Baznīcas kalendārs – tautas kalendārs: Jāņi

Sv. Jānis Kristītājs

Sv. Jānis Kristītājs

Grūti iedomāties svētkus, kas vairāk tiktu saistīti ar latviešu tautas dvēseli, ar latvisko identitāti, nekā Jāņi. Latvieši tos cenšas svinēt, lai kur viņi būtu – Latvijā vai ārzemēs. Paši dziedot un apdziedoties, klausoties brīvdabas koncertus, apmeklējot zaļumballes, pušķojot sevi, lopiņus un mājas ar jāņuzālēm, ēdot, dzerot, kurinot ugunskurus, dedzinot riepas un tamlīdzīgi. Protams, arī sveicot vārdadienā daudzos Latvijas Jāņus un Līgas. Svētkiem arī vairāki citi nosaukumi – Zāļu vakars, Līgo vakars, Vasaras saulgrieži. Ik gadus dzirdam arī aizrādījumu, ka saulgrieži īstenībā notiek divas dienas agrāk.

Kāpēc tad tomēr svinam 23. un 24. jūnijā? Īpaši, ja zinām, ka Gregora kalendāru jeb Jauno stilu Latvijā ieviesa tikai 1919. gadā, bet jau 16. gs. beigās Jūlija kalendārs bija atpalicis par 13 dienām; tātad 20. gs. sākumā astronomiskie saulgrieži bija ap 8. jūliju. Tā arī folklorists Austris Grasis raksta: Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Liturģiskais_gads, Svētie, Tautas kalendārs | 1 komentārs

Divas interesantas ierosmes

"Uzņēmums, kas lūdzas" (La stampa)

“Uzņēmums, kas lūdzas” (La stampa)

“Nepieciešamība liek mums lūgties par sevi, bet brālīga mīlestība mūs mudina lūgties par citiem. Tīkamāka Dieva priekšā par lūgšanu, ko raidām nepieciešamībā, ir lūgšana, kas iemeslu rod brālīgā mīlestībā” (Sv. Jānis Zeltamute)

Jau vairākus gadus Anglijas un Velsas Latīņu Mises biedrības (LMS) ietvaros darbojas Sv. Augustīna sadraudzība (THE LMS SODALITY OF ST AUGUSTINE OF HIPPO), kuras dalībnieki lūdzas viens par otra tuvieniekiem un draugiem, kuri ir atkrituši no ticības vai tās prakses, vai arī kuriem nekad tās nav bijis. Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Garīgā_dzīve, Una voce | Komentēt

“Ars celebrandi” Liheņas svētvietā

Liheņas bazilika

Liheņas bazilika

Jau trešo gadu pēc kārtas Dievmātes svētvietā Liheņā (Polijā) notiks tradicionālās latīņu liturģijas mācību seminārs “Ars celebrandi“. Semināru rīko asociācija “Una Voce Polonia” ar vietējā ordinārija Vloclavekas bīskapa V. Meringa svētību. Pasākums notiks no šā gada 4. līdz 11. augustam, un tā uzdevums ir gan garīdzniekus, gan lajus iepazīstināt ar Romas Baznīcas tradicionālo latīņu ritu. Darbosies trīs sekcijas.

1. Seminārs priesteriem domāts tiem, kuri vēlas apgūt Sv. Mises celebrēšanu šajā formā, lai tā bagātinātu savu garīgo dzīvi vai arī izpildītu ticīgo lūgumus pēc šādiem dievkalpojumiem. Dalībnieki varēs apgūt kalpošanu dažādās Sv. Mises un Kanonisko stundu dievkalpojumu formās, arī pildīt diakona un subdiakona funkcijas.

2. Seminārs ministrantiem domāts zēniem un vīriešiem, kuri vēlas apgūt piekalpošanu tradicionālajā Latīņu Misē un citos šīs rita formas dievkalpojumos (procesijas, sakramentālijas, Kanoniskās stundas). Programma būs diferencēta atkarībā no katra dalībnieka iepriekšējās pieredzes, aptverot visu spektru no klusās Mises ar vienu ministrantu līdz pat svinīgai Pontifikālmisei ar pilnu asistentu sastāvu.

