Bergognone (Lombardija, ap 1453–1523) “Kristus uzcēlies no kapa”, ap 1490.
K R I S T U S I R A U G Š Ā M C Ē L I E S!
Patiesā Lieldienu priekā sveicu mūsu bloga lasītājus!
Būtu labi arī šodien jums piedāvāt kādu izglītojošu rakstu vai kvalitatīvu tulkojumu. Diemžēl gatavu rakstu mums nav, tāpēc teikšu pavisam vienkārši – no sevis. Turpiniet lasīt
14.-15. gs. vērtņu altāra fragments (Viktorijas un Alberta muzejs)
Mūsu pestīšanas 2016. gads ir viens no gadiem, kad Lielā Piektdiena iekrīt 25. martā – Vissvētākās Jaunavas Marijas Pasludināšanas svētkos jeb Māras dienā. Dodot priekšroku Kunga Ciešanu atcerei, Romas rita kalendārā Pasludināšanas svētki ir pārcelti uz pirmdienu pēc Lieldienu Oktāvas, taču katoļu teoloģiskā tradīcija arvien ir saskatījusi ļoti ciešu saistību starp abiem notikumiem – Pasludināšanu un Krustā sišanu, ieskaitot pat uzskatu, ka vēsturiskais asiņainais upuris Golgātas kalnā tika pienests tieši 25. martā. Sv. Augustīns raksta:
Kā ticam, Viņš tika ieņemts 25. martā, kad arī cieta. Tādējādi Jaunavas klēpis, kurā neviens mirstīgais nebija ieņemts, atbilst kapam, kurā Viņu apbedīja un kurā neviens vēl nebija guldīts – ne pirms, nedz pēc tam. (“Par Trijādību”, 4. gr. 5. nod.; sal. Lk. 23:53)
Viduslaikos šī kopsakarība fascinēja gan teologus, gan māksliniekus. Ne tikai Pasludināšanas un Krustā sišanas attēli Baznīcas mākslā ir redzami tuvu kopā, piem., altāros, bet tie reizēm pat ir savīti kopā. Piemēram, lilija, ko tradicionālajā ikonogrāfijā erceņģelis Gabriels pasludināšanas brīdī sniedz Marijai, attēlota kā krusta koks ar pienagloto Jēzu pie tā. Ar vairākiem piemēriem var iepazīties kādas angļu autores internetā publicētā rakstā.
Līdzīgi arī himnā Crux fidelis, ko Lielās Piektdienas liturģijā dzied Krusta pagodināšanas laikā (un Ciešanu laika Matutīnā un Laudēs), ir pants, kurā apdzied bērna Jēzus bezpalīdzīgo stāvokli, viņam guļot koka silītē cieši ietītam autiņos. Šī teksta atrašanās Sv. Krustam veltītā dziedājumā vedina uz salīdzinājumu ar Viņa miesas bezpalīdzīgo stāvokli, kad tā piestiprināta krusta kokam:
| Vagit infans inter arcta Cónditus præsépia: Membra pannis involúta Virgo Mater álligat: Et Dei manus pedésque Stricta cingit fáscia. |
Skaļi raud mazulis, ievietots šaurā silītē; viņa locekļus ietītus autiņos Jaunava Māte sasien, un Dieva rokas un kājas sajož ciešām saitēm. |
Lai svētā Jaunava, kas stāvēja pie dievišķā Dēla silītes un pie Viņa krusta, aizlūdz par mums.
