Šī svētdiena ir viena no divām dienām gadā, kad Baznīcā mūs priecē neparasta rozā krāsa.Šajā Adventa dienā drīkstēja skanēt ērģeles, kā arī bija atļauts rotāt dievnamus ar ziediem.
Svētdienas nosaukums ir saistīts ar pirmajiem Introita vārdiem no svētā apustuļa Pāvila vēstules filipiešiem (Fil 4, 4-6). Turpiniet lasīt
Otrajā Adventa svētdienā tradicionālajā Misē dzirdam šādu lasījumu no Mateja Evaņģēlija (Mt 11:2-10).
2. Bet Jānis, dzirdēdams cietumā par Kristus darbiem, nosūtīja divus no saviem mācekļiem
3. Un sacīja Viņam: Vai Tu esi tas, kam bija jānāk, vai lai citu gaidām? Turpiniet lasīt
V. Miserachs Grau (Sassi Live)
Baznīcas mūzikas aizbildnes Sv. Cecīlijas dienā piedāvājam ievērojamā kataloniešu izcelsmes Baznīcas mūziķa, komponista un pedagoga Valentīna Miseraksa Grau (att.) referātu, ko viņš šā gada 29. oktobrī nolasīja zinātniskajā seminārā “Nova et vetera. Baznīcas mūzika starp tradīciju un jauninājumiem”, kas notika svētceļojuma “Populus Summorum Pontificum” ietvaros Romā 2016. gada 29. oktobrī. Jau solījām, ka publicēsim referātu tekstus, kolīdz tie būs pieejami. Lasīt tālāk …
Jau piekto reizi sagaidot Kristus Karaļa svētkus no 27. līdz 30. oktobrim apustuliskajā galvaspilsētā pulcējies svētceļojuma “Populus Summorum Pontificum” dalībnieki. No dažādām valstīm ieradušos katoļticīgo nodoms bija izlūgt Dieva žēlastības sev un savām zemēm, īpaši pateikties Sv. Krēslam par Romas rita tradicionālās formas “brīvlaišanu” ar pāvesta Benedikta XVI apustulisko vēstuli Summorum Pontificum (2007. g.). Turklāt šoreiz – Žēlsirdības gada ietvaros – viņiem bija iespēja iegūt īpašās jubilejas atlaidas. Turpiniet lasīt
Miķeļdiena jeb – oficiāli – Sv. Erceņģeļa Miķeļa bazilikas iesvētīšanas gadadiena, ko atzīmē 29. septembrī ir Romas rita kalendāra lielie svētki, kas iekrīt vistuvāk rudens saulgriežiem. Daži autori uzskata, ka senajiem latviešiem Miķeļi tieši arī bijuši rudens saulgrieži.
Līdzīgi citiem saulgriežiem latviešu gadskārtā, arī Miķeļi atzīmēti ar svinībām. Tomēr Miķeļu svinēšanai izveidojies īpatnējs paplašināts apjoms, iesaistot tajā arī ražas novākšanas izdarības, jo pirms Miķeļiem parasti nobeidzas visi ražas novākšanas darbi. […] Šīs svinības sauktas par Apjumībām, un tās notikušas Miķeļos, t.i., rudens saulgriežos. (Marğers Grīns un Māra Grīna, LATVIEŠU GADS GADSKĀRTA UN GODI, ALA, USA 1983; 1987. Everest, Rīga, 1992, 123. lpp.)
Arī Baznīcas liturģiskie teksti septembrī saistās ar prieku par saņemtajiem zemes augļiem, bet jo īpaši – Turpiniet lasīt
Nedēļā pēc Sv. Krusta paaugstināšanas svētkiem (14. septembrī) ir trīs dienas ar īpatnējiem nosaukumiem “Feria IV/Feria VI/Sabbatum quator temporum“, tātad – Četru laiku trešdiena/piektdiena/sestdiena”. Latgaliski pazīstams nosaukums “gads daļu dīnas”. Šādas dienas ir pavisam četrās gada nedēļās: bez nupat minētajām vēl arī Adventa 3. nedēļā, nedēļā pēc Gavēņa 1. svētdienas, kā arī Vasarsvētku oktāvas laikā. Šogad septembra gavēņa dienas iekrīt 21., 23. un 24. septembrī, tātad trešdiena sakrita ar sv. apustuļa Mateja svētkiem (Matīss – vārdadienu kalendārā). Tomēr Sv. Misē un Kanoniskajās stundās rubrikas paredz arī gavēņa dienas līdzpieminēšanu.
