
Vai Trīs Ķēniņu svētki ir tikai ierasta sentimentāla leģenda? Ko tie nozīmē katram no mums? Par to lasiet dienas komentārā. Turpiniet lasīt

Vai Trīs Ķēniņu svētki ir tikai ierasta sentimentāla leģenda? Ko tie nozīmē katram no mums? Par to lasiet dienas komentārā. Turpiniet lasīt

Una Voce Latvija blogs sveic savus lasītājus jaunajā 2017. gadā!
Šajās dienās mūsu planētas lielu daļu pāršalc laba vēlējumi: novēl laimīgu Jauno gadu. Miljoniem cilvēku kopē un pārsuta pantiņus vai jautru prozu par veselību, bagātību, veiksmi… Pārsūta, kaut gan saprot, ka arī jaunajā gadā neizdosies izvairīties no neveiksmēm un ciešanām. Mums, kristiešiem, labi jāapzinās, ka mūsu īstā laime ir Dievs, ar kura palīdzību un kura dēļ mums jāpanes visas laicīgās dzīves grūtības.
Šodien tradicionālajā kalendārā tiek svinēta mūsu Kunga apgraizīšana. Lai gan arī reformētais lekcionārs piemin Jēzus apgraizīšanu, tā vairs netiek teoloģiski uzsvērta (svētku tradīcija ir ļoti sena – par to rakstiski pirmo reizi tika pieminēts 567. gadā – Tūras koncilā). Tāpēc aicinām iepazīties ar dienas komentāru. Turpiniet lasīt

Šodien Svētā Baznīca piemin Pāvestu Silvestru I, par kura dzīvi ir zināms diezgan maz (piemēram, angliski var izlasīt rakstus enciklopēdijās Wikipedia vai Catholic Encyclopedia (1907-1912) . Latviski “Mieram tuvu” daudz īsāku informāciju:
„Silvestrs I (3.–4. gs.), 314. gadā iecelts par pāvestu, vadīja Baznīcu 21 gadu. Viņš sekmēja visu kārtu cilvēku pievēršanos kristīgajai ticībai. Pāvesta Silvestra I laikā izplatījās Aleksandrijas priestera Ārija maldu mācība. Ārijs apgalvoja, ka Kristus nav bijis Dieva Dēls. Pāvests šos maldus dedzīgi nosodīja un aizstāvēja Baznīcas mācību Nīkajas I vispārējā Baznīcas koncilā.”
No iepriekš teiktā var secināt, ka lielu teoloģisko vētru laikmetā jāpiesauc Sv. Silvestra palīdzība. Bet laicīgā gada pēdējās dienas „galvenā tēma” ir pateicība par saņemtajām žēlastībām, par ko lasiet dienas komentārā. Turpiniet lasīt

Šīs dienās tradicionālajās Laudes sākas ar antifonu:
Herodes iratus * occidit multos pueros in Bethlehem Iudae civitate David.
Hērods bija sadusmojies, un nogalināja daudzus bērnus Jūdejas Betlēmē.
Šis stāsts ir tik pazīstams, tik ierasts, ka dažreiz tiek uztverts kā leģenda, pasaka. Tomēr pietiek atcerēties XX gadsimta vēsturi (piemēram, ebreju bērnu iznīcināšanu) vai pat šobrīd notiekošo nedzimušu bērnu genocīdu, lai saprastu, ka Hērods nav ļaunais ķēniņš no biedējošas pasakas, bet realitāte, kas ir mums līdzās. Un tai realitātei pieder daudzi izpildītāji, kas aukstasinīgi (ieskatieties ilustrācijā – šie cilvēki nemaz neizskatās par asinskāriem bendēm!) izpildīs jebkuru pavēli.
Bet šis dienas komentārs ir par citu tēmu – par nevainīgo bērnu svētlaimi Debesīs. Turpiniet lasīt