3. Mūzikas seminārs aicina piedalīties abu dzimumu ticīgos, kam ir vēlēšanās dziļāk apgūt Romas Baznīcas mūzikas mantojumu – gregoriskos dziedājumus un klasisko polifoniju, vai arī jau esošās prasmes pielietot, dziedot Dieva godam dievkalpojumos, kam šie dziedājumi ir radīti. Vīriešu shola un sieviešu shola izpildīs attiecīgo dievkalpojumu gregoriskos dziedājumus, bet jauktais koris – Sv. Mises ordinārija daļas polifoniskā salikumā, kā arī motetes.

Semināra rīkotāji atzīmē, ka programmā ir ietverti visi elementi, kas kopā veido dievkalpojuma skaistumu – paša Dieva skaistuma atspulgu, un kaut kādā mērā šeit uz zemes dod iespēju ielūkoties debesu godībā. Rūpīga attieksme pret visiem liturģijas elementiem izsaka ticīgo cilvēku mīlestību pret savu Radītāju.

Dievkalpojumi notiks grandiozajā Liheņas bazilikā, kas ir viens no lielākajiem katoļu dievnamiem pasaulē, kā arī citos tuvējos dievnamos. Jau pirmajā reizē, 2014. gadā, “Ars celebrandi” piedalījās ap 150 dalībnieku no Polijas, Čehijas, Lietuvas, Latvijas un Francijas. No 30 priesteriem, kas piedalījās, 10 tradicionālajā ritā celebrēja pirmoreiz mūžā. Ieskatu abos notikušajos semināros var gūt fotogalerijās (2014. g.; 2015. g.) un reportāžā.

Pieteikties dalībai var izpildot elektronisko veidlapu. Praktiskā un kontaktinformācija arī ir atrodama semināra vietnē (poliski) vai pie viena no “Ars celebrandi” informācijas partneriem (angliski).

Publicēts iekš Una voce | 1 komentārs

“Juventutem” Pasaules jauniešu dienās Krakovā

Sv. Pētera un Pāvila baznīca Krakovā, kur notiks 2016. g. PJD tradicionālie latīņu dievkalpojumi

Sv. Pētera un Pāvila baznīca Krakovā, kur notiks 2016. g. PJD tradicionālie latīņu dievkalpojumi

Katoļu presē un interneta vietnēs šajās dienās ir daudz ziņu par gatavošanos kārtējām Pasaules jauniešu dienām (PJD), kas šogad notiks Krakovā no 25. jūlija līdz 1. augustam. Kopš 2005. gada šī masu sarīkojuma ietvaros notiek arī “Tridentes Mises”, proti, Svētās Mises tradicionālajā Romas rita formā. Pilsētā vai vienā no pilsētām, kurās risinājās PJD pasākumi, viens dievnams tika atvēlēts dievkalpojumiem tradicionālajā Romas ritā latīņu valodā. Sv. Mises lielākoties celebrēja šai rita formai uzticīgo reliģisko intitūtu priesteri, piedalījās arī daži bīskapi un kardināli, kuri arī vadīja katehēzes.

Kopš 2008. gada šīs aktivitātes ir Starptautiskās Federācijas “Juventutem” pārziņā. Dibināta Bernē 2006. gada 24. maijā, “Juventutem” apvieno katoļu jauniešu organizācijas no visas pasaules, kuru biedri savu garīgo dzīvi vēlas balstīt tradicionālo latīņu ritā, vai ar to tuvāk iepazīties, kā arī praktizēt vispārējo aicinājumu uz svētumu sekojot latīņu Baznīcas tradīcijām. Lai gan “Juventutem” nav formāli saistīta ar Una Voce, tomēr pēdējā ir kalpojusi par iedvesmu un paraugu līdzīgiem mērķiem veltītās jauniešu organizācijas izveidei. Reportāža no “Juventutem” dievkalpojumiem 2013. gada PJD Riodežaneiro, kā arī no agrākajām PJD ar “Juventutem” piedalīšanos var sniegt priekšstatu par “tradicionālajām” aktivitātēm šo megapasākumu ietvaros.