Slavēsim Kungu – pateicība Dievam! Tieši šādā noskaņā varam atcerēties, ka pašā Lielā Gavēņa vidū, šā gada 4. un 5. martā Rīgā Sv. Marijas Magdalēnas draudzes paspārnē notika Gregorisko dziedājumu kursi-meistarklase, par ko šajā vietnē jau bija iepriekšēja informācija. Pasākumu rīkoja Schola Sancti Meinardi – 2009. gadā dibinātais un pašlaik Latvijā vienīgais katoļu muzikālais kolektīvs, kas īpaši specializējies gregorisko dziedājumu – gan Sv. Mises, gan Kanonisko stundu – izpildīšanā katoļu dievkalpojuma ietvaros. Turpiniet lasīt
Tā kā Una Voce statūtos ietilpst uzdevums veicināt Romas rita sakrālās mūzikas mantojuma, īpaši gregorisko dziedājumu, saglabāšanu kā Baznīcas dievkalpojumu organisku sastāvdaļu, Una Voce Latvija ar prieku atbalsta gregorisko dziedājumu grupas Schola Sancti Meinardi iniciatīvu Gavēņa laikā rīkot intensīvas mācības šajā Romas ritam īpaši piederīgajā dziedāšanas veidā. Lūk, te arī sludinājums.
Schola Sancti Meinardi
aicina uz
GREGORISKO DZIEDĀJUMU KURSU-MEISTARKLASI
2016. gada 4. un 5. martā.
Vieta: Rīgā, Sv. Marijas Magdalēnas draudzes mājā, Klostera ielā 4 (Liepas zālē).
Laiks: Piektdien, 4. III, 17.00–20.00
Sestdien, 5. III, 9.00–17.00
Programmā: Sv. Mises un kanonisko stundu dziedājumi.
Meistarklases noslēgumā – kopīgi dziedāta Sv. Mise Romas rita tradicionālajā formā Sāpju Dievmātes Baznīcā 5. martā plkst. 15.00.
Uz Sv. Misi aicināti visi, ne vien kursu dalībnieki!
Nodarbības vadīs:
Adrija Čepaite, Grācas konservatorijas maģistre gregorikā, diriģēšanā un ērģeļspēlē, kā arī gregorikas un polifonijas ansambļa “Graces and Voices” vadītāja;
Mindaugs Kubiļus, Viļņas universitātes Filozofijas fakultātes pasniedzējs un ansambļa Schola cantorum vilnensis (Viļņa, Lietuva) dibinātājs.
Uz kursu-meistarklasi lūgums pieteikties pie Andra Amoliņa (tālr. 29758479, e-pasts: andrisxamolins@gmail.com) līdz 28. februārim. Dalības maksa kursā 5 EUR. Var piedalīties arī nepilnu laiku.
Pāvesta Franciska vizīte Meksikā izrādījās labs iemesls vietnes Paix liturgique1 veidotājiem, lai intervētu nesen ievēlēto Starptautiskās Federācijas Una Voce (FIUV) prezidentu un nacionālās asociācijas Una Voce Mexico dibinātāju Felipi Alanisu Suaresu. Intervijas tēma – tradicionālās Romas liturģijas situācija Meksikā, valstī ar stiprām katolicisma saknēm (83% katoļu no gandrīz 120 milj. iedzīvotāju, Vikipēdija, 2015. g. dati).
1- Felipe, jūs esat bijis klāt pie Una Voce Mexico dzimšanas 2009. gadā. Kāda tolaik bija situācija valstī?
Una Voce Mexico faktiski radās jau 2006. gadā, lai gan FIUV mūs atzina 2009. gadā. Pāvesta Benedikta XVI motu proprio (domāta 2007. g. 7. jūlijā motu proprio izdotā apustuliskā vēstule Summorum pontificum) vēl nebija izdots, un diocēžu ietvaros vēl nekur netika regulāri svinēta tradicionālā Mise. Tomēr Sv. Pija X priesteru brālība valstī darbojās kopš 70. gadiem, aprūpējot daudzas ticīgo kopienas. Turpiniet lasīt
Berlīne. Svētā Adalberta baznīca
Dārgie draugi, ja izbraucat ārzemēs, neaizmirstiet pameklēt Internetā, kur ir pieejama tradicionālā latīņu Mise (labāk meklēt vietējā valodā). Parasti tā ir atrodama visās lielākās pilsētās.
Nesen man bija jāapmeklē Berlīne. Internetā sameklēju lielu sarakstu, kurā tiek uzskaitītas visās tradicionālās Mises Vācijā.
