Ziemassvētki Stenbrukā 1904. gadā

M. H. Heistingsa (Hastings)


Šis teksts bija publicēts žurnālā “Downside Review” 1990. gada janvāra numurā (108. sēj., 62. lpp). Autore stāsta par saviem Ziemassvētkiem Stenbrukas (Stanbrook) Mierinājuma Dievmātes klosterī (Vusterā, Anglijā). Varam brīnīties, ka nopietns teoloģisks žurnāls publicē pamatskolnieces atmiņas. Taču tās izceļas ar daudzām mazā cilvēciņa pamanītām dzīves un tradicionālā Romas (benediktiešu) rita detaļām un kalpo gan kā laikmeta liecība, gan neliela sirsnības deva, kas reizēm nāk par labu arī akadēmiskam izdevumam. Tulkojums veikts un šeit publicēts ar izdevēja Downside Abbey Trustees laipnu atļauju (Tulk.)

stanbrook_vespers

Vesperes Stenbrukā (www.kellerbook.com)


(Heistingsas kundze bija dzimusi netālu no Betlfordas Kanādā 1897. gadā. Viņas māte, Meibla Hačinsone, bija ieceļojusi Kanādā dažus gadus pirms tam. Viņa kļuva katoliete Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Liturģiskais_gads, Reliģiskie ordeņi un institūti, Ziemassvētki | 1 komentārs

Ziemassvētki Lečvortā 1909. gadā. Priestera Adriāna Forteskjū vēstule

nativitas_vaticana
Zemāk lasāmais teksts ņemts no vēstules, ko par saviem 1909. gada Ziemassvētkiem rakstīja Lečvortas (Anglijā, netālu no Londonas) draudzes prāvests, rietumu un austrumu liturģiju pētnieks ar enciklopēdisku erudīciju, arī komponists un gleznotājs Adriāns Forteskjū (Fortescue) (1874–1923). No viņa zinātniskā devuma mūsdienās visvairāk pazīstama grāmata “The Ceremonies of the Roman Rite Described” (“Romas rita ceremoniju apraksts”), kas 2003. gadā piedzīvoja savu četrpadsmito, bet 2009. gadā – jau piecpadsmito izdevumu, kas tikai apliecina mūsdienās daudzkur pieaugošo interesi par tradicionālo Romas ritu. Viņa spalvai pieder arī daudzi raksti par liturģiju “Katoļu enciklopēdijā” (1907.–1914. g.). No vēstules fragmenta nojaušams, ka prāvests Forteskjū savā mazpilsētas strādnieku šķiras draudzē centās uzturēt visaugstāko līmeni visā, kas attiecas uz dievkalpojumu – gan attiecībā uz baznīciņas (tikko uzceltas pagaidu ēkas) iekārtu, gan ceremonijām un dziedājumiem. Turklāt līdzās Svētajai Misei viņš, vismaz lielajos svētkos, noturēja arī Kanonisko stundu dievkalpojumus. (Tulk.)


Šie Ziemassvētki man bija pilnīgi aizgrābjoši un debešķīgi. Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Liturģiskais_gads, Ziemassvētki | 4 komentāri

Gregoriskie dziedājumi Adventa 4. svētdienas vakarā Sv. Jēkaba katedrālē

Adventa ceturtās svētdienas  vakarā, Svētā Jēkaba katedrālē skanēs gregoriskie dziedājumi Schola Sancti Meinardi izpildījumā.

18:00  Vesperes
18.30 Svētā Mise
Visi laipni aicināti! Šeit var  lejupielādēt paralēlus dziedājumu tekstus latīņu un latviešu valodā.
Pēc dievkalpojuma notiks Asociācijas Una Voce Latvija pilnsapulce.

 

Publicēts iekš Baznīcas mūzika, Gregoriskie dziedājumi, Una voce | Komentēt

Jubilejas gadā Svētā Pija X Brālības priesteri piedos grēkus derīgi un atļauti

Society_of_Saint_Pius_X

Šā gada 8. decembrī Katoliskajā Baznīcā ir sācies Žēlsirdības gads. Šajā sakarā Latvijā palicis gandrīz nepamanīts Pāvesta Franciska žests attiecībā uz Svētā Pija X Brālības priesteriem un ticīgo tautu, kuru viņi apkalpo (viens teikums šajā ziņojumā).