Tradicionālajā lekcionārā šodien lasām (Jņ 21, 19b-24):
Un Viņš, to pateicis, sacīja tam: Seko man! Pēteris, pagriezies atpakaļ, redzēja to mācekli sekojam, ko Jēzus mīlēja, kas Vakariņās piekļāvās Viņa krūtīm un sacīja: Kungs, kurš ir tas, kas Tevi nodos? Pēteris to ieraudzījis sacīja Jēzum: Kungs, kas būs ar šo? Jēzus sacīja viņam: Tā es vēlos, lai viņš paliek, kamēr es atnāku, kas tev daļas? Tu seko man! Tā šī runa izpaudās starp brāļiem, ka šis māceklis nemirs. Bet Jēzus nesacīja viņam, ka tas nemirs, bet: Tā es vēlos, lai viņš paliek, kamēr atnākšu, kas tev daļas? Šis ir tas māceklis, kas par šo liecību dod un uzrakstīja šo; un mēs zinām, ka viņa liecība patiesa.
Mēs esam parādā Sv. Jānim, patiesam lieciniekam, jo caur viņu esam uzzinājuši daudzus mūsu ticības noslēpumus.
Komentārs piedāvā skaidrojumu par to, kāda loma bija apustuļa dzīvē dievišķajai Mīlestībai. Turpiniet lasīt

