Una Voce Latvija

Cilvēka cieņa un Satversmes tiesas 12. novembra spriedums

Publicēts 2021-06-24 autors Andris Amoliņš

Ilze Podniece

Pērnā gada 12. novembrī Covid-19 un mājsēdes aizsegā Satversmes tiesa sprieda[1], ka tēva atvaļinājums un pabalsts piešķirams sievietei – lesbietei, bērna mātes partnerei. Tā kā Satversmes tiesa savu spriedumu pamatoja galvenokārt ar cilvēka cieņas principu, šīs pārdomas tiks veltītas, mēģinot saprast, vai cilvēka cieņas principam ir nepastarpināts un tiešs sakars ar viendzimuma pāru attiecību juridisku atzīšanu. Ja patiešām cieņas jautājums paģērētu viendzimuma pāru attiecību juridisku nostiprināšanu, tad kristieši, aktīvi iebilstot tam, būtu vainojami paši savu principu pārkāpšanā un dubultmorālē (ko nereti arī nākas dzirdēt).

Atbalstiet ģimenes aizstāvības kustību, parakstoties par ģimenes jēdziena nostiprināšanu Satversmē! To līdz 29. jūlijam iespējams izdarīt, parakstoties internetā: https://latvija.lv/pv .

Cilvēka cieņa

Kristietības izpratnē cilvēciskā cieņa sakņojas no personas rīcības un sociālā stāvokļa neatkarīgā faktā – cilvēku Dievs radījis pēc sava tēla un līdzības[2]. Šī līdzība izpaužas tajā, ka cilvēkam piemīt prāts un griba, tātad cilvēks ir racionāls un brīvs. Līdz ar to kristietim un jebkuram labas gribas cilvēkam būtu jāapzinās un vienmēr jāpatur prātā, ka katrs cilvēks ir vērtība pats par sevi un visi cilvēki savā cieņā, ko tiem Dievs piešķīris radīšanā, ir vienlīdzīgi. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Filozofija | 9 komentāri

Tradicionālā svētdienas Sv. Mise Ogrē 2021. g. 27. jūnijā

Publicēts 2021-06-22 autors Andris Amoliņš

Sv. Mise Ogres Sv. Meinarda baznīcā, 2015. g.

Piektajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem, 27. jūnijā, plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā. Svētās Mises lasījumi šajā reizē pievēršas cilvēka emociju pasaulei un to izpausmēm. Svētais apustulis Pēteris savā 1. vēstulē (3:8–15) aicina: “Vismīļie, esiet visi vienprātīgi, līdzcietīgi, brālīgi, žēlsirdīgi, pacietīgi, pazemīgi!” No šī uzskaitījuma tieši pacietības tikumam pievēršas evaņģēlijs, kur dzirdēsim īsu perikopi no Kalna sprediķa (Mt. 5:20–24), kur cita starpā teikts: “Tev nebūs nokaut, bet kas nokauj, tiks nodots tiesai. Bet es jums saku, Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Baznīca Latvijā | Komentēt

Tradicionālā svētdienas Sv. Mise Ogrē 2021. g. 23. maijā

Publicēts 2021-05-21 autors Andris Amoliņš

Vasarsvētki. Miniatūra no Ingeborgas psalmu grāmatas, ap 1195. g. (WikiMedia Commons)

Vasarsvētkos, 23. maijā, plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā. Jau sākot no 3. svētdienas pēc Lieldienām svētdienu evaņģēlija perikopes ņemtas no Jēzus atvadu uzrunas saviem mācekļiem tūlīt pēc Pēdējām Vakariņām, kā to lasām Sv. Jāņa evaņģēlija 14.–17. nodaļās, un arī pati Vasarsvētku diena nav izņēmums.

Svētais pāvests Gregors Lielais šo evaņģēliju (Jņ. 14:23–21) komentē šādi: “Šodien Svētais Gars ar pēkšņu troksni nonāca pār mācekļiem un viņu miesīgos prātus pārvērta par Dievu mīlošiem, un ar ārēji redzamām uguns mēlēm iekšēji iedegās viņu sirdis, Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Baznīca Latvijā, Lieldienas | Komentēt

Tradicionālā svētdienas Sv. Mise Ogrē 2021. g. 25. aprīlī

Publicēts 2021-04-18 autors Andris Amoliņš

Ambrodžo da Fosano, saukts Bergoņone, (ap 1453.–1523.) Kristus augšāmcēlies no kapa (ap. 1490. g.)