Šī gada 1. septembrī tika publicēta pāvesta Franciska vēstule Pontifikālās Jaunās evaņģelizācijas padomes vadītājam arhibīskapam Rino Fizikellam (Fisichella), kuras nobeigumā ir šādi vārdi: Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Baznīca, Grēksūdze, Reliģiskie ordeņi un institūti, Sakramenti | 2 komentāri

„Kas līks, tam jātop taisnam”(Is 40,4)

Dīvainā kārtā mūsu žurnālā palika nepamanīts Adventa sākums (precīzāk, nav nekā dīvaina – darbinieku maz, nāciet talkā). Rietumu Baznīca neuzliek mums daudz obligātu pienākumu šajā periodā, kaut gan enciklopēdijās var izlasīt (šeit un šeit) , ka kādreiz šis liturģiskais posms bija garāks un prasīja arī gavēšanu (austrumu kristieši joprojām ievēro 40 dienu gavēni pirms Kristus piedzimšanas svētkiem). Tāpēc šis laiks ir ļoti personīgs: kā es to pavadu, vai tiešām gaidu Kristu savā dzīvē, vai mani nepārņem garlaicība.

Šai sakarā iesaku iepazīties ar „Mieram tuvu” ievietoto priestera D.Artjomova MIC ļoti vienkāršu, bet trāpīgu sprediķi Pirmajā Adventa svētdienā. Lūk, daži fragmenti, pilnu tekstu var izlasīt šeit.

 Katru gadu pirmajā Adventa svētdienā priesteri sprediķos runās par to, ka Advents ir liturģiskā gada sākums un dalās divās daļās – pirmajā mēs pievēršam uzmanību Kristus otrreizējai atnākšanai, bet pēc 17. decembra liturģiskie teksti mums runās par to, kā cilvēce gaidīja Mesijas pirmo atnākšanu. Izglītotākie prāvesti runās par to, ko nozīmē vārds Advents – tas ir cēlies no latīņu vārda adventus, atnākšana. Citi, garīgākie, pievērsīs mūsu uzmanību tam, ka starp jau minētajām divām Kristus atnākšanām (pirmo reizi – piedzimstot un otro reizi – laiku beigās) ir vēl trešā Viņa atnākšana, trešais adventus – manā personiskajā dzīvē. Atkal dzirdēsim jautājumu: vai es Viņu gaidu atnākam? Tās visas, protams, ir svarīgas tēmas, un tās jāatkārto. Bet, ja vēsture iet uz priekšu, kāpēc jāatkārtojas? <…>

Patiesa reliģiskā dzīve ir kā nemitīgs randiņu laiks. Pat ja tie notiek pēc ierastā scenārija, svarīgāka ir tikšanās ar Personu – ar Dievu, kaut arī liturģiskā gada laika posmi atkārtojas atkal un atkal. Dievkalpojumos mēs piedalāmies saskaņā ar tām pašām liturģiskajām grāmatām, pat svētdienu lasījumi atkārtojas. Bet Dievs “neatkārtojas”. <….>

Centrā nav ierastās tradīcijas, bet Jēzus Persona. Dievs, kurš, kaut arī nemainīgs, ir bezgalīgs un tāpēc tiem, kas Viņu meklē un gaida, neļaus just reliģisku garlaicību. <…>

Neviens Advents nav līdzīgs iepriekšējiem. Cilvēks, kas aug, attīstās, agri vai vēlu atskatoties uz savu dzīvi un darbiem, pamana kļūdas.

Savukārt, šīs dienas latīņu rita ordinārās formas Otrās Adventa svētdienas Evaņģēlijs (Lk 3,4-6) atsaucas uz pravieti Isaju (Is 40,3-5).

“Saucēja balss tuksnesī: gatavojiet Kunga ceļu, dariet taisnas Viņa takas! Katra ieleja lai piepildās, katrs kalns un paugurs lai kļūst zemāks; kas līks, tam jātop taisnam, un, kas nelīdzens, – par līdzenu ceļu. Un ikkatra miesa redzēs Dieva pestīšanu.”

No vienas puses, katram jāizmanto Advents, lai padarītu savu dzīvi, savu sirdi par līdzenu ceļu Kungam (tai skaitā jāatceras, ka mūsu garīgās dzīves centrā jābūt Kristum, citādi nevar auglīgi cīnīties par Baznīcas Tradīciju un tradīcijām). No otras puses, lūgsimies un strādāsim, lai mūsu pieķeršanās liturģiskajām tradīcijām palīdzētu padarīt līdzenāku ceļu vismaz dažiem no tiem, kas meklē Kungu.