Kristus piedzimšanas svētki ir palikuši par kaut ko sentimentālu, ģimenisku, pasakainu. Tie ir pārtapuši par pasaulīgiem Ziemassvētkiem, kuros par Kristu pat nepiemin.
Tradicionālā lekcionāra 24.decembra vigīlijas lasījums (Rom 1:1-6) atgādina par kaut ko daudz nopietnāku: par iemiesošanos, nāvi uz krusta, augšāmcelšanos un… mūsu atpestīšanu.
Pāvils, Jēzus Kristus kalps, aicināts apustulis, izredzēts Dieva evaņģēlijam,
Ko Viņš jau iepriekš apsolīja svētajos Rakstos caur praviešiem
Par savu Dēlu, kas pēc miesas Viņam cēlies no Dāvida cilts,
Kas svētdarītājā Garā ar savu augšāmcelšanos no miroņiem spēkā parādījās Dieva Dēls, mūsu Kungs Jēzus Kristus.
Caur Viņu mēs saņēmām žēlastību un apustuļa sūtību pakļaut visas tautas ticībai Viņa vārda dēļ.
Tanī arī jūs esat Jēzus Kristus aicināti.
Una Voce Latvija novēl visiem gaišus Kristus piedzimšanas svētkus!
Visa diena paiet ar prieku gaidot Pestītāju – par to esam pārliecināti. Rīt mēs redzēsim Viņu ticības gaismā klātesot starp mums. Šodienas atturīgais prieks izpaudīsies prieka saucienos.
Baznīcas lūgšana arī atgādina mums par to lielo dienu, kas atnesīs mums galīgu mūsu Adventa cerību piepildīšanos: „Ak Kungs, kas iepriecini mūs ar ikgadējām mūsu atpestīšanas gaidām, ļauj mums Viņu droši redzēt, kad Viņš nāks mūs tiesāt – To, Kuru mēs gaidām ar prieku, kad Viņš nāk mūs glābt, mūsu Kungu Jēzus Kristu, Tavu Dēlu“.
„Vai Tu esi Tas, Kuram ir jānāk?“ Apustulis atbild viennozīmīgi: „Jā“. Tas ir Kristus – Dievs un Cilvēks vienlaicīgi.
Ja vigīlija iekrīt svētdienā, tad pēc Graduāļa ievieto priecīgu Alleluja pantu: „Alleluja, alleluja. Rīt pasaules grēki tiks nomazgāti, un pasaules Pestītājs valdīs par mums. Alleluja.“ Ir jāsagaida Tiesas diena, lai šī ziņa tiktu pilnība realizēta. Tad zeme būs pilnīgi attīrīta no grēcinieku grēka darbiem; tad Pestītājs valdīs pār jauno zemi un pār tiem, kurus Viņš izglābs. Arī rīt, Ziemassvētku Sv. Misē, mēs varēsim iepriekš izdzīvot Pastarās dienas brīnumu.
Evaņģēlijs mums stāsta par to, kā tika sagatavota Jēzus atnākšana šajā pasaulē. Tas pievērš mūsu uzmanību Vissvētākās Jaunavas uzticīgajam aizbildnim [..] Sv. Jāzepam. Trīs tik mīļi vārdi – Jēzus, Marija, Jāzeps – Evaņģēlija sākumā skan mūsu ausīs kā zvans, kas ieskandina lielu svētku sākumu.
Tādēļ mēs varam saprast Ofertorija atsauci uz Dieva valstību: „Jūs, vārti, paceliet savas palodas, un topiet augstākas, jūs, mūžīgās durvis, lai godības Ķēniņš ieiet!“. Bet Komūnijas brīdī atkal parādās doma par Kristus otro atnākšanu Pastarajā dienā: „Lai parādītos tā Kunga godība, un lai katra radība redz mūsu Dieva pestīšanu.“ Hostija uz korporāļa mums atgādina Jēzu silītē, apklātu ar mūsu mirstīguma drēbēm. Kādu dienu mēs redzēsim Viņu Viņa īstajā godības Ķēniņa veidolā. Ar prieku gatavosimies šai laimīgajai pestīšanas dienai, lai esam gatavi, kad parādīsies Kungs. […]
(J.Rudevska tulkojums no franču valodas. Missel vespéral très complet, éditions D.F.T., 2003, pp. 1485-1486)
P.S. Te var iepazīties ar iepriekšējā gada rakstiem – memuāriem par Kristus piedzimšanas svētkiem XX gadsimta sākumā: Ziemassvētki Stenbrukā 1904. gadā un Ziemassvētki Lečvortā 1909. gadā. Priestera Adriāna Forteskjū vēstule.
Astotajā dienā (pirms) Janvāra kalendām, Mēness 26. dienā, Kunga 2016. gadā:
Pieci tūkstoši simts deviņdesmit devītajā gadā kopš pasaules radīšanas, kad Dievs iesākumā radīja debesis un zemi; bet kopš Plūdiem divi tūkstoši deviņi simti piecdesmit septītajā gadā; kopš Ābrahāma dzimšanas divi tūkstoši piecpadsmitajā gadā; kopš Mozus un Izraēļa iziešanas no Ēģiptes tūkstotis pieci simti desmitajā gadā; kopš Dāvida svaidīšanas par karali tūkstoš trīsdesmit otrajā gadā; sešdesmit piektajā nedēļā pēc Daniēla pravietojuma; simts deviņdesmit ceturtajā olimpiādē; kopš Romas pilsētas dibināšanas septiņsimt piecdesmit otrajā gadā; Oktaviāna Augusta valdīšanas četrdesmit otrajā gadā, visā pasaulē pastāvot mieram, sestajā pasaules laikmetā, Jēzus Kristus, mūžīgais Dievs un mūžīgā Tēva Dēls, vēlēdamies pasauli svētīt ar savu visžēlīgo atnākšanu, ieņemts no Svētā Gara un pēc deviņiem kopš ieņemšanas apritējušiem mēnešiem Jūdejas Betlēmē kļuvis cilvēks piedzimst no Jaunavas Marijas: Mūsu Kunga Jēzus Kristus dzimšana miesā.
Ar šādiem vārdiem iesākas 25. decembra Romas Martiroloģija (attiecīgajā dienā šajā pasaulē mirušo, bet debesīm piedzimušo svēto saraksts) lasījums, ko lasa iepriekšējā dienā, tātad 24. decembrī – Ziemassvētku vigīlijas dienā. Turpiniet lasīt