Noskaidroju, ka gandrīz katru dienu tradicionālie dievkalpojumi Berlīnē ir pieejami Filipa Nerija institūtā, nemaz nerunājot par SSPX kapelu. Turpiniet lasīt
Kadrs no Pontifikālmises videoieraksta Krakovā (Polonia Christiana TV. Youtube)
Raimonds Leo kardināls Bērks (Burke), Suverēnā Maltas ordeņa patrons, pirmdien, 8. februārī, celebrēja svinīgu Pontifikālmisi tronī Romas rita tradicionālajā formā Krakovas Sv. Pētera un Pāvila baznīcā.
Šajā baznīcā tradicionālās latīņu Sv. Mises notiek katru darbdienas vakaru; darbdienu rītos tās notiek Krakovas katedrālē, bet trīs Mises svētdienās un svētku dienās šajā pilsētā notiek divās citās baznīcās, kalpojot sv. Pētera priesteru brālības (FSSP) priesteriem. Taču tradicionālā Sv. Mise savā vissvinīgākajā versijā jeb “etalonformā” – svinīga Pontifikālmise tronī – Krakovā notika pirmoreiz kopš 1969. gada liturģiskās reformas.
Kā ziņo katoļu žurnāla Polonia Christiana interneta vietne, Turpiniet lasīt
Daniele Crespi (1597-1630) Sv. Kārļa Boromeja gavēšana (fragments)
Uz Gavēņa sliekšņa gribētu pieskarties gavēšanas tēmai tās šaurākā nozīmē. Pēdējā laikā bieži lasām labas pārdomas par Gavēņa garīgo nozīmi, bet ļoti reti – par miesas savaldīšanu.
Pirms diviem gadiem Internetā es uzgāju rakstu par to, kādi bija Gavēņa noteikumi kādā ASV diecēzē 1873. gadā. Autora (tēva Džona Zūlsdorfa) doma bija vienkārša: kaut gan katoļiem ir saistošas tikai mūsdienu normas, vienmēr var mēģināt kaut ko stingrāku, netaurējot par to kā farizeji, un, piebildīšu, ņemot vērā savu veselības stāvokli.
Lūk, šādi bija noteikumi Ņuarkas (Newark) diecēzē. Turpiniet lasīt
“Fratres: Si linguis hominum loquar, et Angelorum, caritatem autem non habeam, factus sum velut aes sonans, aut cymbalum tinniens.”
“Brāļi, ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm, bet man nebūtu mīlestības, tad es būtu kā dārdošs varš vai skanošs zvārgulis” (1. Kor. 13, 1. Īsais lasījums Laudēs un Vesperēs)
Kristus dziedina aklo. – Duccio di Buoninsegna (1255–1319) (www.breviary.net)
Pēdējā svētdiena pirms Lielā Gavēņa sākuma tiek aizvadīta lielākā teoloģiskā tikuma – mīlestības – un “mūsu ticības tēva” Ābrahāma zīmē. Šīs svētdienas Matutīnā turpinās Radīšanas grāmatas lasījumi sākot ar 12. nodaļu, kas ir veltīti Ābramam no tā brīža, kad viņš paklausīdams Kunga pavēlei izgāja no savas dzimtās zemes. “Vai kristietim var būt labāks paraugs kā šis svētais patriarhs, kura pakļāvība un uzticība sekojot Dieva aicinājumam ir tik pilnīga? […] Dievs aicina viņu, – un viņš pamet visu – savu zemi, radus, tēva namu, un dodas uz nepazīstamu zemi […]; viņš ne reizi nelūkojas atpakaļ. Vai pat apustuļi darīja vairāk? Bet lūk, cik liela ir viņa alga. Dievs viņam saka: “Tevī tiks svētītas visas zemes tautas”. Turpiniet lasīt
Medisonas (ASV) bīskaps R. Morlino svētī sveces tradicionālajā ritā 2015. g. 2. II (Facebook)
Četrdesmitā diena pēc Ziemassvētkiem – 2. februāris – iezīmē beigas Ziemassvētku sezonai, kuras laikā baznīcās turpina dziedāt Ziemassvētku dziesmas, redzami Ziemassvētku rotājumi un betlēmītes. Arī liturģiskajos tekstos notiek izmaiņas. Sākot no 2. februāra Kompletorija kā Dievmātes antifonu vairs nedzied Alma Redemptoris Mater, bet gan Ave Regina caelorum, kas tā turpināsies līdz Gavēņa beigām.