Publicēts iekš Advents, Garīgā_dzīve, Liturģiskais_gads | Birkas , | Komentēt

Atskats par Starptautiskās Federācijas Una Voce Ģenerālās asamblejas norisi

No šā gada 23. līdz 26. oktobrim Romā notika Starptautiskās Federācijas Una Voce (FIUV) 21. Ģenerālā asambleja, kas iezīmēja arī FIUV pastāvēšanas piecdesmitgadi. Asambleja, kas parasti tiek sasaukta reizi 2 gados, ievēlēja jaunu Federācijas Padomi un Federācijas prezidentu, kurš pirmo reizi ir no Latīņamerikas – Meksikas pārstāvi Felipi Alanisu Suaresu. Federācijas Padomē ir vēl citi Latīņamerikas pārstāvji, proti, no Brazīlijas un Kubas, kā arī Puertoriko. Tāpat jaunajā Padomē ir arī pa diviem pārstāvjiem no Francijas un Spānijas un pa vienam no Anglijas, Itālijas, Japānas, Krievijas, Polijas, Vācijas. Jaunievēlētais prezidents Alaniss savā pirmajā vēstījumā organizācijas biedriem atzīmēja, ka Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Una voce | 2 komentāri

Svētceļojums “Populus “Summorum Pontificum” – 2015″ Romā

Katru gadu oktobra beigās, un tā kopš 2011. gada, svētceļojumā Populus Summorum Pontificum uz Romu dodas dažādu valstu ticīgie, kas jūtas saistīti ar tradicionālo Romas rita formu. Svētceļniekiem, kuriem šogad pievienojās arī FIUV Ģenerālās asamblejas delegāti, bija iespēja piedalīties dievkalpojumos tradicionālajā formā dažādās Romas baznīcās, ieskaitot Vatikāna baziliku.

Itāļu interneta vietnes Messa in latino veidotāji ir pacentušies ar fotoattēlu starpniecību dot ieskatu notikumos arī tiem, kas tobrīd nebija Romā. Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Una voce | Komentēt

Arhibīskapa Stankeviča sprediķis Kristus Karaļa dienā

Šodien ir Kristus Karaļa svētki latiņu rita ordinārajā formā. Iesaku iepazīties ar V.E. Rīgas arhibīskapa-metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķi „Mieram tuvu”. Atļaušos nocitēt visspilgtākos fragmentus (treknraksts ir mans A.M.)

Par homoseksuālismu

Protams, mums pret cilvēkiem, kuriem ir cita seksuālā orientācija, jāizturas ar mīlestību un cieņu. Bet tas nenozīmē, ka grēks vairs nav jāsauc par grēku. Tieši tas būtu žēlsirdības trūkums attiecībā pret otru cilvēku, ja mēs klusētu, tādā veidā veicinot viņā maldīga priekšstata nostiprināšanos par savu Dieva doto identitāti un ļaujot viņam šo priekšstatu uzspiest arī citiem. [..] Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Baznīca Latvijā | Komentēt

Sv. Cecīlija un Baznīcas mūzika

Sv. Cecīlijas kapa piemineklis viņas titulārajā bazilikā Romā (1600. g.); autors Stefano Maderno (1576–1636).