Līdz 20. gs. 60. gadiem šajās dienās bija jāievēro gavēnis. Šīs gandarīšanas dienas ir viena no senākajām Romas liturģiskā kalendāra sastāvdaļām, kā arī ekskluzīvi “romiska” – proti, tā nav pazīstama Austrumu ritos un pat Milānas (Ambrozija) ritā tā ieviesās tikai 16. gs (I. card. Schuster, Liber sacramentorum, vol. 5, p. 169). Turpiniet lasīt
Uzsākot latīņu valodas vietai mūsdienu Rietumu civilizācijā veltīto rakstiņu sēriju, tika atzīmēta seno romiešu valodai arvien vēl būtiskā loma medicīnā un bioloģijā (īpaši taksonomijā). Taču arī citu zinātņu pārstāvji labprāt izmanto latīņu valodu savos akadēmiskajos izdevumos kaut vai kā noformējuma elementu. Izplatītākais no tiem ir izdevumu nosaukumi. Ja veic meklēšanu Amerikas Ķīmijas biedrības veidotā bibliogrāfiskā resursa Chemical Abstracts literatūras avotu indeksā, tad ievadot vārdu “acta” iegūst vairākus simtus periodisko izdevumu nosaukumu ķīmijā un saistītajās dabaszinātnēs, kuru nosaukumi veidoti latīņu valodā un ietver šādu vārdu Turpiniet lasīt
Vloclavekas bīskaps V. Merings kopā ar priesteriem un ministrantiem pēc Sv. Mises (ars celebrandi)
Pirms diviem mēnešiem ziņojām par gatavošanos tradicionālajam Romas ritam veltītajai konferencei “Ars celebrandi” Dievmātes svētvietā Liheņā (Polijā). Asociācijas “Una Voce Polonia” rīkotā pasākuma, kas notika no 4. līdz 11. augustam, kulminācija bija svinīga Sv. Mise coram episcopo, kas notika 9. augustā svētvietas bazilikā, tronī asistējot vietējam bīskapam V. Meringam. Par to ziņo portāls Rorate-caeli, atsaucoties uz pasākuma organizatoriem.
Bīskaps V. Merings pēc šī dievkalpojuma sacīja: Turpiniet lasīt
Godātie lasītāji! Iepriekšējā publikācija šajā vietnē, veltīta svētajiem, kuri tautā pazīstami kā Septiņi gulētāji, izrādījusies liktenīga pašas vietnes darbībai, jo tā pēc tam iekrita snaudā uz apmēram septiņām nedēļām. Tagad, mostoties no vasaras diendusas un cenšoties atgūt spraigāku publicēšanās ritmu, piedāvājam īsu ieskatu mūsu “jumta organizācijas” Starptautiskās federācijas Una Voce darbības virzienos un vēsturē. Lasīt tālāk ….
Ceļa rādītājs uz septiņu gulētāju alu pie kādreizējās Efesas Turcijā (www.tripadvisor.com)
Šodien, 27. jūnijā, pieminam svētos kuri nav nedz Romas rita Baznīcas svētku kalendārā, nedz arī Romas Martiroloģijā, vismaz ne šajā datumā. Taču viduslaiku Rīgas liturģiskajā kalendārā, kāds tas saglabājies kādas 15. gs. Rīgas Doma Misāles (tā sauktā “Rīgas Misāle”) pielikumā, 27. jūnijā redzam šādu ierakstu: “Septem dormiencium” (septiņu gulētāju).1 Interneta meklētājā ievadīts, šīs dienas nosaukums uzrāda dažādas ar tautisko vai praktisko dzīvesziņu saistītas vietnes saistībā ar laika apstākļu paredzēšanu. Un tiešām, arī latviešu folkloras vācēji no dažādiem teicējiem pierakstījuši vairākus visai sakritīgus ticējumus par “Septiņu gulētāju dienu”, piemēram:
Lietus septiņgulētāju dienā nes lietu septiņas dienas no vietas, bet septiņu brāļu dienā septiņas nedēļas no vietas. /Brīvā Tēvija, 1927, 207./
vai arī: Turpiniet lasīt
MŪSU AIZBILDŅI:
Aglonas Dievmāte
Svētais Meinards
Una Voce Latvija 