Tāpat kā 1. janvāris, arī 2. februāris ir reizē Kunga un Dievmātes svētki, un tāpat ar trim nosaukumiem: Dievmātes šķīstīšana, Kunga upurēšana, Sveču diena.
Austrumu ritos to sauc par Kunga Pretimnākšanu jeb Sastapšanu (gr. hypapante, bsl. сретение). Romā jau senākajos avotos tie ir Dievmātes svētki. Sv. Mises evaņģēlijs (Lk. 2, 22–32) stāsta par to kā Jāzeps un Marija izpilda to, ko Vecās Derības likums uzliek jaunajām māmiņām. Pirmdzimtais piederēja Kungam un bija jānes uz templi un tur jāizpērk ar upuri. Pēc zēna piedzimšanas māmiņa skaitījās 40 dienas rituāli nešķīsta un nevarēja būt klāt dievkalpojumā, bet pēc tam viņai bija jāšķīstās ar upuri un priestera lūgšanu (Iz. 13; Lev. 12; Skait. 18). Jaunās Derības gaismā svētīgais Kolumba Marmions, OSB, komentē: “Kad Jēzus ir 40 dienas vecs, vissvētākā Jaunava saista sevi vēl tiešāk un dziļāk ar mūsu pestīšanas darbu prezentējot Viņu templī. Viņa ir pirmā, kas upurē mūžīgajam Tēvam Viņa dievišķo Dēlu” (Christ in His Mysteries). Šo noslēpumu apceram arī kā ceturto priecīgo Rožukroņa daļu (sal. arī Katoļu Baznīcas Katehisms, nr. 529).
Līdzīgi kā Austrumu ritos arī Romas ritā Baznīca sauc: “Ecce venit ad templum sanctum suum Dominator Dominus: * Gaude et laetare Sion, occurrens Deo tuo” (“Lūk, Kungs Valdnieks nāk uz savu svētnīcu! Priecājies un līksmo, Siona, izejot pretī savam Dievam” – Invitatorija antifona), iedvesmojoties no pravieša Malahija vārdiem, kuri atrodami Sv. Mises pirmajā lasījumā (Mal. 3, 1–4). Sveces sākotnēji bija dabiski izvēlēts gaismeklis procesijai, kas norisēja agrā ziemas rītā. Tam simbolisku jēgu piešķīra evaņģēlija lasījums par “gaismu pagāniem”.
Kamēr Sv. Mise, kā arī Matutīna lasījumi ir kā Kunga svētkos, Psalmi Matutīnā un Vesperēs raksturīgi Dievmātes svētkiem. Tradicionālais dievkalpojums iesākas ar sveču svētīšanu, ko tad bīskaps vai priesteris izdala ticīgajiem, tad visi dodas procesijā, kam sākotnēji bija gandarīšanas raksturs. Seko Sv. Mise.
Augstāk redzamais attēls ņemts no fotogalerijas.
Interneta lietotājiem ir arī iespēja noskatīties svinīgu Sveču dienas Pontifikālmisi, ko kādā lielā un modernā baznīcā Maiami (ASV) tradicionālajā ritā noturēja turienes arhibīskaps V. E. Tomass Venskis 2011. gada 2. februārī. Tur redzamais dievkalpojums sastāv Sveču pasvētīšanas (sākas ap 3. minūti), procesijas (no 26. min.), Tercas (no 41. min.), un pašas Sv. Mises (pēc 1 st. un 5 min.)
MŪSU AIZBILDŅI:
Aglonas Dievmāte
Svētais Meinards
Una Voce Latvija 