Trešajā svētdienā pēc Lieldienām, 25. aprīlī, plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā. Pēc iepriekšējās – “Labā Gana” – svētdienas, atlikušie Lieldienu laika Mises formulāru evaņģēliju lasījumi līdz pat Vasarsvētkiem (t. i., 3.–6. svētdienas pēc Lieldienām, kā arī Debesskāpšanas un Vasarsvētku vigilijas) ņemti no Jēzus atvadu uzrunas saviem mācekļiem tūlīt pēc Pēdējām Vakariņām, kā to lasām Sv. Jāņa evaņģēlija 14.–17. nodaļās.

Šīs svētdienas eveņģēlija perikopi (Jņ. 16:16–22: “Vēl neilgi, un jūs mani vairs neredzēsiet; un atkal neilgu brīdi, un jūs mani redzēsiet, jo es eju pie Tēva. …”) Sv. Augustīns komentē šādi: “Neilgi – tas viss ir laiks, kamēr vēl pastāv šī pasaule. Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Baznīca Latvijā, Lieldienas | Komentēt

Tradicionālā svētdienas Sv. Mise Ogrē 2021. g. 28. martā

Publicēts 2021-03-25 autors Andris Amoliņš

Kristus atver elles vārtus un atbrīvo Vecās Derības taisnos (www.breviary.net)

Pūpolsvētdienā, 28. martā, plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā. Ņemot vērā apstākļus, kādos tradicionālās formas Sv. Mises Ogrē notiek, pirms Sv. Mises nebūs procesijas, bet no Kunga Jēzus ciešanu stāsta pēc Sv. Mateja evaņģēlija būs dzirdama īsāka perikope (Mt. 27:45–52)

Šo evaņģēlija lasījumu, kurā vēstīts par pārdabiskajiem notikumiem, kas pavadīja Jēzus nāvi pie krusta, dominikāņu tēvs Marko Saless komentē šādi:

“No sestās līdz devītai stundai iestājās tumsa pār visu zemi … Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Baznīca Latvijā, Gavēnis | Komentēt

Tradicionālā svētdienas Sv. Mise Ogrē 2021. g. 28. februārī

Publicēts 2021-02-21 autors Andris Amoliņš

Fra’ Andželiko (1395–1455) “Kristus apskaidrošanās“.
Freska Sv. Marka konventā Venēcijā (ap 1440. g.) (breviary.net)

Gavēņa laika 2. svētdienā (Reminiscere), 28. februārī plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā. Plašāka informācija par šīs svētdienas vietu visa Gavēņa dievkalpojumu kontekstā ir jau bijusi publicēta mūsu vietnē.

Par dienas evaņģēlija lasījumu (Lk. 17:1–9), kas vēstī par Kristus apskaidrošanos Tabora kalnā, abats P. Geranžē, OSB, piedāvā sekojošu meditāciju:

“Jēzus gatavojās doties no Galilejas uz Jūdeju, lai uz Pashas svētkiem ierastos Jeruzālemē. Tā bija pēdējā Pasha, kurai bija jāiesākas ar simboliskā jēra upurēšanu Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Baznīca Latvijā, Gavēnis | Komentēt

Ļaunuma teorētiskā problēma

Publicēts 2021-01-24 autors Andris Amoliņš

Ilze Podniece

Ļaunuma esamība pasaulē visos laikos nodarbinājusi domātāju prātus. Kristīgajā tradīcijā radusies pat zinātnes nozare teodiceja jeb “Dieva attaisnošana”. Savu ieguldījumu ļaunuma problēmas risināšanā nu ir devusi arī piedāvātā raksta autore. Tā pamatā ir bakalaura darbs, kas 2020. g. aizstāvēts Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā (darba vadītāja prof. M. Kiope, Dr. phil.). Interesenti var iepazīties arī ar pilnu bakalaura darba tekstu. (Redakcijas piezīme).

