: “Topi šķīsts!” Ne tā kā daudzi no latīņiem domā, ka jāsavieno kopā un jālasa: “Gribu šķīstīt.” Bet jālasa atsevišķi, jo vispirms saka: “Gribu”, un tad pavēl: “Topi šķīsts!” “Un Jēzus sacīja viņam: Pielūko, ka tu par to nesaki nevienam”. Un patiesi – kāpēc vajadzēja ar vārdu noklusēt, kas taču miesā bija saskatāms? Tomēr: “Ej, parādies priesterim.” Vispirms tas ir pazemības dēļ, lai redzams, ka viņš parāda godu priesteru kārtai. Pēc tam, lai tie, redzot spitālīgo šķīstītu, vai nu ieticētu Pestītājam, vai arī nē. Ja ieticētu, tiktu pestīti, ja neticētu, būtu bez attaisnojuma. Un vienlaikus – lai neizskatītos, ko Viņam bieži pārmeta, ka Viņš pārkāpj likumu.”

Publicēts iekš Baznīca Latvijā, Liturģiskais_gads | 1 komentārs

Atskats uz 2019. gadu: “Una Voce Latvija” gada laikā

Publicēts 2020-01-02 autors Andris Amoliņš

“Tev būs svēto dienu svētīt”, lasām bauslībā. Pie svētās dienas svētīšanas neatņemami pieder arī Svētās Mises apmeklēšana, tāpēc loģiska ir arī Latvijas ticīgo vēlme, piedalīties tradicionālajā latīņu Sv. Misē īpaši svētdienās un obligātajos svētkos. Nule aizvadītais gadā Dieva žēlastība ir ļāvusi spert pirmo soli šīs vēlmes piepildīšanā kaut vienā draudzes baznīcā. Visa 2019. gada garumā Sv. Mise Romas rita tradicionālajā formā notiek Ogres Sv. Meinarda draudzes baznīcā katra mēneša ceturtajā ceturtdienā. Lai Dievs aizmaksā prāvestam K. Bojāram par viņa uzņēmību par spīti gadu nastai pašam noturēt šos dievkalpojumus! Diemžēl vēl nekur Latvijā tradicionālā Mise Romas ritā nav pieejama katru svētdienu vai visos lielajos svētkos.

Par Una Voce Latvija veikumu informēšanas un izglītības darbā uzskatāma piedalīšanās un finansiāls atbalsts starptautiskās zinātniskās konferences “Starptautiska zinātniska konference Latīņu valoda liturģijā: jā vai nē? Liturģiskās tradīcijas daudzveidība Baltijā” rīkošanā. Tā notika 11. decembrī LU Filozofijas un socioloģijas institūtā un ļāva iepazīties ar vairākiem pētījumiem par sakrālās valodas nozīmi kristietībā. Paldies visiem, kas ieguldīja darbu vai līdzekļus. Konference tika rīkota, atzīmējot “Schola Sancti Meinardi” desmit gadu darbību. Ansamblis konferences dalībniekiem nodziedāja dažus Adventa laika dziedājumus – viena no retajām reizēm, kad tas dziedāja ārpus katoļu dievkalpojuma ietvariem. [Papildinājums 15.04.2020. – Reportāža par šo konferenci publicēta vietnē katolis.lv.]

Otro reizi Aglonas bazilikā varēja notikt tradicionālā Sv. Mise Dievmātes Debesīs uzņemšanas svētku ietvaros. Lai Viņas aizlūgumi pavada Una Voce Latvija darbību nule iesāktajā civilajā gadā!

Publicēts iekš Baznīca Latvijā, Una voce | Komentēt

Tradicionālā svētdienas Sv. Mise Ogrē 2019. g. 22. decembrī

Publicēts 2019-12-15 autors Andris Amoliņš

Ogres Sv. Meinarda baznīca

Adventa ceturtajā svētdienā, 22. decembrī, plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem. Komentārs par šīs Mises tekstiem ir jau ticis publicēts šajā vietnē. Laipni lūdzam Ogrē.

Publicēts iekš Baznīca Latvijā | Komentēt

Vesperes tradicionālajā ritā

Publicēts 2019-12-13 autors Andris Amoliņš

Sestdien, 14. decembrī, plkst. 17.30, Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā tiks dziedātas Vesperes tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem un polifoniju. Piedalīsies ansambļa Schola Sancti Meinardi un kora Versija dziedātāji.