Katru gadu 22. novembrī Baznīca atzīmē jaunavas un mocekles Sv. Cecīlijas svētkus. Viņa tiek uzskatīta par Baznīcas mūzikas aizbildni un viņas vārdā nosauktas vairākas mūziķu biedrības, konservatorijas un kori. Cecīlija ir pazīstama kā 3. gadsimta mocekle, kas cēlusies no bagātas romiešu ģimenes. Jau savu kāzu dienā viņa atklāj savam līgavainim Valeriānam, ka ir solījusies Dievam saglabāt jaunavību. Viņas ietekmēts kristību no pāvesta Sv. Urbāna rokām pieņem arī Valeriāns, pēcāk arī viņa brālis Tiburcijs. Tā kā ir vajāšanu laiks, kā mocekļi drīz vien iet bojā visi trīs jaunie cilvēki, kā arī pāvests. Visi šie notikumi ir atspoguļoti Sv. Cecīlijas svētku stundu liturģijas tekstos. Kāds šai svētajai sakars ar mūziku? Daudzās gleznās, arī uz viena Rīgas Doma balkona paneļa Sv. Cecīlija attēlota spēlējam ērģeles. Tam iemesls – viņas svētku Vesperu pirmās antifonas iesākums “Cantantibus organis”. Jaunākajos laikos daudzi to saprata kā “skanot ērģelēm”. Patiesībā ar organa Senajā Romā varēja apzīmēt dažādus mūzikas instrumentus. Viss teikums tad skanētu tā: “Mūzikai (jau) skanot, Cecīlija dziedāja Kungam, teikdama: “Lai mana sirds ir bezvainīga, ka netieku apkaunota””. Tātad – kad kāzu muzikanti jau spēlēja, Cecīlija lūdz Dievu uzturēt viņu nesatricināmu viņas jaunavības solījumā. Taču šo tekstu varam uztvert arī kā simbolu laicīgās un liturģiskās mūzikas pretstatam: tur – laicīgās izklaides mūzika, te – dziesma Dieva godam.

cantantibus

Sv. Cecīlijas diena tātad pamatoti ir svētki visiem Baznīcai kalpojošajiem komponistiem, diriģentiem, ērģelniekiem, koristiem. Lai Dievs viņiem palīdz šajā svētīgajā darbā!

Sv. Cecīlija. Krāsots koka cilnis Rīgas Domā (ap 1570. g.)
Publicēts iekš Baznīcas mūzika, Liturģiskais_gads, Svētie | Komentēt

Ziņas no Trešā pasaules kara frontes

Trīs domas sakarā ar teroristisku uzbrukumu Parīzē

1.

Mums jālūdzas par bojā gājušiem un cietušajiem. Vārds „jālūdzas” nav kristiešu pieklājības idioma, jālūdzas pa īstam. Dzīvē ir daudzas lietas, ko mēs nevaram citā veidā ietekmēt. Var piekrist pāvestam , ka notikušais ir viens no trešā pasaules kara fragmentiem.

Kara laikā it īpaši jāķeras pie garīgiem ieročiem.

Requiem aeternam dona eis, Domine, et lux perpetua luceat eis.

2.

Katra nelaime, kura cieš cilvēki, atgādina mums, ka esam mirstīgi.

Lūk, daži Pestītāja vārdi ja kas pirmie nāk prātā.

Mēs nezinām ne dienu, ne stundu, kad būs jānostājas Tiesneša priekšā. Nedrīkstam atlikt atgriešanos un grēksūdzes Sakramentu.

Vai jūs domājat, ka tie astoņpadsmit, uz kuriem nogāzās Siloes tornis un nosita viņus, bija vairāk vainīgi nekā visi pārējie Jeruzalemes iedzīvotāji? Es jums saku: nē; bet ja jūs par grēkiem negandarīsiet, visi tāpat aiziesiet bojā. (Lk 13, 4-5)

Mums nepalīdzēs ne manta, ne uzkrātie diplomi, tāpat kā neprātīgajam bagātniekam.

Un viņš sacīja: Es darīšu tā: nojaukšu savus šķūņus un uzcelšu lielākus; un tur es savākšu, kas man izaudzis un visu savu mantu.  Un es sacīšu savai dvēselei: dvēsele, tev mantas piekrātas ilgiem gadiem, atpūties, ēd, dzer un dzīro!  Bet Dievs sacīja viņam: Tu neprātīgais, šinī naktī atprasīs tavu dvēseli no tevis, bet kam paliks tas, ko tu sakrāji? (Lk 12,18-20)

Ejot dzīves ceļu, jāizmanto īsais laiks

Bet ja tu ej ar savu pretinieku pie priekšnieka, pūlies jau ceļā no tā atbrīvoties, lai viņš tevi neaizvestu pie tiesneša un tiesnesis nenodotu tevi tiesas izpildītājam, un tiesas izpildītājs neiemestu tevi cietumā! (Lk 12,58)

3.

Lai nepazustu karā, Eiropai ir svarīgi atgūt kristīgu identitāti. Katrs praktizējošais kristietis ir līdzdalīgs šajā procesā. Mums kā Tradīcijas aizstāvjiem šai sakarā ir īpašs aicinājums.

Publicēts iekš Garīgā_dzīve, Kristietis pasaulē | 1 komentārs