Šogad Krakovā tradicionālās latīņu Mises PJD dalībniekiem nodrošinās tur pastāvīgi kalpojošie Sv. Pētera brālības (FSSP) priesteri. Pontifikālmises turēs bīskaps A. Šnaiders no Kazahstānas; dievkalpojumos un katehēzēs piedalīsies arī citi prelāti. Vairāk informācijas – FSSP Polijas apustulāta mājaslapā. Tādējādi arī Latvijas jauniešiem un viņus pavadošajiem priesteriem Krakovā būs iespēja iepazīties ar būtisku Baznīcas garīgā un liturģiskā mantojuma daļu, kas ir pamats gan Eiropas kristīgajai civilizācijai, gan tautu evaņģelizācijai lielā daļā pasaules.

Publicēts iekš Baznīca | Komentēt

Vasarsvētku oktāva. Dažas piezīmes

Svētā Gara simbols Amsterdamas bijušā Bāreņu nama fasādē (16. gs. 2. p.)

Svētā Gara simbols Amsterdamas bijušā Bāreņu nama fasādē (16. gs. 2. p.)

Katoļticīgie, kuri savu garīgo dzīvi orientē pēc tradicionālā Romas rita kalendāra, var izbaudīt Lieldienu liturģisko laiku sešas dienas ilgāk, nekā pēc reformētā kalendāra. Lieldienu laika dienu skaits – piecdesmit – nav viennozīmīgs, jo viens nobeigums iezīmējas jau četrdesmitajā dienā, proti, Kristus Debesskāpšanas svētkos, kad dienas galvenajā Sv. Misē tūlīt pēc evaņģēlija lasījuma tiek izdzēsta Lieldienu svece, norādot uz augšāmceltā Kristus atklāti redzamās klātbūtnes izbeigšanos uz zemes. Svece atkal uz laiku tiek iedegta Vasarsvētku vigilijas Misē, jo tā kopš neatminamiem laikiem bija gada otrā katehūmenu kristības reize pēc Lieldienu vigilijas (jau Tertulliāns (155. – ap 240. g.) norāda uz diviem kristību laikiem gadā – Lieldienām un Vasarsvētkiem). Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Lieldienas, Liturģiskais_gads | 3 komentāri

Konstances koncilam – 600. Bīskapa A. Šnaidera sprediķis

Konstances Doms (Wikimedia Commons)

Konstances Doms (Wikimedia Commons)

Lieldienu laika noslēgumā atskatīsimies uz kādu šīs liturģiskās sezonas notikumu Vācijā. Šā gada 16. aprīlī Vācijas dienvidu pilsētā Konstancē norisinājās laju apvienības “Pro Missa Tridentina” (PMT) gada sapulce. Šī apvienība ir viena no divām Vāciju pārstāvošajām nacionālajām asociācijām Starptautiskajā Federācijā “Una Voce”. Sapulces ietvaros Konstances Domā tika noturēta svinīga Pontifikālmise Romas rita tradicionālajā formā, ko upurēja PMT viesis no Kazahijas, Astanas palīgbīskaps Atanasijs Šnaiders (par viņa darbību jau šeit bijis rakstīts). Sv. Misi tiešraidē rādīja katoļu televīzijas kanāls k-tv (videoieraksts).

Konstances Doms no 6. gs. līdz pat diecēzes sadalīšanai 1821. gadā kalpoja kā bīskapa katedrāle. Pirms 600 gadiem – daudzās sesijās ar pārtraukumiem no 1415. līdz 1418. gadam – tajā norisinājās Konstances ekumēniskais koncils. Tas bija Baznīcai ļoti sarežģīts laiks. Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Baznīca, Una voce | 5 komentāri

Mazās litānijas: “Krysta dīnas” un Debesskāpšanas vigilija

Rogāciju procesija (ASV, 2014. g.)

Rogāciju procesija (ASV, 2014. g.)

Tradicionālā Romas misāle pirmdienā un otrdienā pirms Kunga Debesskāpšanas svētkiem piedāvā Sv. Mises formulāru “In Litaniis maioribus et minoribus”. Šī Mise, kaut vienmēr Lieldienu laikā, svinama ar violetiem paramentiem. Pirmais lasījums ņemts no apustuļa Jēkaba vēstules (5:16–20), kur runa par lūgšanas spēku, bet evaņģēlija lasījums ir Lk. 11:5–13, kur Jēzus savus mācekļus mudina uz neatlaidību lūgšanā visādās vajadzībās. Trešdienā, kas ir Debesskāpšanas svētku vigilija, ir arī savs Sv. Mises formulārs, bet visās trijās dienās Baznīca aicina rīkot lūgšanu procesijas pa laukiem un apdzīvotajām vietām, lūdzoties un dziedot Visu svēto litāniju, kā arī – garākās procesijās – citas litānijas un dziesmas, bet ja procesiju nevar sarīkot, vismaz lūgties litāniju baznīcā pirms Sv. Mises. Tiem, kam ir Breviāra pienākums, bet nav iespēja piedalīties procesijā, litānija jālūdzas rīta lūgšanas (Laudes) noslēgumā. Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Lieldienas, Liturģiskais_gads | 5 komentāri