Publicēts iekš Gregoriskie dziedājumi, Kanoniskās stundas | Komentēt

Schola Sancti Meinardi – 10

Publicēts 2019-12-07 autors Andris Amoliņš

“Sakrālā mūzika, būdama svinīgās liturģijas integrāla sastāvdaļa, tās ietvaros kalpo vispārējam mērķim, kas ir Dieva gods un ticīgo svētdarīšana un celsme,”  tā 1903. gadā rakstīja pāvests Pijs X. Īpašības, kas ļauj pildīt šādu uzdevumu – kā turpat norādīja pāvests – vislielākajā mērā piemīt gregoriskajiem dziedājumiem, kuri ir neatņemama Romas rita sastāvdaļa, mantota no Baznīcas tēviem, un ir vienīgais mūzikas stils, kurš visos laikos ir atradis vietu Baznīcas liturģiskajās grāmatās.

Trešdien, 11. decembrī ar starptautisku zinātnisko konferenci Latīņu valoda liturģijā: jā vai nē? Liturģiskās tradīcijas daudzveidība Baltijā savas pastāvēšanas desmitgadi atzīmē gregorisko dziedājumu ansamblis Schola Sancti Meinardi.

Pirms vairāk nekā 10 gadiem – 2009. gada pavasarī grupa katoļticīgo Baznīcas mūzikas entuziastu nolēma apvienot spēkus, lai strādātu šī Baznīcas uzstādītā mērķa labā. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Baznīca Latvijā, Baznīcas mūzika, Gregoriskie dziedājumi | 1 komentārs

Tradicionālā svētdienas Sv. Mise Ogrē 2019. g. 24. novembrī

Publicēts 2019-11-17 autors Andris Amoliņš

Liturģiskā gada pēdējā svētdienā, 24. novembrī, plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem.

Šīs dienas Matutīna 7.–9. lasījumos atrodam Sv. Hieronima komentāru dienas evaņģēlijam (Mt. 24:15–35):

“Tanī laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: Kad jūs redzēsiet izpostīšanas negantību esam svētajā vietā, kā to pravietis Daniēls sacījis , – kas to lasa, lai saprot!” – un tā tālāk. Ja mūs mudina saprast, tas norāda, ka sacītajā ir noslēpums. Bet Daniēla grāmatā lasām šādi (9:27): “Un nedēļas vidū tiks atcelts kaujamais un ēdamais upuris; to vietā kā pirmās izvirzīsies postīšanas negantības, un proti – tik ilgi, kamēr iepriekš nolemtā iznīcināšana pārvelsies pāri arī pašai postīšanai un postītājiem.” Par to apustulis saka (2 Tes. 2:3,4), ka “jāparādās grēka cilvēkam, pazušanas dēlam, kas pretojas un sevi ceļ pārāku pār visu to, kas saucas Dievs un kas tiek pielūgts. Viņš pat ieņem vietu Dieva templī, dēvēdams sevi, it kā viņš būtu Dievs,” kura atnākšana ir saskaņā ar Sātana darbību un iznīcina un atdala no Dieva tos, kas viņu pieņēmuši.

To var saprast gan, ka runa ir vienkārši par Antikristu, vai par Cēzara tēlu, kuru Pilāts nolika Templī, vai par Adriāna jātnieka statuju, kura vēl šodien atrodas vissvētākajā vietā. Par negantību Vecās Derības rakstos sauc elku. Un piesaka “postīšanas”, jo tas ir novietots pamestā un izpostītā dievnamā. Kā postīšanas negantību var saprast arī jebkādu perversu mācību. Kad tādu ieraugām svētajā vietā, kas ir Baznīca, un tā izliekas esam dievišķa, mums jāmūk no Jūdejas uz kalniem, tas ir, no burta, kas nokauj, un no jūdu māņticības, un jātuvojas mūžīgajiem pakalniem, no kuriem brīnumaini mūs apgaismo Dievs, un mums jābūt mājā zem jumta, lai velna ugunīgās bultas mūs necaururbj, bet lai neņemam līdzi neko no iepriekšējās dzīvesvietas, nedz meklējam, kas palicis aiz mums, bet drīzāk lai sējam garīgo Rakstu laukā, lai no tā gūstam augļus, nedz arī ņemam otru apģērbu, kas apustuļiem bija liegts.

 

Publicēts iekš Baznīca Latvijā | 1 komentārs