“Si Deus est unde malum? Et si non est, unde bonum?” /Boēcijs “De consolatione philosophiae“, 1:4/ Att. “Boēcijs (477–524) ar monohordu” 12. gs. manuskripta ilustrācija

Si Deus est, unde malum? (lat. val. “Ja ir Dievs, kādēļ eksistē ļaunums?”) ir mūžsens jautājums, kuru, jūtot sevī rezonējam, gan var mēģināt aiz pārprastas dievbijības uz kādu laiku un zināmos apstākļos samērā veiksmīgi apslāpēt. Tomēr kopumā šādas “strausa taktikas” dēļ var tikt panākts pretējs efekts, jo, prātam pastāvīgi akumulējot apmulsumu un šķietamas pretrunas, beigu beigās tas gluži loģiski, nespējot citādi “salīmēt” realitātes ainu, izveido tik izkropļotu Dieva tēlu, ka paļauties uz tādu patiešām kļūst iracionāli. Tādējādi ļaunuma problēma iezīmējas kā nozīmīgs ateisma arguments, savukārt, tās risināšana ir būtiska ticības briedumam.

Saskaņā ar Baznīcas mācību Dievs nav ne ļaunuma autors, ne bezpalīdzīgs upuris, bet savā visvarenībā, visgudrībā un vislabumā pamatotu iemeslu un lielāka labuma dēļ ļaunumu pieļauj jeb nenovērš, vienlaikus Viņš Turpiniet lasīt →

Publicēts iekš Filozofija | Komentēt

Tradicionālā svētdienas Sv. Mise Ogrē 2021. g. 24. janvārī

Publicēts 2021-01-17 autors Andris Amoliņš

Kristus dziedina spitālīgo (http://www.thesacredpage.com)

Pielūdziet Dievu, visi Viņa eņģeļi. Dzird un priecājas Siona, un līksmo Jūdas meitas.
(No Sv. Mises ievada dziesmas)

Trešajā svētdienā pēc Zvaigznes dienas (Adorate), 24. janvārī plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā. Baznīctēvu un priestera komentāri par šī dievkalpojuma tekstiem ir jau bijuši publicēti mūsu vietnē.

Publicēts iekš Baznīca Latvijā, Liturģiskais_gads | Komentēt

Atskats uz 2020. gadu: “Una Voce Latvija” gada laikā

Publicēts 2020-12-31 autors Andris Amoliņš

Tradicionālā Sv. Mise Aglonas bazilikas kriptā.

Aizvadītais gads lielā mērā noritēja pandēmijas zīmē un nesa lielus pārbaudījumus visiem ticīgajiem, īpaši tiem, kuri ierobežojumu dēļ palika bez ienākumu avotiem vai kurus pašus vai tuviniekus skāra slimība, taču atgādināja arī dažas garīgas patiesības, kuras citādi varbūt tiek piemirstas. Sanitārie ierobežojumi atstāja iespaidu arī uz Una Voce Latvija darbību. Taču Dievam ierobežojumu nav. Tāpēc mums ir Viņam par ko pateikties aizvadītajā gadā.

Pirmkārt, vairāki Latvijas priesteri ir izrādījuši interesi par katolisko tradīciju un sākuši apgūt kalpošanu Romas rita tradicionālajā formā. Pēc visa spriežot, viņi šai lietai pieiet ar pienācīgo nopietnību, saprotot, ka Sv. Mise ir ne tikai ceremoniālu darbību virkne, bet arī Baznīcas ticības un garīguma “iemiesojums” vārdos, dziedājumos un žestos, un tāpēc tajā rūpīgi iedziļinās un nesasteidz “mācību procesu”. Lai Dievs viņiem palīdz!

Otrkārt, arī pandēmijas apstākļos turpinājās ikmēneša Sv. Mise Ogres Sv. Meinarda draudzes dievnamā. Lai Dievs aizmaksā un dāvā veselību tās celebrantam pr. K. Bojāram un viņa piemērs iedvesmo citus priesterus! Arī ikgadējā 15. augusta Sv. Mise Aglonas svētvietā varēja notikt un drošības pasākumu dēļ pat guva papildu publicitāti.

Savukārt Una Voce Latvija apzinīgi piedalījās Starptautiskās federācijas Una Voce (FIUV) rīkotajā vispasaules aptaujā par tradicionālās liturģijas stāvokli dažādās zemēs. Svētais Krēsls 2020. g. pavasarī sarīkoja aptauju pasaules bīskapiem par šo tēmu: bija pagājuši 10 gadi kopš iepriekšējās bīskapu aptaujas par Benedikta XVI apustuliskajā vēstulē Summorum Pontificum izsludināto normu ieviešanas rezultātiem. Kā pirms 10 gadiem, tā arī šoreiz, FIUV sarīkoja pati savu paralēlu aptauju, lai Sv. Krēslam piedāvātu arī skatu no ieinteresēto laju puses. Aptaujātas tikai ne tikai FIUV nacionālās asociācijas, bet tika iespēju robežās ievākta informācija arī par valstīm, kurās FIUV nav pārstāvēta. Federācijas vadība apkopotos datus apjomīga sējuma veidā rudenī nodeva Ticības mācības kongregācijai. Kopsavilkuma veidā tie publicēti žurnāla Gregorius Magnus 10. numurā.