Pateicoties Dieva žēlastībai, esam sagaidījuši Ceturto Adventa svētdienu.
Šīs Mises Introitā atkal dzirdam tos pašus pantus, kas skan Rorātmisēs (Is 45:8.)
Roráte, coeli, désuper, et nubes pluant iustum: aperiátur terra, et gérminet Salvatórem
Norasojiet, debesis, no augšas Taisnīgo, un mākoņi lai ar lietu to nosūta! Lai atveras zeme, un dāvā Pestītāju.
Atkal piedāvājam iepazīties ar jauku komentāru. Turpiniet lasīt

Pirms gada ar gandarījumu ziņojām, ka pāvests Francisks bija pasludinājis, ka Jubilejas Žēlsirdības gadā Svētā Pija X Brālības (FSSPX) priesteri varēs derīgi un atļauti piedot grēkus. Ar vēl lielāku gandarījumu atgādinām, ka šīs tiesības ir pagarinātas uz nenoteiktu laiku. Šeit ievietojam pāvesta Franciska apustuliskās vēstules “Misericordia et misera” 12. paragrāfa fragmenta neoficiālu tulkojumu no Sv. Krēsla vietnē atrodamā teksta angļu valodā .
Jubilejas gadā es biju atļāvis, lai tiem ticīgajiem, kuri dažādu iemeslu dēļ apmeklē Svētā Pija X Priesteru Brālības apkalpotās baznīcas, derīgi un atļauti saņemt savu grēku sakramentālu piedošanu. Šo ticīgo pastorālajam labumam un uzticoties viņu priesteru labajai gribai censties, ar Dieva palīdzību, atgūt pilnu komūniju ar Katolisko Baznīcu, es personīgi esmu nolēmis pagarināt šīs tiesības ārpus Jubilejas gada, līdz turpmākiem rīkojumiem šajā lietā, lai nevienam nekad nebūtu liegta izlīgšanas sakramentālā zīme caur Baznīcas piedošanu.
Tas ir ļoti svarīgs Pāvesta labas gribas mājiens, jo FSSPX ir vislielākā tradicionālo priesteru kopiena pasaulē, kuras vairāk nekā 600 priesteri nodrošina tradicionālos dievkalpojumus visās pasaules malās, tai skaitā arī Latvijā.Tā kā pozitīva informācija no FSSPX par iespējamu regularizāciju ir tikai pieņēmumu līmenī, jāturpina lūgties par tās īstenošanu.
Daudzslāņainais Advents. Lai gan pēc ielu un veikalu noformējuma varētu likties, ka tūlīt pēc 18. novembra valsts svētkiem jau sākas Ziemassvētki, tomēr Baznīcas kalendārā līdz pat 24. decembrim vēl nav nekādi svētki, bet ir laiks ar gatavošanās, gaidīšanas, un arī gandarīšanas raksturu. Arī liturģiskie teksti rosina ticīgos lūkoties Dieva iemiesošanās noslēpumā no dažādiem skatu punktiem. Piemēram, Adventa svētdienu evaņģēliju lasījumi. Pirmās svētdienas perikope – Lk. 21:25–33 – atgādina par šīs pasaules pārejošo raksturu un pasaules galu, kas reiz pienāks, bet var pienākt jebkurā brīdī. Otrajā svētdienā – Mt. 11:2–10 – apcietinātais Sv. Jānis Kristītājs sūta savus mācekļus pie Jēzus, lai viņi paši pārliecinās, ka Jēzus ir Kristus – Mesija. Trešajā svētdienā – Jņ. 1:19–28 – Jānis, apliecinādams, ka nav Kristus, norāda uz Jēzu. Ceturtajā svētdienā – Lk. 3:1–6 – Jāņa kā Jēzus priekšteča darbība tiek parādīta Romas impērijas un – līdz ar to – pasaules vēstures kontekstā. Turpiniet lasīt