“Neticīgais Toms” (breviary.net)
1. svētdienā pēc Lieldienām jeb Lieldienu oktāvas dienā, 28. aprīlī, plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem. Piedalīsies ansamblis Schola Sancti Meinardi.
Jēzus agonija dārzā (breviary.net)
Responsoriji – līdzās psalmiem, antifonām un lasījumiem – ir vēl viena būtiska Tenebrae dievkalpojumu sastāvdaļa. Par psalmiem un lasījumiem jau šeit rakstīts iepriekš. Tagad par responsorijiem, kuri ir muzikāli bagātīgākā šī dievkalpojuma daļa. Tā pat kā nakts dievkalpojumā (Matutīnā) citās gada dienās katram lasījumam seko responsorijs. Šis dziedājums parasti sastāv no “ķermeņa” jeb galvenā teksta, kam seko pants, pēc kura atkārto galvenā teksta otro pusi. Galvenais teksts tad ir sadalīts tā, ka tā otrā puse loģiski turpina arī panta tekstu, kā to varēs redzēt konkrētajos piemēros. Turpiniet lasīt
Noklikšķināt, lai palielinātu afišu.
Lielās Nedēļas vidū, trešdienas, 17. aprīļa vakarā, plkst. 20.00, Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā nu jau otro gadu pēc kārtas Schola Sancti Meinardi un kamerkora Versija dziedātāji piedalās dievkalpojumā, sauktā Tenebrae (latg. Tumseibas, poļu Ciemna Jutrznia,vācu Karmette), ar kuru iesākas Trīs Svētās dienas (Triduum sacrum) pirms Lieldienām. Par šī dievkalpojuma īpatnībām, īpaši izceļot lasījumus no pravieša Jeremijas Raudu dziesmām, rakstījām jau pērn. Tenebrae dievkalpojumu īpašā vieta Baznīcas kalendārā un tekstu teoloģiskā bagātība iedvesmojusi arī komponistus – no renesanses meistariem līdz pat mūsdienu skaņražiem. Arī mūsu M. Celminskis komponējis Tenebrae responsorijus. Šīs viņa droši vien nepublicētās kompozīcijas apzināt, izpētīt un varbūt arī iestudēt varētu būt godpilns uzdevums Baznīcas mūziķiem Latvijā. Šajā reizē daži no responsorijiem būs dzirdami renesanses komponistu Markantonio Indžeņeri (1535.–1592.), Orlando di Laso (1530.–1594.), Lodoviko Grosi da Viadanas (1560.–1627.), kā arī baroka pārstāvja Antonio Marijas Pakjoni (1654.–1738.) veidotajā muzikālajā ietērpā. Bet vairums tekstu izskanēs gregorisko dziedājumu veidā. Turpiniet lasīt
“Kristus izdzen velnu” (breviary.net)
(Gavēņa laika 3. svētdiena) Kā daždien projektu vadībā un plānošanā tiek veikta stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze, angliski SWOT (strengths, weaknesses, opportunities, and threats analysis), turklāt militārajā plānošanā draudu analīze ir īpaši svarīga, tā arī garīgajā dzīvē nepieciešams šāds process, lai noteiktu, no kurienes un no kā dvēselei draud briesmas. Gavēņa laika trešās svētdienas dievkalpojumi, īpaši Sv. Mise lielā mērā veltīta tieši šim nolūkam.
Abats P. Geranžē, raksturojot šo svētdienu, raksta: “Pirmajā Gavēņa svētdienā Svētā Baznīca kā tēmu mūsu pārdomām deva Kristus kārdināšanu, ko Viņš ļāvās pārciest tuksnesī. Tās mērķis bija mūs apgaismot par mūsu pašu kārdinājumiem un mācīt tos uzveikt. Šodien viņa vēlas pabeigt savu pamācību par mūsu neredzamo ienaidnieku spēkiem un stratēģiju, un tādēļ viņa mums lasa priekšā Sv. Lūkas evaņģēlija fragmentu. Gavēņa laikā kristietim vajadzētu salabot savu pagātni un parūpēties par nākotni, bet viņš nedz var saprast, kā gadījies pakrist, nedz izsargāties no jauniem kritieniem, ja viņam nebūs skaidrs, kādas ir tās briesmas, kas viņam līdz šim bijušas liktenīgas un atkal viņu apdraud” (L’ année liturgique). Turpiniet lasīt
Ogres Sv. Meinarda baznīca
Gavēņa laika 3. svētdienā, 24. martā, plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā jau ceturto reizi notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem. Piedalīsies ansamblis Schola Sancti Meinardi.