Redakcija vēl visiem šīs vietnes lasītājiem žēlastību pilnu jauno mūsu pestīšanas 2020. gadu. Māras Zemes Karaliene, lūdz par mums!

Publicēts iekš Baznīca Latvijā, Una voce | Komentēt

Tradicionālā svētdienas Sv. Mise Ogrē 2020. g. 27. decembrī

Publicēts 2020-12-20 autors Andris Amoliņš

Ogres Sv. Meinarda baznīca. Šādus eņģeļus pilsētas dome izvietoja pie visām Ogres baznīcām. Cerams, ka tas nav iznīcības eņģelis …

Svētdienā pēc Ziemassvētkiem, 27. decembrī plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā. Dienas evanģēlija lasījums (Lk. 2:33–40) piedāvā mums daļu no stāsta par bērna Jēzus prezentāciju templī, un tas ir kā turpinājums Sveču dienas (2. februāra) evaņģēlijam.

Varam novērot, ka Adventa un Ziemassvētku laikā dažādās dienās tiek pieminēti pestīšanas vēstures notikumi, kas saistīti ar Dieva iemiesošanos. Šajā sezonā tie ir savienoti pēc būtības vienā kopīgā vēstījumā, kamēr gada ritumā tie tiek svinēti kā atsevišķi svētki atbilstoši notikumu hronoloģijai. Tā Pasludināšanas (svētki 25. martā) evaņģēliju (Lk. 1:26–38) dzirdam arī trešās Adventa nedēļas trešdienā, bet Apmeklēšanas (svētki 2. jūlijā) evaņģēliju (Lk. 1:39–47) – trešās Adventa nedēļas piektdienā. Svētdienā pēc Ziemassvētkiem notikumi Jeruzālemes templī ar Svēto Ģimeni un Simeonu un Annu ir kā iepriekš iesāktā vēstījuma loģisks turpinājums.

Sv. Ambrozijs šīs svētdienas Sv. Mises evaņģēlija lasījumu komentē šādi: “Raugi visiem domāto pārbagātīgo žēlastību, kas izplūst no Kunga dzimšanas notikuma, un pravietības dāvanu, kas liegta neticīgajiem, nevis taisnajiem. Lūk, arī Simeons pravieto, ka Kungs Jēzus Kristus nāks “par krišanu un augšāmcelšanos daudziem”, lai tiktu nošķirti taisno un netaisno nopelni un atbilstoši katra darbiem taisnais un patiesais tiesnesis piešķirtu vai nu sodu, vai atalgojumu. “Un tavas pašas dvēseli pārdurs zobens.” Ne Raksti, ne tradīcija nesaka, ka Marija būtu tikusi miesīgi nogalināta. Ne jau dvēseli, bet miesu caurdur materiāls zobens. Bet tas parāda Marijas saprātīgumu, kurai bija zināmi debesu noslēpumi. “Jo Dieva vārds ir dzīvs un darbīgs, un asāks par katru divasmeņu zobenu. Tas spiežas cauri, kamēr pāršķir dvēseli un garu, tāpat locekļus un smadzenes,” (Ebr. 4:12) jo Dieva Dēlam, kuram siržu dziļumi nav noslēpjami, viss ir atsegts un atklāts. Tātad pravietoja Simeons, pravietoja Jaunava (Dievmāte), pravietoja laulībā dzīvojošā (Elizabete); tātad vajadzēja pravietot arī atraitnei, lai tiktu aptverti gan abi dzimumi, gan dažādi paaicinājumi. Un tāpēc gan Annas atraitnības, gan viņas dzīves liecība padara viņu par ticamu pasaules Pestītāja atnākšanas vēstnesi” (no Romas breviāra).

Pandēmijas laikā šī Sv. Mise ir arī papildus iespēja apmeklēt svētdienas dievkalpojumu pandēmijas apstākļos un izvairīties no pieļaujamā cilvēku skaita pārsniegšanas.

Publicēts iekš Baznīca Latvijā, Ziemassvētki | Komentēt