Latīņu valoda ap mums (4): (Lux et) Origo

Tirdzniecības centrs "Origo" Rīgā

Tirdzniecības centrs “Origo” Rīgā

Turpinot mums apkārt esošo objektu apskati, kuri rāda mums latīņu valodas lietošanu mūsdienās, bieži pat visai negaidītās vietās, pievērsīsimies kādai vietai pašā Rīgas centrā, kas, kā tālāk redzēsim, mums savdabīgā veidā atgādina par Lieldienu laiku (iepriekšējie šīs sērijas raksti: (1), (2), (3)).

Kompānijas “Linstow Warner” tirdzniecības centrs, kas aizņem daļu kādreizējā Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas laukuma, nosaukts par “Origo“. Šā nosaukuma izvēles iemeslu īpašnieki mums neatklāj, bet izvēli var uzskatīt par visai veiksmīgu gan labskaņas, gan piemērotības ziņā atrašanās vietai (pilsētas centrs).

Latīņu vārds origo nozīmē iesākums, izcelsme, izcelšanās un vēl dažas līdzīgas nozīmes. Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Gregoriskie dziedājumi, Latīņu valoda, Lieldienas, Liturģiskais_gads | 1 komentārs

“Es esmu labais gans”

`

Labais gans. 5. gs. Mozaīka Gallas Placidijas mauzolejā Ravennā (5. gs.) (Bibleartists)

Labais Gans. 5. gs. Mozaīka Gallas Placidijas mauzolejā Ravennā (5. gs.) (Bibleartists)

Otrā svētdiena pēc Lieldienām nosaukumu Labā Gana svētdiena ieguvusi Sv. Mises evaņģēlija lasījuma dēļ (Jņ. 10:11–16), kurā Kungs Jēzus pats sevi tā nosauc. Romas ritā Labā Gana perikope šajā svētdienā ir tikusi lasīta kopš neatminamiem laikiem. Šāds novietojums arī liekas loģisks, jo Lieldienu Oktāvas laikā tika lasīti evaņģēliju stāsti par notikumiem, kas saistīti ar Jēzus augšāmcelšanos un viņa uzturēšanos starp mācekļiem savā pagodinātajā miesā, bet trijās turpmākajās svētdienās lasa fragmentus no Jāņa evaņģēlija 16. nodaļas, kas ir daļa no Jēzus atvadu runas pēc pēdējām vakariņām un kas sagatavo Baznīcu Viņa debesīs uzkāpšanas svētkiem. Šīs svētdienas lasījums toties ņemts no Jēzus polemikas ar farizejiem. Turpiniet lasīt

Publicēts iekš Baznīca Latvijā, Lieldienas, Liturģiskais_gads | 2 komentāri

Nedaudz par Lieldienu Oktāvu…

Laiks skrien ātri: esam ne tikai sagaidījuši Kunga augšāmcelšanās svētkus, bet arī aizvadījuši Lieldienu Oktāvu – vienu no divām oktāvām, kas ir saglabājušas reformētajā kalendārā.

Lieldienu Oktāva noslēdzās ar Balto svētdienu jeb latīniski Dominica in Albis. Kaut gan Novus Ordo Misālē latviešu valodā joprojām lasām „Baltā svētdiena”, šīs dienas senā nozīme pēdējos gados tiek aizēnota Jāņa Pāvila II iestādītās Kunga žēlsirdības svētdienas dēļ. Mēģināsim nedaudz atgādināt seno un ne tik seno vēsturi. Turpiniet lasīt

Publicēts iekš "Agnus Dei", Lieldienas, Liturģiskais_gads, Sakramentālijas | 7 komentāri