“Kristus apskaidrošanās” (breviary.net)
Jebkura no četrām svētdienām, kas seko gadalaika gandarīšanas sestdienai, Romas ritā kopš senseniem laikiem bija kā “brīvā jeb tukšā svētdiena”, par kuru senos dokumentos teikts Dominica vacat. Proti, pēc ļoti garā ordināciju dievkalpojuma sestdienā pāvests svētdienā vairs neturēja svinīgo Pontifikālmisi kopā ar savu kūriju. Iespējams, ka šīs dienas ir atskaņas ļoti primitīvai Romas rita vai vispār pirmo kristiešu dievkalpojuma kārtībai, kad Sv. Misi upurēja ne katru dienu, bet tikai svētdienās vai arī mocekļu piemiņas dienās uz viņu atdusas vietām (piem., katakombās). Dievkalpojums tad sākās sestdienas vakarā, ietverdams daudzus lasījumus un psalmus (no kā vēlāk radās gan stundu dievkalpojumi Matutīns un Laudes, gan Sv. Mises lasījumu daļa), tā ka Sv. Mises upuris jau notika rīta pusē; un tikai pēc tam varēja pārtraukt gavēni (par to, piem., Šusters Liber sacramentorum, 3. sēj., 80. lpp.). Turpiniet lasīt
Trīs jaunekļi krāsnī
Nedēļā pēc Gavēņa 1. svētdienas Romas rita kalendārā parādās ieraksti Feria IV temporum, un proti, attiecībā uz trešdienu, piektdienu un sestdienu. Šāds pats apzīmējums (latgaliski gods daļu dīnos) dots gadalaika gavēņiem Adventa 3. nedēļā, Vasarsvētku oktāvas laikā un septembra 3. nedēļā. Varētu likties, ka šīm trim dienām Gavēņa laikā nav nekādas jēgas, jo arī pārējās dienas no Pelnu trešdienas līdz Lielajai sestdienai (izņemot svētdienas) ir ar gandarīšanas raksturu. Un patiešām, kā jau šeit rakstīts iepriekš, šis ceturtais sezonas gavēnis nav praktizēts Romā no paša sākuma, bet 6. gs. vai drusku agrāk ieviests, iespējams, lai būtu atbilstība līdzīgai Vecās Derības praksei. Turpiniet lasīt
Duccio di Buoninsegna (1255?–1319?) “Kristus kārdināšana” (Wiki Commons)
Mistiskie četrdesmit
Nule aizvadītā Gavēņa laika pirmā svētdiena sākotnēji iezīmēja šīs sezonas sākumu līdz pat pāvesta Gregora Lielā laikam, tā ka visai tautai obligātā gavēšana ilga tikai 36 dienas (jo svētdienas neskaita par gavēņa dienām). Pati sezona tomēr tikai saukta Quadragesima (no latīņu vārda “četrdesmit”) pēc tā, ka Kungs Jēzus gavēja tuksnesī 40 dienas, kā to vēstī šīs dienas Evaņģēlija lasījums. Taču šī skaitļa mistisko nozīmi pasvītro arī Vecā Derība, īpaši saistībā ar gandarīšanu vai Dieva sodu, piem., Grēku plūdu 40 dienas un 40 naktis (Rad. 7:12), kad Dievs iznīcināja visu cilvēci, izņemot vienu ģimeni. Tā arī ebreju tauta tika sodīta par nepateicību ar 40 gadiem klejojumu tuksnesī, pirms varēja ieiet apsolītajā zemē (Skaitļu 14:26–34). Mozus 40 dienas uzturējās Sinaja kalnā, kur Dievs viņam atklāja savus likumus. Praviets Elijs bez ēšanas 40 dienas bija ceļā uz Horeba kalnu, kur Dievs viņam atklājās (3. Ķēn. 19:8). Turpiniet lasīt
V. van Gogs “Sējējs” (breviary.net)
Priekšaizgavēņa jeb Seksagezimas svētdienā, kas pēc tās Sv. Mises introita iesākuma pazīstama arī kā Exsurge, 24. februārī, plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā jau trešo reizi notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem. Piedalīsies ansamblis Schola Sancti Meinardi. Gleznas reprodukcija lai atgādina, ka Sv. Mises evaņģēlijs šajā svētdienā ir līdzība par sējēju (Lk. 8, 4–15). Par Priekšaizgavēņa svētdienu šajā vietnē jau iepriekšējos gados ir bijuši informatīvi raksti:
Seksagezima: Lielie Plūdi un Sējējs – pārskats par visiem šīs svētdienas dievkalpojumiem, bet īpaši – par Sv. Mises lasījumiem un dziedājumiem.
Pirmsaizgavēņa svētdiena: cilvēks un pārējā radība – Sv. Ambrozija komentārs par Grēku plūdiem, par ko vēstī Vecās Derības lasījumi šīs dienas Matutīnā.
Kristus dziedina spitālīgo (http://www.thesacredpage.com)
Trešajā svētdienā pēc Zvaigznes dienas (Adorate), 27. janvārī plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā jau otro reizi notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem. Piedalīsies ansamblis Schola Sancti Meinardi. Priestera komentārs šīs Mises tekstiem jau ir bijis publicēts mūsu vietnē. Pēc Sv. Mises paredzēta sadraudzība un – tās ietvaros – lekcija “Sv. Rakstu lasījumi divās Romas rita formās – salīdzinājums”. Aicināti visi interesenti, jo īpaši – visi UVL biedri. Ir cerība, un varam lūgties par to, ka tas turpmāk varētu notikt reizi mēnesī.
MŪSU AIZBILDŅI:
Aglonas Dievmāte
Svētais Meinards
Una Voce Latvija 